Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.

Krišjāņa Kariņa valdības iztukšotā valsts budžeta papildināšanai visi līdzekļi labi: tiesa lēma izbeigt kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu mantu, jo uzskatīja, ka izmeklētājs nav pierādījis līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, tomēr konta arestu tiesa neatcēla.

Sieviete, kuras bankas kontā bija arestēti līdzekļi un par kuru konfiskāciju bija jālemj tiesā, 2017.gadā bija atvērusi kontu un pusgadu vēlāk no sava bankas konta Luksemburgā ieskaitījusi līdzekļus Latvijas bankas kontā.

Pēc izmeklētāju lūguma paskaidrot, kā radušies naudas līdzekļi Luksemburgas bankas kontā, sieviete bija paskaidrojusi, ka tos veido ziedojumi un mantojums no vecākiem, kā arī ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas. Tomēr, pēc izmeklētāja domām, netika iesniegti pietiekami pierādījumi, kas ļautu sasaistīt norādīto labklājības izcelsmi ar līdzekļiem, kas pārskaitīti Latvijas bankas kontā.

Mantojumu un ziedojumus sieviete bija saņēmusi laikā no 2007. gada līdz 2011.gadam, bet ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārdošanas – laikā no 2002. līdz 2008.gadam. Šie līdzekļi vispirms uzkrāti Ukrainas un Turcijas bankās, bet dokumenti, kas to apliecinātu, vairs nav saglabājušies, skaidroja sieviete.

Sievietes tēvs bija darbojies Turcijas sporta klubā, taču, pēc izmeklētāja ieskatiem, izziņa par šo darbošanos nepierāda līdzekļu izcelsmi, jo nav norādes uz gūto ienākumu apjomu un saņemšanas veidu. Viņas pārstāvis arī iesniedza dokumentus no Turcijas reģistriem, kas apliecināja, ka sievietes tēvs tiešām strādājis Turcijā, kā arī paša tēva apliecinājumu, ka viņš uzdāvinājis savai meitai naudas līdzekļus gan kā pārskaitījumu uz bankas kontu, gan skaidrā naudā.

Sieviete arī saņēmusi dāvinājumu no sava tēvoča, kuram nebija bērnu. 2009.gadā, kad sievietes mātei bija nepieciešama operācija Francijā, viņa kopā ar tēvoci devusies uz banku, kur parakstījusi dokumentus par naudas dāvinājumu. Tā kā tēvocim savu bērnu nebija, viņš sievieti uzskatīja gandrīz par savu meitu, ar ko viņa skaidroja tēvoča labvēlību un dāsnumu. Tēvocis ilgus gadus strādāja Luksemburgas bankā par ekonomisko un finanšu padomnieku, viņam bija piecas augstākā izglītības, apbalvojumi, kā arī viņš zināja vairākas svešvalodas.

Aizdomīgi izmeklētājiem šķita arī tas, ka sieviete no sava konta bija veikusi pārskaitījumu kādai kompānijai, kurai ir čaulas veidojuma pazīmes, par datoriem un datoru iekārtām. 

Par iemeslu, kādēļ viņa pārskaitījusi naudu no Luksemburgas bankas uz Latvijas kredītiestādi, sieviete skaidroja, ka Luksemburgas banka viņu uzskatījusi par neērtu klientu, jo viņa ir Ukrainas iedzīvotāja. Latviju izvēlējusies tādēļ, ka bieži devusies uz Franciju, tādēļ vēlējusies, lai nauda atrodas tuvāk. Ukrainas bankas viņa neuzskata par pietiekami drošām.

Sieviete ir pārliecināta – ja būtu bijis kas aizdomīgs, darījums uz Latvijas kredītiestādi nebūtu noticis.

Tiesa lēma, ka šajā situācijā procesa virzītājam ir jāpierāda, ka manta iegūta noziedzīgi un nevar piemērot Kriminālprocesa 126. panta 3.1. daļu, kas pierādīšanas pienākumu uzliek personai, kurai pieder iespējami noziedzīgi iegūtā manta. Taču tiesas ieskatā procesa virzītājs nebija pierādījis, ka mantai ir noziedzīga izcelsme. Tādēļ tiesa lēma kriminālprocesu izbeigt, bet… konta arestu nenoņemt.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...