Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neraugoties uz to, ka Latvijas valsts jau divus gadus kontrolē Inčukalna gāzes krātuvi un maģistrālos naftas vadus pārvaldošo kompāniju Conexus, vasarā Latvijas valsts uzņēmums Augstsprieguma Tīkls samaksājis Kremlim vēl 77 miljonus, lai izglābtu Gazprom no tam nepatīkamas situācijas.

Vēl 21. jūlijā Ekonomikas ministrija paziņoja: “VAS Augstsprieguma tīkls, izpildot Ministru kabineta doto uzdevumu, ir noslēdzis darījumu ar Gazprom par Conexus Baltic Grid 34,10% akciju iegādi, tādējādi palielinot kontroli Conexus līdz 68,46%. Atbilstoši veiktajām izmaiņām akcionāru struktūrā, turpmāku Conexus Baltic Grid pārvaldību Augstsprieguma tīkls nodrošinās kopā ar MM Infrastructure Investments Europe Limited, kuram pieder 29,06%, un pārējie akcionāri, kuriem kopā pieder 2,48%. Conexus Baltic Grid ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā, [kas] papildus apsaimnieko un pārvalda Inčukalna pazemes gāzes krātuvi.”

Darījuma summa netika izpausta, tomēr šonedēļ mediji beidzot lakoniski paziņoja: “Valsts uzņēmums Augstsprieguma tīkls iegādājies dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid akcijas no Krievijas valsts kontrolētā dabasgāzes koncerna Gazprom par 77 miljoniem eiro, liecina Augstsprieguma tīkla publiskotā informācija.”

Publiskotā informācija atklāj, ka Augstsprieguma tīkls par Conexus akcijām Gazprom samaksājis lielāku summu, nekā 2017. gada beigās tika samaksāts, iegādājoties līdzīgu Conexus akciju skaitu no SIA Itera Latvija un Vācijas enerģētikas koncerna Uniper Ruhrgas International GmbH.

2017. gada nogalē Augstsprieguma tīkls iegādājās kopumā 34,36% Conexus akciju par 57 394 971 eiro. Toreiz neviena no darījuma pusēm neatklāja konkrētu summu, par cik iegādātas akcijas no Itera Latvija, kurai piederēja 16,05% Conexus akciju, un par kādu summu tieši no Uniper Ruhrgas, kam piederēja 18,31% Conexus akciju.

Tomēr no Augstsprieguma tīkla tagad publiskotās informācijas var izdarīt aprēķinu, ka līdz šim brīdim pavisam kopā iepirkto 68,46% Conexus akciju iegāde valsts uzņēmumam izmaksājusi kopā 134 394 971 eiro. Atņemot no šī cipara summu, kas 2017. gada beigās samaksāta Uniper Ruhrgas un Itera Latvija, var redzēt — šīgada darījumā jābūt iztērētiem 77 miljoniem, kas aizmaksāti prom Kremlim.

Vairākkārt ir aprakstīts pats iemesls, kāpēc Gazprom bija nepieciešams pārdot sev piederošās Conexus akcijas — Latvijas valsts izlēma liberalizēt gāzes tirgu, izbeidzot AS Latvijas Gāze monopolu. Tas notika pēc tam, kad atklājās: Latvijas Gāze pati ir brīvprātīgi atteikusies no sava monopola, jo daudzus gadus atļāvusi Krievijas kompānijai caur saviem (teorētiski) monopola cauruļvadiem Latvijas teritorijā piegādāt gāzi Jūrmalas sanatorijai “Dzintarkrasts”, kas pēc 1992. gada vienošanās ar toreizējo Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu formāli palika Krievijas īpašumā kā labas gribas žests no Latvijas puses par B. Jeļcina atbalstu Latvijas neatkarības atgūšanai.

Monopola izbeigšanai sekoja gāzes tirgus atvēršana brīvai konkurencei, kuras gaitā no Latvijas Gāzes tika atdalīta Conexus (maģistrālie cauruļvadi un Inčukalns) ar Gaso (gāzes pārdošana gala patērētājiem). Sākotnēji Gazprom centās palikt par akcionāri gan Latvijas Gāzē, gan Conexus, taču konkurences likumdošana neļauj vienām un tām pašām personām (konkrētajā gadījumā — Kremlim) kontrolēt vienlaikus preces (gāzes) vairumpiegādātāju un tā izplatīšanas kanālus patērētājiem. Vienā brīdī Gazprom bija jāizvēlas, kurā no kompānijām paturēt akcijas — vai nu Latvijas Gāzē, vai Conexus.

Kad Gazprom gandrīz vai visa 2019. gada laikā vairs nevarēja izmantot balsstiesības Conexus akcionāru sapulcēs, krievi izdomāja shēmu: sarīkoja sev piederošo akciju izsoli vienīgajā darbadienā, kas iekrita starp aizvadītā gada Ziemassvētkiem un Jaungada svinībām. 2019. gada 30. decembrī Gazprom izsolīja tai piederošos 34,10% Conexus akciju ar sevišķi dīvainiem noteikumiem — izsole notika ar... lejupejošu soli! Akciju paketes sākumcena bija 79 miljoni eiro, minimālā — 70 miljoni eiro, lejupejošais solis — miljons eiro, bet augšupejošais solis — 500 000 eiro.

Latvija šajā akciju izsolē nepiedalījās, līdz ar to izsolē uzvarēja kāds publiski nezināms pircējs, tomēr palika pirmpirkuma tiesības. Gada sākumā Gazprom vērsās pie Latvijas valdības, lai noskaidrotu, vai Latvija tās izmantos. Krišjāņa Kariņa valdība, nerīkojot konkursu vai sabiedrisko apspriešanu, nolēma samaksāt attiecīgos miljonu desmitus un uzdot valsts uzņēmumam Augstsprieguma tīkls samaksāt Latvijas nodokļu maksātāju naudu Kremļa kontrolētajam Gazprom. Tikai šonedēļ kļuvusi zināma summa — 77 miljoni eiro.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...