Kariņam nāksies Saeimai pamatot savas valdības tiesisko nihilismu attiecībā uz veselības aprūpes darbinieku atalgojumu
Saeimas opozīcijas deputāti22.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 19.septembra Saeimas plenārsēdē tika iesniegts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par tiesisko nihilismu Ministru kabineta rīcībā attiecībā uz likumā paredzētā finansējuma palielinājuma nodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai”.
Valdības nevēlēšanās valsts budžetā paredzēt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto papildu finansējumu darba samaksas palielināšanai nozares darbiniekiem ir būtiski iedragājusi valsts iedzīvotāju uzticību valdības solījumiem par veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu, tāpēc Saeimas deputāti sagatavojuši pieprasījumu Ministru prezidentam par šādas valdības rīcības tiesiskumu.
Krišjānim Kariņam tiek pieprasīts skaidrot, kāds tiesiskais regulējums Latvijas tiesību sistēmā ļāva Ministru kabinetam nepildīt likumā noteikto prasību un Saeimas doto tiešo uzdevumu, vai tiešām Ministru prezidents valdības lēmumu nepildīt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto uzskata par “tiesisku” un kādos vēl gadījumos izpildvara ir tiesīga nepildīt Saeimas lemto.
2018. gada 13. decembrī Saeima pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas stājās spēkā 2018. gada 20. decembrī. Ar šiem grozījumiem Saeima uzdeva Ministru kabinetam, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu, paredzēt valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20% apmērā, 2020. gadā sasniedzot 191 miljonu eiro.
Tādejādi, lai, veidojot 2020. gada budžetu, tiktu izpildīts Saeimas lemtais un likumā noteiktais attiecībā uz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, tam ir nepieciešams paredzēt papildus 119,7 miljonus eiro.
Lai gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš plašsaziņas līdzekļos ir apgalvojis visai sabiedrībai, ka “naudas valsts budžetā ir tik daudz, cik nekad nav bijis” un papildus “fiskālā telpa” vien jau nozīmīgi pārsniedza likumā noteikto veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nepieciešamo finansējuma apjomu (saskaņā ar publiski pausto – vairāk nekā 190 miljoni eiro), tomēr valdība pretēji likumā noteiktajam un Saeimas lemtajam 2020. gada valsts budžeta projektā šī uzdevuma izpildei ir paredzējusi mazāk nekā 45 miljonus eiro.
Tas ir gandrīz trīs reizes mazāks darba samaksas pieaugums, nekā ir noteikts likumā. Tiesiskā valstī likumi ir jāievēro arī K.Kariņa vadītajai valdībai, jo sevišķi, ja premjera dotie solījumi sabiedrībai par “tiesiskumu” nav bijuši tikai kārtējā tukšā liekulība.
Zīmīgi, ka nu pat valdība savu lēmumu nekompensēt pensijas piegādes tarifa paaugstinājumu mēģināja pamatot ar to, ka likumā tai nav dots šāds deleģējums, savukārt attiecībā uz mediķu atalgojuma paaugstinājumu, kur ar likumu valdībai ir uzlikts pienākums to palielināt līdz noteiktam apjomam – valdība ir ignorējusi to, demonstrējot tādu tiesiskuma nihilismu, kāds netika pieredzēs pat tā sauktajās “oligarhu valdībās”. Valdībai ar savu solījumu pildīšanu sanāk kā Lennebergas Emīlam ar cukurūdens dzeršanu “Emīla nedarbos”: “Kad man nav naudas, tad es nevaru dzert, kad man ir nauda – tad es nedrīkstu! Kad tad lai es dzeru?”
Valdības apgalvojumu, ka bužetā nav naudas šīs likuma prasības izpildei un ka Saeima vienkārši pieņēmusi “bezatbildīgus likuma grozījumus” (par kuriem nobalsoja liela daļa esošās K.Kariņa valdības ministru, kad bija vēl deputāti!), ir vērtējami kā kārtējā liekulība vai drīzāk kā ciniski meli, lai slēptu no sabiedrības to, ka politiskie darījumi tai ir svarīgāki par sabiedrības interesēm un tiesiskumu. Jo citādāk valdība būtu lūgusi Saeimai atcelt vai mainīt šo valdībai “neizpildāmo” likuma normu, kas ir spēkā kopš 2018.gada!
Nesen valdība apstiprināja EM informatīvo ziņojumu, kas paredz OIK maksājumiem noslēpt valsts budžetā vairāk nekā 150 miljonus. Lai turpinātu gādīgi barot OIK afēru, nauda tiks atrasta!...
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.