Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan tieši Ministru kabinets bija tas, kas 2017. gada sākumā nolēma uzdot Privatizācijas aģentūrai sākt tiesvedību pret AS Grindeks akcionāriem Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu, tagadējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā vienotība) cenšas izvairīties no jebkādas atbildības par šīs neveiksmīgās tiesvedības turpināšanu, par ko jau paziņojusi Privatizācijas aģentūra.

Kā zināms, 3. aprīlī arī otrās instances tiesa noraidījusi Vladimira Loginova vadītās Privatizācijas aģentūras prasību pret AS Grindeks padomes priekšsēdētāju un viņa dēlu, cenšoties no abiem piedzīt 1,903 miljonus eiro.

Privatizācijas aģentūras prasība bija saistīta ar valstij piederējušo AS Grindeks akciju paketi, kas, pildot valdības uzdevumu, pirms nepilniem diviem gadiem, 2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā tika pārdota par ārkārtīgi zemu cenu.

Pagājušā gada rudenī atklājās, ka „labo darbu čempiona” Māra Kučinska valdība, tostarp ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, ir devusi konkrētus norādījumus par to, kā nosakāma Grindeks akciju sākotnējā vērtība, akciju pārdošanas minimālā cena, pārdošanas metode, pretendentu (pircēju) atlases kārtība, samaksas termiņi un kārtība.

Akciju pārdošanai nebija ne meklēts izdevīgāks brīdis, ne veiktas kādas sarežģītākas aplēses. Tā vietā bija vienkārši nolemts akcijas pārdot iespējami ātri, un rezultātā valsts akcijas, kuru vidējā cena 2016. gadā bija 5,20 eiro par akciju, tika pārdotas par būtiski zemāku cenu – 3,85 eiro gabalā.

Neviena amatpersona atbildību par šo valstij ievērojamus zaudējumus nodarījušo „darījumu” tā arī neuzņēmās. Tā vietā, opozīcijai saceļot skandālu, Kučinska valdība nolēma, ka varētu mēģināt tiesāties ar Lipmaniem, kuru „darbības (bezdarbības) dēļ valsts pensiju budžetam, iespējams, ir nodarīti zaudējumi saistībā ar neizteikto akciju sabiedrības Grindeks akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu”.

Lipmanam un viņa dēlam tika pārmests, ka viņi piedāvājumu izpirkt akcijas valstij nav izteikuši 2014. gadā. Taču pēcāk izrādījās, ka tikai gadu vēlāk, 2015. gada 21. oktobrī Laimdotas Straujumas valdība bija pieņēmusi rīkojumu, kas paredzēja Grindeks un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.

Tas savukārt nozīmēja, ka Kučinska valdība ar Privatizācijas aģentūras palīdzību mēģināja piedzīt gandrīz divus miljonus eiro no uzņēmēja, kurš neesot piedāvājis valstij no tās nopirkt akcijas, ko valsts tobrīd nemaz nebija bijusi tiesīga pārdot un arī nebija vēlējusies to darīt.

Pirmās instances tiesas spriedumā bija ierakstīts arī secinājums par nolaidīgumu un nesaimnieciskumu, rīkojoties ar pārdodamu valsts īpašumu, un 3. aprīlī Privatizācijas aģentūras apelācijas prasību noraidīja arī Rīgas apgabaltiesa.

Taču, neraugoties uz sakāvi jau divās instancēs, pastāvošo judikatūru un arī iespaidīgajiem tiesāšanās izdevumiem, Privatizācijas aģentūra jau ir paziņojusi, ka tiesāšanos turpināšot un par „nepareizo spriedumu” iesniegšot kasācijas sūdzību.

Uzdevums Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu Privatizācijas aģentūrai tikai dots Ministru kabineta sēdē 2017.gada 21.februārī, taču par kasācijas sūdzību tajā nekas nebija minēts.

Taču izrādās, ka tagadējais Ministru kabineta vadītājs Kariņš cenšas izvairīties no jebkādas atbildības un arī no jebkādiem skaidrojumiem šajā sakarā.

Šie bija jautājumi, kas tika uzdoti pašreizējam Ministru prezidentam:

1) vai Ministru kabinets plāno uzdot Privatizācijas aģentūrai iesniegt kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu šajā lietā?

2) ja lēmums vēl nav pieņemts, no kā tas ir atkarīgs? Vai, ņemot vērā tiesas nolēmumus, tiks izvērtēta pamatotība lēmumiem celt sākotnējo prasību un iesniegt apelācijas sūdzību?

3) ņemot vērā pirmās instances tiesas spriedumā izteiktos atzinumus par valsts iestāžu neveiksmīgo un nolaidīgo rīcību, veicot valsts īpašumā esošo AS Grindeks akciju pārdošanu, vai tiks izvērtēta valsts amatpersonu rīcība saistībā ar šo valstij nozīmīgus zaudējumus radījušo akciju paketes pārdošanu?

4) kuras amatpersonas ir atbildīgas par valsts izdevumiem neveiksmīgajai tiesvedībai pirmajās divās instancēs (izmaksas advokātu pakalpojumiem, valsts nodevas u.c.)?

Ne uz vienu no šiem jautājumiem nevēlējās atbildēt ne Kariņš, ne arī viņa preses sekretārs Sandris Sabajevs. Vispirms preses sekretārs mēģināja jautājumus bez garākiem skaidrojumiem „noairēt” uz Ekonomikas ministriju, kuru vada citas partijas pārstāvis.

Savukārt pēc norādes, ka par sākotnējo tiesāšanos ir lēmis Ministru kabinets un tātad uz jautājumiem būtu jāatbild Kariņam, kurš vismaz nomināli ir Ministru prezidents, viņa preses sekretārs premjera vārdā paziņoja: „Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...