Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada 19.septembra Saeimas plenārsēdē tika iesniegts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par tiesisko nihilismu Ministru kabineta rīcībā attiecībā uz likumā paredzētā finansējuma palielinājuma nodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai”.

Valdības nevēlēšanās valsts budžetā paredzēt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto papildu finansējumu darba samaksas palielināšanai nozares darbiniekiem ir būtiski iedragājusi valsts iedzīvotāju uzticību valdības solījumiem par veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu, tāpēc Saeimas deputāti sagatavojuši pieprasījumu Ministru prezidentam par šādas valdības rīcības tiesiskumu.

Krišjānim Kariņam tiek pieprasīts skaidrot, kāds tiesiskais regulējums Latvijas tiesību sistēmā ļāva Ministru kabinetam nepildīt likumā noteikto prasību un Saeimas doto tiešo uzdevumu, vai tiešām Ministru prezidents valdības lēmumu nepildīt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto uzskata par “tiesisku” un kādos vēl gadījumos izpildvara ir tiesīga nepildīt Saeimas lemto.

2018. gada 13. decembrī Saeima pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas stājās spēkā 2018. gada 20. decembrī. Ar šiem grozījumiem Saeima uzdeva Ministru kabinetam, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu, paredzēt valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20% apmērā, 2020. gadā sasniedzot 191 miljonu eiro.

Tādejādi, lai, veidojot 2020. gada budžetu, tiktu izpildīts Saeimas lemtais un likumā noteiktais attiecībā uz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, tam ir nepieciešams paredzēt papildus 119,7 miljonus eiro.

Lai gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš plašsaziņas līdzekļos ir apgalvojis visai sabiedrībai, ka “naudas valsts budžetā ir tik daudz, cik nekad nav bijis” un papildus “fiskālā telpa” vien jau nozīmīgi pārsniedza likumā noteikto veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nepieciešamo finansējuma apjomu (saskaņā ar publiski pausto – vairāk nekā 190 miljoni eiro), tomēr valdība pretēji likumā noteiktajam un Saeimas lemtajam 2020. gada valsts budžeta projektā šī uzdevuma izpildei ir paredzējusi mazāk nekā 45 miljonus eiro.

Tas ir gandrīz trīs reizes mazāks darba samaksas pieaugums, nekā ir noteikts likumā. Tiesiskā valstī likumi ir jāievēro arī K.Kariņa vadītajai valdībai, jo sevišķi, ja premjera dotie solījumi sabiedrībai par “tiesiskumu” nav bijuši tikai kārtējā tukšā liekulība.

Zīmīgi, ka nu pat valdība savu lēmumu nekompensēt pensijas piegādes tarifa paaugstinājumu mēģināja pamatot ar to, ka likumā tai nav dots šāds deleģējums, savukārt attiecībā uz mediķu atalgojuma paaugstinājumu, kur ar likumu valdībai ir uzlikts pienākums to palielināt līdz noteiktam apjomam – valdība ir ignorējusi to, demonstrējot tādu tiesiskuma nihilismu, kāds netika pieredzēs pat tā sauktajās “oligarhu valdībās”. Valdībai ar savu solījumu pildīšanu sanāk kā Lennebergas Emīlam ar cukurūdens dzeršanu “Emīla nedarbos”: “Kad man nav naudas, tad es nevaru dzert, kad man ir nauda – tad es nedrīkstu! Kad tad lai es dzeru?”

Valdības apgalvojumu, ka bužetā nav naudas šīs likuma prasības izpildei un ka Saeima vienkārši pieņēmusi “bezatbildīgus likuma grozījumus” (par kuriem nobalsoja liela daļa esošās K.Kariņa valdības ministru, kad bija vēl deputāti!), ir vērtējami kā kārtējā liekulība vai drīzāk kā ciniski meli, lai slēptu no sabiedrības to, ka politiskie darījumi tai ir svarīgāki par sabiedrības interesēm un tiesiskumu. Jo citādāk valdība būtu lūgusi Saeimai atcelt vai mainīt šo valdībai “neizpildāmo” likuma normu, kas ir spēkā kopš 2018.gada!

Nesen valdība apstiprināja EM informatīvo ziņojumu, kas paredz OIK maksājumiem noslēpt valsts budžetā vairāk nekā 150 miljonus. Lai turpinātu gādīgi barot OIK afēru, nauda tiks atrasta!...

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...