Kariņa un Pabrika skaļie paziņojumi par pārcenšanos ar „kapitālo remontu” ir tukša d...šana
Aldis Gobzems30.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kariņa un Pabrika skaļie paziņojumi ir tukša d...šana. Opijs Delfu auditorijai. Līdzīgi kā stāsts par baltkrievu uzņēmēju gaidāmo pieplūdumu valstī. Paskaidrošu. Es runāju par finanšu sektoru un banku “kapitālo remontu”.
Pēc analoģijas principā vajadzētu apturēt Microsoft Latvijā kontu un reportēt FIB par visām transakcijām, jo Microsoft zīmols Skype tiek izmantots, lai tiesātu Baltkrievijas opozīcijas pārstāvjus un protestu dalībniekus. Tas pats attiecas uz Ford, jo, cik esmu redzējis, baltkrievu VDK braukā ar tādiem. Piekritīsiet - absurds. Bet ko vajag darīt?
Manuprāt, vissvarīgākais pašreiz ir atgriezt valstij tiesiskās uzraudzības monopolu. Respektīvi, ja Uzņēmumu reģistrā ir iesniegti visi dati par uzņēmumu un tajā skaitā arī par PLG (patiesā labuma guvējiem), UR tos ir akceptējis un padarījis publiskus, tad bankām nebūtu jāveic otrreizējā vētīšana vispār.
Tas pats attiecināms uz privātpersonām. Ja privātpersona ir LR pilsonis, pastāvīgais iedzīvotājs un par tādu to atzīst PMLP, izdodot personu apliecinošu dokumentu, jebkurai bankai ir jāatver konts, un tā nedrīkst atteikties to darīt. Vai aizvērt - jo nesaprot “lielo USD pārskaitījumu skaitu uz Ķīnu”.
Pārskaitījumu uzraudzība un noziegumu atklāšana jāveic likumā paredzētajā kārtībā bez banku iesaistes, t.i. LR finanšu sistēmas ietvaros starp Latvijas subjektiem var veikt bez papildu nosacījumiem, jo nauda paliek šeit un tālākā uzraudzība/izmeklēšana vienkārši ir jāveic policijai, VID, ja ir aizdomas par noziegumu. Nevis bankām.
Savukārt pārskaitījumi ārpus LR, ES ietvaros jāregulē tāpat kā LR ietvaros ar tām valstīm, kurām ir atbilstoša sertifikācija no ECB (Eiropas Centrālās bankas) kā tādām, kurās ir pietiekoši stingra uzraudzība. Un atkal šī funkcija un atbildība pārbaudīt maksājuma “legalitāti” ir jānoņem no komercbankām.
Visbeidzot, pārskaitījumi uz augsta riska valstīm ir jāsniedz LB (Latvijas Bankas) klīringam saraksta veidā. Tā ir Zviedrijā. FKTK funkcijas jānodod atpakaļ LB. FKTK ir jālikvidē. Tur algas maksā vairāk nekā rūpnīcā vadošajam personālam. Un tas ir nevajadzīgi. Pietiek uzturēt divas nereāli dārgas iestādes.
FKTK iecere bija, ka tiks noņemta slodze no LB, lai varētu attīstīt finanšu sektoru. Tas vairs nav aktuāli. Tagad ir jāveic primitīva uzraudzība, un nekāds finanšu centrs ar aktīvu pārvaldnieku simtiem un ne banku finansētajiem nespīd. LB prezidents var cuncināt ar šīm atliekām vēsi pats. Turklāt vēl jau ir nevajadzīgais FID, no kura jēga šobrīd ir precīzi nekāda.
Mums ir jādomā nevis, kā apkarot finanses, bet kā radīt tādu vidi, lai tādi SEBi, Danskes un citi domātu, kā pārcelt Core operācijas uz LV, uz vietu, kur viņiem ir saprotami, iespējams, stingri, bet izpildāmi noteikumi, lai veiktu norēķinus. Uz to ir jāstrādā valdībai, ārlietu sektoram un LB.
Bet ko dara valdība? Atkal sēdēs un domās semināros, kā veicināt investīcijas finanšu sektorā, kur vissvarīgākais ir uzkodas un erotiskās fantāzijas par jaunāko FKTK un Finanšu ministrijas personālu. Tas ir LV stils - stratēģiskās plānošanas un semināri ārpus Rīgas viesu namā ar pirtiņu. Atceros to no viena sava dzīves posma. Erotiskas fantāzijas ar uzkodām ir visa valdības spēja.
Post Scriptum. Konts ir konstitucionāla cilvēktiesība sabiedrībā, kura virzās uz bezskaidras naudas norēķiniem. Nevar cilvēkam atņemt iespēju norēķināties par pārtiku un pakalpojumiem. Turklāt tehniski bez bankas var iztikt, ja norēķinu kontu sistēma ir pieejama katram. Igauņiem ir paredzēts, ka viņu VID katrai privātpersonai ir jānodrošina norēķinu konts. Līdz šim, protams, tas ir bijis vajadzīgs tikai tādiem, kuriem ir bijusi pasludināta personīga maksātnespēja, bet praktiski sistēma strādā. Padomājiet par šo visu, cik ļoti valsts par Jums nedomā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
