Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2020.gada 1.decembra Kariņa uzrunas fakts vien jau bija kaut kas nebijis. Ko līdzīgu ir darījis vēl Zatlers, paziņojot par Saeimas atlaišanu. Pēc būtības saturiskā ziņā Kariņa uzruna bija mazāk efektīva nekā pats fakts, ka šāda uzruna būs. Tomēr daži izteikumi ir uzmanību vērti, un viens pat pretendē uz iekļūšanu tautas folklorā. Jā, runāju par izteikumu: draugi, nav labi.

Vēl maigi caur puķēm tiek atzīts, ka valdības lēmumi daudziem cilvēkiem nav bijuši saprotami un ir bijuši pat pretrunīgi vai nekonsekventi. Tālāk citēju: “Kā valdības vadītājs mainīšu mūsu līdzšinējo pieeju. Es ierosināšu pieņemt ne tikai stingrākus ierobežojumus cīņā ar COVID – 19, bet vienlaikus es gribu padarīt šo sistēmu vienkāršāku un saprotamu visiem.”1

Noklausoties šo uzrunu, gribējās domāt, ka beidzot ir izdarīti secinājumi un turpmāk tik tiešām valdība rīkosies loģiski, nosakot stingrākus ierobežojumus. Sagaidīju otrdienas ilgās valdības sēdes beigas, noklausījos preses konferenci, pārlasīju visas ziņas. Trešdien no rīta pārskatīju, kas nācis klāt, un nācās secināt – jāpiekrīt Kariņa izteikumam, Draugi, nav labi, bet šo teicienu es adresētu valdībai un pašam Kariņam. Kāpēc – ļoti vienkārši. Paskatīsim kas lācītim vēderā.

Iesākumā apskatīšu trīs ļoti interesantus jautājumus. Pirmais – lai būtu precīzs, līdz 2.decembra plkst.18:00 it kā pieņemtie grozījumi nekur vēl nebija publiskoti, bet – 3.decembrī jau stājās spēkā. Kāds varētu būt kavēšanās iemesls?

Otrais, kas nedaudz savelkas kopā ar manis iepriekš minēto. Preses konferencē un turpmāk esošajās ziņās tika pateikts, ka visi veikali darba dienās varēs strādāt līdz plkst.20:00. Savukārt trešdienas rītā tika izplatīta šāda informācija: Valsts kanceleja trešdienas rītā izplatījusi precizētu informāciju par otrdien, 1. decembrī, valdībā atbalstītajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem ārkārtējās situācijas laikā. Tostarp precizēts, ka visi veikali un tirdzniecības centri neatkarīgi no kopējās tirdzniecības platības drīkst strādāt darbdienās kā ierasts. Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, apmeklētājiem joprojām būs pieejami muzeji.2 

Izdzirdot par valdības vēlmi noteikt veikalu darba laiku līdz 20:00 man raisījās izbrīns, bet vislielākais izbrīns tomēr bija pēcāk, par Valsts kancelejas paziņojumu. Sanāk, ka Valsts kanceleja koriģē MK lēmumus!?

Trešais, 1.decembrī sprieda par ierobežojumiem 10 stundas, bet, 2.decembra vakarā, ap plkst.20:41 parādījās ziņa, ka valdība aptaujas kārtībā ir pieņēmusi lēmumu, ka sportot varēs bez maskas.3 Piķis un zēvele, vai man vienam šķiet, ka bardaks lēmumu pieņemšanas procesā turpinās! Bezmaz vai šķiet, ka valdība kaut ko pieņem, bet tad no malas kāds sāk koriģēt – to esat izdarījuši nepareizi vai to. Vai šī ir tā apsolītā vienkāršākā sistēma!? Nu, nu.

Tā kā ierobežojumi normatīvā akta veidā vēl nebija pieejami, savu skatījumu veicu atbilstoši tai informācijai, kura sniegta plašsaziņas līdzekļos. (Kad savas pārdomas biju uzrakstījis, tad 2.decembrī ap plkst.23:00 vēlreiz pārskatīju Latvijas Vēstneša laidienu. Ja vēl 18:00 grozījumi nebija publiskoti, tad plkst. 23:00 bija. Tiesa, tad, kad skatīju, tad grozījumu teksts bija īsāks, nekā to apskatot 3.decembra rītā. Diemžēl to nenofiksēju. Tā arī – pieņemtie grozījumi rīkojumā var stāties spēkā tikai pēc to publikācijas. Sanāk, pēdējā brīdī publicējam un jau pēc pāris stundām kontrolējam to izpildi? Jā, Kariņ, šī tik tiešām ir jauna kārtība)

Labi, tad skatāmies tālāk.

Atgriežamies pie 2 + 2 principa. Divi metri un divi cilvēki. Pretstatā pavasarim, kad tik tiešām šis princips darbojās, tagad ir jau virkne izņēmumu. Kāda jēga ierobežojumam, ja tiem ir izņēmumi? Atbilde vienkārša – nekāda.

