Kariņa un "Vienotības" valdība pēdējā gada laikā ir bijusi īsta katastrofa Latvijai
Aivars Strakšas22.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Publiskoti Eiropas valstu ekonomiskās sacensības starpfiniša rezultāti inflācijas apkarošanas disciplīnā. Latvijas komandai, kuru vadīja valsts premjers Kariņa k-gs, diez ko labi pagaidām neveicas. Esam iepriekšpēdējā vietā.
Latvijas reālā stundas darba samaksa laika periodā starp 2022. gada 1. ceturksni un 2023. gada 1. ceturksni ir samazinājusies par 13,4%. Sevišķi sāpīgi ir tas, ka mūsu kaimiņiem, neskatoties uz stipri līdzīgiem inflācijas rezultātiem, ir veicies būtiski labāk. Attiecīgi Igaunijai mīnus 5,8%, Lietuvai mīnus 4,9%.
Lietuvas un Igaunijas valdības ir atradušas iespēju veicināt darba samaksas pieaugumu. Piemēram, Igaunijā skolotājiem bez jebkādiem streikiem tika kompensēta inflācija pilnā apmērā. Atceramies, arī Latvijas valdība gāja pa šo ceļu, tikai savdabīgi.
Pēc Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” aprēķiniem valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā saņems 7962 eiro, kas ir pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro (+75%), ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), parlamenta deputāti 2963 eiro vietā nākamgad saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem – no 3841 līdz 6256 eiro (+63%).
Taču tas nebija pietiekoši. Iespējams vajadzēja trīskāršot vai pieckāršot valsts augstāko amatpersonu atalgojumu. Varbūt tad būtu apsteiguši čehus?
Taču, ja nopietni, tad smiekli nenāk. Inflācija ir būtiski pazeminājusi iedzīvotāju reālos ienākumus. Var pastiprināties arī demogrāfiskās problēmas. Ir sasniegts dzimstības antirekords, turklāt iedzīvotāji var sākt aktīvāk balsot ar kājām un doties prom laimes meklējumos uz citām zemēm.
Rezultāti nepatīkami, taču godīgi.
Jācer, ka jaunajai valdībai veiksies labāk un līdz brīdim, kamēr inflācija tiks apkarota līdz 2%, kaut ko iedzīsim. Kariņa pieeja nebremzēt inflāciju, bet sociālās problēmas risināt ar pabalstiem, ir uzskatāmi izgāzusies.
Varbūt laiks sākt piekopt adekvātu ekonomisko politiku?
Iesākumam varētu likt pārskatīt sadales tarifus.
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
