Kariņa parlamentārais sekretārs izpļāpājas – gaidāmas dramatiskas ziņas par ceļubūves karteli
PIETIEK02.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pateicoties ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāra Jāņa Patmalnieka publiskajam pļāpīgumam, atklātībā nonākušas ziņas par jaunu Konkurences padomes atklātu karteli – šoreiz ceļu būves nozarē.
„Latvijā konstatēts vēl viens kartelis - ceļu būvē. Par to šodien Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātus informēja ceļu būves nozares pārstāvji. Nāca lobēt sodu samazināšanu par karteļiem, izstāstot, ka daudzi nozares dalībnieki saņēmuši informāciju no Konkurences padomes par konkurences pārkāpumiem. Nevēlas tikt izslēgti no konkursiem,” – tā J. Patmalnieks 18. aprīlī izteicies sociālajā tīklā Twitter.
Šī bija pirmā reize, kad atklātībā nokļuva līdz tam rūpīgi slēptā informācija par to, ka Konkurences padome ir ieguvusi pierādījumus par jauna, milzīgu apmēru karteļa eksistenci – daudz lielāka nekā iepriekš atklātie būvniecības un sabiedriskā transporta karteļi.
Kā liecina pietiek.com rīcībā esošā informācija, varētu būt atklāti nepilni divi desmiti gadījumu, kad Latvijas lielākās ceļubūves kompānijas ir vienojušās par cenu piedāvājumiem publiskajos iepirkumos, un četras epizodes ir īpaši smagas.
Jaunā karteļa atklāšanai var būt smagas sekas ne tikai tāpēc, ka tā vēl tālāk sagraus uzticību pašreizējās valdības un koalīcijas darbaspējām. Ja kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem tiks noteiktas likumā paredzētās sodanaudas un uzlikts liegums piedalīties publiskajos iepirkumos, tas var paralizēt lielāko daļu Latvijas ceļubūves nozares, tādējādi apliecinot, cik smagā formā korupcija ir saaugusi kopā ar Latvijas valsts pārvaldi.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
