Kariņa valdībā par labklājības ministri tiek piedāvāta policijas lietvede ar "svaigu" maksātnespējas procesu
PIETIEK20.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan visasākās domstarpības saistībā ar Krišjāņa Kariņa veidotās valdības sastāvu ir par iekšlietu ministra amatam partijas KPVLV izvirzīto Aldi Gobzemu, daudz nopietnākas šaubas rada cita šīs partijas izvirzīta kandidatūra – uz labklājības ministra amatu tiek virzīta pašvaldības policijas lietvede, kurai „bagāžā” ir divi pirmsskolas izglītības skolotājas diplomi un nesen iziets maksātnespējas process.
Kā rāda KPVLV izvirzītās labklājības ministra amata kandidātes Ievas Krapānes amatpersonas deklarācija un pirms vēlēšanām sniegtā informācija, viņas pamata darbavieta ir Reģionālā pašvaldības policija Ķekavā, kur viņa pilda lietvedes pienākumus. Papildus tam viņa tiek piesaistīta arī kā Ikšķiles novada domes administratīvās komisijas locekle, taču šajā amatā gada laikā nopelnījusi tikai 42 eiro (salīdzinājumam – pašvaldības policijā vairāk nekā 11 tūkstošus eiro).
Savukārt partijas iecerētās labklājības ministres izglītības bagāžā ir tagad jau likvidētajā Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā 2005. gadā iegūtais diploms „Sākumskolas skolotājs ar tiesībām mācīt sociālās zinības” un trīs gadus vēlāk saņemtais diploms „Pirmsskolas izglītības skolotājs”.
Kā parādsaistību summu Krapāne norādījusi 54 573 eiro, taču oficiālajās deklarācijās nav atrodams fakts, ka tagadējā labklājības ministra amata kandidāte ir nesen izgājusi personiskās maksātnespējas procesu. Pietiek šodien publicē divus tiesas nolēmumus, kas pietiekami skaidri ataino iespējamās ministres personiskās finansiālās stabilitātes situāciju.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
