Iesaki rakstu: 
24. februārī apritēja trīs gadi kopš kara sākuma. Līdz ar Krievijas karaspēka pārvietošanās sākumu Ukrainā Latvija sāka ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu aizsardzībā. Šādos apstākļos armijas stiprināšana patiešām šķiet saprātīgs solis. Problēma ir tā, ka valsts naudu ne vienmēr pārvalda, maigi izsakoties, uzticami cilvēki. Es aicinu jūs atcerēties piecus skandālus, kas tā vai citādi saistīti ar ierēdņu korupciju formas tērpos. Runāsim par gadījumiem, kas notikuši Latvijā un nav saistīti ar militāro palīdzību Ukrainai (jo par līdzekļu piesavināšanos tur varam runāt jau sen).
1. “Militarizētās tēlniecības kompozīcija”
Manuprāt, stāsts par “militarizētās tēlniecības kompozīciju” ir visizklaidējošākais. Nav runa par milzīgām naudas summām vai sarežģītām krāpnieciskām shēmām. Taču absurda līmenis...
Pirmā nauda projektam tika izmaksāta 2022. gada 14. februārī. Projekta izstrāde izmaksāja gandrīz trīsdesmit tūkstošus eiro. 2023. gada 31. augustā tika parakstīts līgums ar uzņēmumu R.A.J., un būvniecība sākās. Viss projekts izmaksāja 183 tūkstošus eiro.
Valdībai nebija šaubu par iespēju piešķirt līdzekļus šim projektam līdz brīdim, kad cilvēki sāka uzdot Sprūdam un Kalniņam neērtus jautājumus par 7. septembrī nokritušo dronu.
Rekonstruēsim notikumus hronoloģiskā secībā:
— 7. septembrī netālu no Rēzeknes avarē militārais drons;
— 8. septembrī Kalniņš apgalvo, ka Latvijas armija un NATO izseko drona lidojuma trajektoriju. A la “nav par ko satraukties, militāristi ne velti saņem naudu”;
— cilvēki sāk uzdot militārajiem dienestiem neērtus jautājumus par šo dronu;
— 2024. gada 11. oktobrī Sprūds ierosina ministru izmeklēšanu par “militarizētās tēlniecības kompozīcijas” būvniecību. Ministrs norāda uz iespējamu valsts līdzekļu nelietderīgu izlietojumu;
— 13. oktobrī TV vēsta, ka Sprūds un Kalniņš melojuši par dronu. Patiesībā kāds vietējais iedzīvotājs uzzināja par dronu, izsauca policiju, un policija jau bija informējusi armiju. Nav izsekošanas, nav NATO. Tikai tam vairs nav nozīmes, jo tagad visi runā par “militarizēto skulptūru”. Cik ērti sakritība, vai ne?
Lai saskatītu saikni, nav nepieciešamas trīs acis. Sprūda kungs uzsāka revīziju, lai novērstu sabiedrības sašutumu no stāsta par droniem. Tā patiešām ir neprātīga naudas izšķiešana. Starp citu, pārbaudes rezultāti parādīja, ka viss ir kārtībā, neviens neko nav nozadzis.
2. CVR(T)
“Militarizētās tēlniecības kompozīcijas” pamatā Kadagā ir no ekspluatācijas noņemts “Combat Vehicle Reconnaissance (Tracked)” vai saīsināti “CVR(T)”. Pērn Latvija šādus transportlīdzekļus nodeva Ukrainai. Nu, parunāsim par tiem.
Patiesībā šis stāsts ir risinājies jau ilgu laiku. 2014. gada septembrī Latvija vienojās ar Apvienoto Karalisti par 123 lietotu CVR(T) transportlīdzekļu iegādi. Latvija par šiem transportlīdzekļiem iztērēja 40 miljonus eiro. Tas nav daudz, izņemot to, ka bija nepieciešama arī munīcija, infrastruktūra, personāla uzturēšana utt. Tas viss kopā ar transportlīdzekļiem izmaksāja... ceturtdaļmiljardu eiro!
Nav brīnums, ka bija neapmierināti cilvēki. 2016. gadā Andrejs Elksniņš uzdeva daudz jautājumu toreizējam aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par CVR(T) iegādes lietderību. Ļoti ieteicams to izlasīt. Tajā pašā gadā Elksniņš lūdza Ģenerālprokuratūru un Valsts kontroli pārbaudīt situāciju.
“Tā ir nepārprotama noziedzīga nolaidība un izšķērdība, ja tā vietā, lai iegādātos jaunu militāro aprīkojumu, kā to izdarīja Igaunija un Lietuva, tiek iegādāts no ekspluatācijas izņemts aprīkojums no Apvienotās Karalistes. Šāds lēmums pēc būtības ir nepareizs, jo valsts aizsardzības spējas mūsdienu apstākļos tiek samazinātas līdz nullei. Turklāt bruņutransportieru piegādes nosacījumi Latvijai ir ļoti neizdevīgi. Rodas sajūta, ka mūsu aizsardzības ministri faktiski strādā Lielbritānijas labā. Neviens Latvijas uzņēmums nav bijis iesaistīts, sākot no tehniskās apkopes un beidzot ar bruņutransportieru piegādi ar britu kuģiem. Un tagad nav nekādu garantiju, ka vismaz daļa naudas atgriezīsies mūsu ekonomikā.”