Saimniecisko pakalpojumu sniedzējiem, veikaliem un pasākumu organizatoriem jānodrošina, ka cilvēki, kuri nelieto sejas masku vai to dara nepareizi (neaizsedzot gan muti, gan degunu), netiek ielaisti telpās un tiem, kuri neievēro epidemioloģiskās drošības prasības, pakalpojums netiek sniegts.4 

Interesanti, kā iespējams panākt, ka šis ierobežojums tiks izpildīts!? Pakalpojuma sniedzējiem jānodrošinās ar apsardzi vai kā? Tā arī – ko maza veikala pārdevēja var iesākt ar tēvaini, kurš ienāk veikalā bez maskas? Nepārdot, ko viņš vēlas nopirkt? Viņš vienkārši paņem preci un atstāj precīzu naudu. Ko tad? Pārdevēja savu pienākumu nebūs izpildījusi? Pircējs arī neko nebūs zadzis.

Nākamais vienkārši “iespārda” savā neloģikā. Tas būtu: sestdienās, svētdienās un svētku dienās drīkst strādāt tikai aptiekas, tai skaitā veterinārās aptiekas, savukārt veikalos drīkst tirgot tikai pārtikas preces (izņemot alkoholu un cigaretes), higiēnas preces un degvielu.5 

Tas, ka var strādāt tikai iepriekš uzskaitītās tirdzniecības vietas, ir viena lieta, kaut arī šeit izjūtams loģikas trūkums. Proti, kāda jēga noteikto šo ierobežojumu? Protams, ka šis ierobežojums novedīs pie tā, ka brīvdienās attiecīgi šīs tirdzniecības vietas būs slēgtas, bet – ar ierobežojuma noteikšanu pircēja vēlmes pēc attiecīgās preces nemazinās. Tas nozīmē, ka vairāk brauks iepirkties darba dienās pēc plkst.17:00. Kas tiek panākts – lielāka pulcēšanās citos laikos.

Tomēr lielākais, es pat teiktu, saprāta iztrūkums ir konstatējams tajā ierobežojumā, ka drīkstēs tirgot tikai pārtikas preces, izņemot alkoholu un cigaretes (jāatzīst, ka cigaretes pēkšņi izkrita no dienas kārtības un tagad publicētajā variantā cigaretes varēs iegādāties. Laikam kāds lēmuma pieņēmējs ir kaismīgs pīpmanis). Turklāt pat veselos divos virzienos.

Pirmais, pasakiet man, kā alkohola un cigarešu tirdzniecības aizliegums brīvdienās mazinās COVID – 19 izplatību!? Otrs, kā aizliegums iegādāties nepārtikas preces veikalos, kuros ir plašs tirdzniecības sortiments, mazinās COVID – 19!? Ja vienā plauktā bezmaz vai stāv konservi un konservu attaisāmais, tad – konservus nopirkt var, bet attaisāmo ne?

Domājiet, ka ar šo neizpratne izsmelta!? Diemžēl ne. Pārejam pie izglītības. Klātienē mācību process drīkst notikt tikai bērnudārzos un 1.-4. klasēs. Forši, bet – vai slimība šos mazos ķiparus neķer, jebšu - viņi nevar pārnēsāt? Tas, ka slimo viņi mazāk un arī nav tik daudz komplikāciju, tas priecē, bet – vai var uzskatīt, ka tiek sperti kaut kādi ierobežojoši soļi, ja vienas durtiņas infekcijas izplatībai tiek atstātas vaļā?

Palielu jautrību arī izraisīja atsevišķu ierobežojumu spēkā stāšanās laiki. Visu cieņu Vņķelei un Kariņam, kuriem izdevās vienoties ar COVID – 19, ka līdz 4.janvārim vīruss skolās iekšā neies un tur esošos neaiztiks. Kā citādāk var izskaidrot, ka maskas skolās būs jāvalkā tikai no 4.janvāra? Noticēt paustajam, ka nepieciešams laiks, lai bērni iemācītos nēsāt maskas?! Nu, beidziet, tad daži labi pieaugušie būtu jāiemāca vairāk.

Kariņam bija taisnība, - draugi, nav labi. Situācija ar COVID-19 – tas tik tiešām nav labi, bet vēl sliktāk ir valdībai ar loģisku ierobežojumu noteikšanu.

1  https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karins-rosinasu-pagarinat-arkartas-situaciju.a383463/

2  https://www.delfi.lv/news/national/politics/veikalu-darbalaiku-darba-dienas-tomer-neierobezos.d?id=52716691

3  https://www.delfi.lv/news/national/politics/sportot-vares-bez-maskas-vienojas-valdiba.d?id=52719293

4  https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-kadi-jauni-ierobezojumi-jaievero-arkarteja-situacija-un-kad-tie-stajas-speka.d?id=52716991

5  https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-kadi-jauni-ierobezojumi-jaievero-arkarteja-situacija-un-kad-tie-stajas-speka.d?id=52716991

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...