Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan tieši Ministru kabinets bija tas, kas 2017. gada sākumā nolēma uzdot Privatizācijas aģentūrai sākt tiesvedību pret AS Grindeks akcionāriem Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu, tagadējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā vienotība) cenšas izvairīties no jebkādas atbildības par šīs neveiksmīgās tiesvedības turpināšanu, par ko jau paziņojusi Privatizācijas aģentūra.

Kā zināms, 3. aprīlī arī otrās instances tiesa noraidījusi Vladimira Loginova vadītās Privatizācijas aģentūras prasību pret AS Grindeks padomes priekšsēdētāju un viņa dēlu, cenšoties no abiem piedzīt 1,903 miljonus eiro.

Privatizācijas aģentūras prasība bija saistīta ar valstij piederējušo AS Grindeks akciju paketi, kas, pildot valdības uzdevumu, pirms nepilniem diviem gadiem, 2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā tika pārdota par ārkārtīgi zemu cenu.

Pagājušā gada rudenī atklājās, ka „labo darbu čempiona” Māra Kučinska valdība, tostarp ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, ir devusi konkrētus norādījumus par to, kā nosakāma Grindeks akciju sākotnējā vērtība, akciju pārdošanas minimālā cena, pārdošanas metode, pretendentu (pircēju) atlases kārtība, samaksas termiņi un kārtība.

Akciju pārdošanai nebija ne meklēts izdevīgāks brīdis, ne veiktas kādas sarežģītākas aplēses. Tā vietā bija vienkārši nolemts akcijas pārdot iespējami ātri, un rezultātā valsts akcijas, kuru vidējā cena 2016. gadā bija 5,20 eiro par akciju, tika pārdotas par būtiski zemāku cenu – 3,85 eiro gabalā.

Neviena amatpersona atbildību par šo valstij ievērojamus zaudējumus nodarījušo „darījumu” tā arī neuzņēmās. Tā vietā, opozīcijai saceļot skandālu, Kučinska valdība nolēma, ka varētu mēģināt tiesāties ar Lipmaniem, kuru „darbības (bezdarbības) dēļ valsts pensiju budžetam, iespējams, ir nodarīti zaudējumi saistībā ar neizteikto akciju sabiedrības Grindeks akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu”.

Lipmanam un viņa dēlam tika pārmests, ka viņi piedāvājumu izpirkt akcijas valstij nav izteikuši 2014. gadā. Taču pēcāk izrādījās, ka tikai gadu vēlāk, 2015. gada 21. oktobrī Laimdotas Straujumas valdība bija pieņēmusi rīkojumu, kas paredzēja Grindeks un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.

Tas savukārt nozīmēja, ka Kučinska valdība ar Privatizācijas aģentūras palīdzību mēģināja piedzīt gandrīz divus miljonus eiro no uzņēmēja, kurš neesot piedāvājis valstij no tās nopirkt akcijas, ko valsts tobrīd nemaz nebija bijusi tiesīga pārdot un arī nebija vēlējusies to darīt.

Pirmās instances tiesas spriedumā bija ierakstīts arī secinājums par nolaidīgumu un nesaimnieciskumu, rīkojoties ar pārdodamu valsts īpašumu, un 3. aprīlī Privatizācijas aģentūras apelācijas prasību noraidīja arī Rīgas apgabaltiesa.

Taču, neraugoties uz sakāvi jau divās instancēs, pastāvošo judikatūru un arī iespaidīgajiem tiesāšanās izdevumiem, Privatizācijas aģentūra jau ir paziņojusi, ka tiesāšanos turpināšot un par „nepareizo spriedumu” iesniegšot kasācijas sūdzību.

Uzdevums Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu Privatizācijas aģentūrai tikai dots Ministru kabineta sēdē 2017.gada 21.februārī, taču par kasācijas sūdzību tajā nekas nebija minēts.

Taču izrādās, ka tagadējais Ministru kabineta vadītājs Kariņš cenšas izvairīties no jebkādas atbildības un arī no jebkādiem skaidrojumiem šajā sakarā.

Šie bija jautājumi, kas tika uzdoti pašreizējam Ministru prezidentam:

1) vai Ministru kabinets plāno uzdot Privatizācijas aģentūrai iesniegt kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu šajā lietā?

2) ja lēmums vēl nav pieņemts, no kā tas ir atkarīgs? Vai, ņemot vērā tiesas nolēmumus, tiks izvērtēta pamatotība lēmumiem celt sākotnējo prasību un iesniegt apelācijas sūdzību?

3) ņemot vērā pirmās instances tiesas spriedumā izteiktos atzinumus par valsts iestāžu neveiksmīgo un nolaidīgo rīcību, veicot valsts īpašumā esošo AS Grindeks akciju pārdošanu, vai tiks izvērtēta valsts amatpersonu rīcība saistībā ar šo valstij nozīmīgus zaudējumus radījušo akciju paketes pārdošanu?

4) kuras amatpersonas ir atbildīgas par valsts izdevumiem neveiksmīgajai tiesvedībai pirmajās divās instancēs (izmaksas advokātu pakalpojumiem, valsts nodevas u.c.)?

Ne uz vienu no šiem jautājumiem nevēlējās atbildēt ne Kariņš, ne arī viņa preses sekretārs Sandris Sabajevs. Vispirms preses sekretārs mēģināja jautājumus bez garākiem skaidrojumiem „noairēt” uz Ekonomikas ministriju, kuru vada citas partijas pārstāvis.

Savukārt pēc norādes, ka par sākotnējo tiesāšanos ir lēmis Ministru kabinets un tātad uz jautājumiem būtu jāatbild Kariņam, kurš vismaz nomināli ir Ministru prezidents, viņa preses sekretārs premjera vārdā paziņoja: „Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...