Kariņa parlamentārais sekretārs izpļāpājas – gaidāmas dramatiskas ziņas par ceļubūves karteli
PIETIEK02.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pateicoties ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāra Jāņa Patmalnieka publiskajam pļāpīgumam, atklātībā nonākušas ziņas par jaunu Konkurences padomes atklātu karteli – šoreiz ceļu būves nozarē.
„Latvijā konstatēts vēl viens kartelis - ceļu būvē. Par to šodien Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātus informēja ceļu būves nozares pārstāvji. Nāca lobēt sodu samazināšanu par karteļiem, izstāstot, ka daudzi nozares dalībnieki saņēmuši informāciju no Konkurences padomes par konkurences pārkāpumiem. Nevēlas tikt izslēgti no konkursiem,” – tā J. Patmalnieks 18. aprīlī izteicies sociālajā tīklā Twitter.
Šī bija pirmā reize, kad atklātībā nokļuva līdz tam rūpīgi slēptā informācija par to, ka Konkurences padome ir ieguvusi pierādījumus par jauna, milzīgu apmēru karteļa eksistenci – daudz lielāka nekā iepriekš atklātie būvniecības un sabiedriskā transporta karteļi.
Kā liecina pietiek.com rīcībā esošā informācija, varētu būt atklāti nepilni divi desmiti gadījumu, kad Latvijas lielākās ceļubūves kompānijas ir vienojušās par cenu piedāvājumiem publiskajos iepirkumos, un četras epizodes ir īpaši smagas.
Jaunā karteļa atklāšanai var būt smagas sekas ne tikai tāpēc, ka tā vēl tālāk sagraus uzticību pašreizējās valdības un koalīcijas darbaspējām. Ja kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem tiks noteiktas likumā paredzētās sodanaudas un uzlikts liegums piedalīties publiskajos iepirkumos, tas var paralizēt lielāko daļu Latvijas ceļubūves nozares, tādējādi apliecinot, cik smagā formā korupcija ir saaugusi kopā ar Latvijas valsts pārvaldi.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.