Iesaki rakstu: 
Lauku ballēs kādreiz dziedāja finālā dziesmu: "Projām jāiet, projām jāiet..." Ceru, ka Zemkopības ministrijā šis muzikālais motīvs skars ne vienu vien augstu amatpersonu. Analizējot Zemkopības ministrijas izdalītās naudas plūsmas un summas, kas it kā kopumā paredzētas vēsturiskā Latvijas valsts pamata un latviešu pamatnodarbes - lauksaimniecības stutēšanai, kā āža kāja daudzu gadu garumā izlien ekoloģiski uzbudinātu zemes rūķu partija - ZZS ar tās galveno zaļzemnieku a. god. Dūklava kungu priekšā, pakaļā, apakšā, augšā un pa labkreisi no sāna. Pie kam Zemkopības ministrijas un ZZS attiecības raksturo divi senlatviešu teicieni "Dots devējam atdodas" un "Dots pret dotu".
Neba tikai karotīšu cirka ēnas kā Klāsa pelni dedzina spožās reklāmas uz augstceltnes sienām Republikas laukumā 2. Kur vien neskati - viss pēc viena scenārija.
Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF): J. Biķis - ilggadējs prezidents, K. Klauss - izpilddirektors. LKF saņemtās valsts subsīdijas: 2014. – 30 216,89 EUR, 2015. – 112 876,78EUR. Kristaps Klauss studējis Ventspils augstskolā.
2016. gadā Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Klauss bija pieteicis savu kandidatūru (tika uzskatīts par Kučinska un Reiznieces-Ozolas favorītu) uz Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja amatu, taču interešu konflikta dēļ bija spiests to atsaukt, jo vienlaikus bija finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas ārštata padomnieks.
Publiski tika pausta informācija, ka Ventspils pašvaldība un uzņēmēji, "kas kopīgi definējuši galvenos darbus kokapstrādes attīstības veicināšanai reģionā", vēlas aktīvi attīstīt kokrūpniecības nozari. „Pēc Klausa vārdiem, kokrūpniecībai ir lielas perspektīvas un nozīme tieši Ventspils reģiona izaugsme.” Interesanti - kāpēc tieši Ventspils reģiona izaugsmē, bet ne, piemēram, Dagdas novada?
Iemetam aci citā lauciņā. Latvijas lauksaimniecības un meža zinātņu AKADĒMIJA, kas vispār ir biedrība un, pats par sevi saprotams, nopietna zinātnieku iestāde.
Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijā (LLMZA) ir sabiedriska zinātnieku apvienība (biedrība), kurā uz brīvprātības principiem apvienoti lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, agrārās ekonomikas inženierzinātņu, meža un koksnes pārstrādes nozares zinātnieki. LLMZA ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā.
Kopš 2006. gada katru gadu tiek parakstīts kopīgs nodomu protokols starp LLMZA, LZA LMZN un LR Zemkopības ministriju.
Laika posmā no 2006. gada LLMZA ir piedalījusies šādu projektu īstenošanā:
2010. – 2011. Novērtēšanas pētījums „Aktīvā nodarbinātības pasākuma „Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība" rezultātu novērtējums" izstrāde ESF projekta „Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai", Nr. 1DP/1. 3. 1. 5. 0. /09/IPIA/NVA/001 ietvaros.
Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu (LZA LMZN) ir/tiek īstenoti šādi projekti:
1. 2011. – 2013. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas kapacitātes stiprināšana un starptautisku projektu pieteikumu izstrāde, Nr. 2010/0294/2DP/2. 1. 1. 2. 0/10/APIA/VIAA/009.
2. 2007. – 2008. Zemkopības ministrijas finansēts projekts Forsaita speciālistu tīklu pielietojums lauku politikas atbalstam un lauksaimniecības zinātnes pētījumu un iekārtu datu bāzes pilnveidošana.
3. 2006. Zemkopības ministrijas finansēts projekts „Līdzdalība ES valstu tīklā par lauksaimniecības pētījumu stratēģijas izstrādi ar foresight metodi”.
Valsts subsīdijas: 2014. – 17 268,62 EUR. No biedrības redzamākajiem darboņiem -ziedotājiem - Irina Pilvere, kas 2017. gadā ziedojusi 1000EUR Zaļo un Zemnieku savienībai, un Baiba Rivža, kura vēsā mierā un ar karstu sirdi 2004. -2017. gadā ziedojusi Latvijas Zemnieku savienībai (Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība) un Zaļo un Zemnieku savienībai kopā 15 495,64 EUR.
SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi: Roberts Dilba, valdes priekšsēdētājs. Pēteris Kalniņš, valdes loceklis. Sergejs Zikins, valdes loceklis. Valsts subsīdijas: 2014. – 180 000,00EUR, 2015. - 304 187 44EUR. ELGF un ELFLA: 2014. – 1 971 697,88EUR, 2015. – 7 677 578,79EUR.
Pēteris Kalniņš, kurš bijis ievēlēts Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības, ziedojis 2004.-2017. gadā partijām Latvijas Zemnieku savienība un Zaļo un Zemnieku savienība aptuveni 38 000EUR. Valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba (2003.-2017.) ziedojis Latvijas Zemnieku savienībai 3920,00EUR. Partijas Latvijas Zemnieku savienība biedrs. 2014. gadā R. Dilba no J. Dūklava saņēma Medaļu "Par centību ". Interesanti būtu uzzināt - par kādu tieši, kur un kam?
2011. gadā Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedzis SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi slēgt līgumu par ministrijas ēkas apsaimniekošanu ar SIA Augstceltne. Ar sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā vērsusies AS RBSSKALS - viens no iepirkuma dalībniekiem. SIA Augstceltne valdes loceklis Arnis Zīverts no
Garkalnes novada dome. Valsts subsīdijas: 2014. – 36 580,43EUR. ELGF un ELFLA finansējums: 2014. – 11 263,17EUR, 2015. – 106 543, 31EUR. Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (Latvijas Zemnieku savienība).
Pēc VID pieejamās informācijas, Edgars Treibergs Garkalnes novada domē ieņēmis iepirkumu komisijas priekšsēdētāja amatu. Garkalnes novada domes sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Mārcis Bauze- Krastiņš - novada šefa Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa dēls. Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš ziedojis (2002.-2015.) – 60 328,35EUR Latvijas Zemnieku savienībai visos tās nosaukumos. Tā vienkārši paņēmis un noziedojis labiekārtota divistabu dzīvokļa Rīgā vērtību, ko ierindas pilsonis bankai atmaksā 25 kalendāro gadu laikā.
2017. gada 7. janvārī Latvijas Jātnieku federācija sumināja Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidentu Edgaru Treibergu par mūža ieguldījumu jāšanas sporta attīstībā. E. Treibergu sveica LJF prezidents Agris Blaus, Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš.
Šoreiz pietiks, lai gan tendences, kopsakarības un lietas skaidrākas par skaidru. Desmitiem gadu garumā ar Republikas laukumu 2 un ekoloģiski uzbudinātiem zemes darba rūķiem ar Ventspils ostas pieskaņu savstarpēji mijušies simtiem ceļu un taciņu ar radiem, zemnieku saimniecībām, viens velns vien zina, kādām biedrībām un apvienībām, ķermenisku izpriecu pirtīm, glauniem vāģiem un izredzēto medību klubiem.
Dzerts un triekts uz nelabā paraušanu. Viss jau būtu štokos, ja ne tāds sīkums, ka par šo grandiozo rautu samaksājuši esam mēs ar Tevi, lasītāj. Un - maksās vēl mūsu bērni un mazbērni.
Sākām ar zaļām un bordo karotītēm, nonācām līdz rukšiem, kuri smeļ ar kausiem! Lai veicas! Priekā!
P. S. 13. Saeimā neievēlētais Augusts Brigmanis atklājis, ka jau saplānojis savu laiku gadu uz priekšu. “Arī ģimenei un mazbērniem par maz laika šajos gados veltīju...” žurnāla “Privātā Dzīve” publikācijā “Ko darīs neievēlētie deputāti” politiķis neslēpj, ka viņam plānu netrūkst.
Bez darbošanās Latvijas Zemnieku savienības nodaļā un, “saprotot, kas īsti noticis”, Brigmanis plāno turpināt aktīvi darboties pats savā zemnieku saimniecībā. “Tagad saimniecībai vairāk laika atliks,” stāsta politiķis. “Arī ģimenei un mazbērniem par maz laika šajos gados veltīju,” atklāj Brigmanis. “Mazbērni dzīvo Anglijā, pie viņiem noteikti jāaizbrauc.”
“Man Anglijā arī ir īpašums, kuru izīrēju. Tas jāapskata. Līdz šim negribēju, lai manā kotedžas tipa mājā mitinātos mājdzīvnieki, bet šai ģimenei atļāvu. Viņi solīja, ka dzīvokli uzturēs kārtībā un kaķītis blēņas nesastrādās, “ uz to labāko cer Brigmanis.
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