Atbildot uz pretenzijām, kas izrietēja no neatbilstības starp faktiskajām un līgumā norādītajām izmaksām, Aizsardzības ministrija norādīja, ka līgumā bija iekļautas ne tikai bruņumašīnas, bet arī prettanku ieroči, kas nepieciešami CVR(T) aprīkošanai. Un, lūk, ko par to teica toreizējais prezidents Raimonds Vējonis: “Šis ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas pašaizsardzības stiprināšanā. Mēs iegādājamies uzlabotas bruņumašīnas, kas ir aprīkotas ar labākajiem prettanku ieročiem.” Ļaujiet mums pierakstīt šo paziņojumu.
2017. gada beigās kļuva zināms, ka Apvienotā Karaliste ir slēgusi visas rūpnīcas, kas ražoja CVR(T) čaulas. Mūsu Aizsardzības ministrija munīcijas ražošanu uzticēja Latvijas uzņēmumam D Dupleks. Tādējādi pavērās jauna iespēja zādzībām.
Tikmēr 2018. gadā Izraēlā tika parakstīts līgums, saskaņā ar kuru Latvija iegādāsies prettanku raķešu sistēmas Spike. Jaunais līgums paredzēja 108 miljonus eiro. Un kā jūs domājat, kādam nolūkam tika noslēgts šis līgums? Ar Spike sistēmām tika aprīkoti arī CVR(T) transportlīdzekļi. Tie paši transportlīdzekļi, kas it kā bija aprīkoti ar tik skaistu, skaistu prettanku ieroci (kur tas pazuda?).
Īsāk sakot, CVR(T) vēsture ir caurausta ar korupciju. Beļģija 2000. gadā sāka pārdot šos transportlīdzekļus Jordānijai, un 2004. gadā Jordānija dažus no tiem piegādāja Irākai. Latvijai vajadzēja vairāk laika — 10 gadus. Bet ne jau tāpēc, ka valstij būtu bijis vajadzīgs ilgāks laiks, lai saprastu automobiļu nelietderīgumu, vienkārši korupcija prasa laiku. Tā ir piramīdas shēma: bagāta valsts pārdod transportlīdzekļus nabadzīgākai valstij, un šī valsts tos pārdod vēl nabadzīgākai valstij.
Starp citu, CVR(T) vietā. Latvija pasūtīja spāņu ASCOD transportlīdzekļus. Kaut kas liek domāt, ka vēsture atkārtosies.
3. Inga Kaminska un Lanekss
Protams, ir viegli nopelnīt naudu ar militāro aprīkojumu. Ir ļoti viegli kaut kur kaut ko nepietiekami uzskaitīt, nopirkt papildus un tā tālāk. Tomēr pārtikas jomā šādas mahinācijas ir daudz pamanāmākas. Par to mums var pastāstīt Inga Kaminska, NBS 3. reģionālā apgādes centra apgādes uzņēmuma pārtikas apgādes grupas noliktavas vadītāja. Precīzāk, Inga ieņēma šo amatu.
Ne pārāk sen Militārā policija atklāja krāpšanas gadījumu Ādažu bāzē. Lūk, stāsts.
Lanekss, otrs lielākais pārtikas piegādātājs Latvijas armijai, un Inga Kaminska ir panākuši vienošanos. Inga saka: “Piegādājiet mums tikai pusi no tā, kas būs ierakstīts rēķinos.” Un Lanekss saka: “Labi, tikai dalieties ar mums ieņēmumiem.” Tādā veidā tika nozagti aptuveni 100 000 eiro. Lanekss savu vainu atzina, bet Inga ne. Lanekss joprojām ir to uzņēmumu sarakstā, kas piegādā pārtiku militārajiem dienestiem. Ingas nākotne joprojām ir neskaidra.
Šis gadījums ir piemērs tam, ka zādzības plaukst dažādos līmeņos. Sodanauda Laneksam un nosacīti piespriestais sods uzņēmuma darbiniekiem netraucē uzņēmumam turpināt savu darbību. Uzskatiet, ka tas ir “tikai sods”, tas ir taisnīgums.
4. Zītari LZ
Tie paši jautājumi par tieslietu un militārās pārtikas sistēmu rodas citā, plašākā lietā.
2022. gadā Nacionālie bruņotie spēki paziņoja, ka ir noslēguši pārtikas piegādes līgumu ar uzņēmumu Zītari LZ. Līgums tika noslēgts uz pieciem gadiem, un tā cena bija 220 miljoni eiro. Līgumā bija noteikts, ka summa var pieaugt par 50% un visa atbildība gulstas uz pārtikas ražotāju, Zītari LZ ir atbildīgs tikai par piegādi. Tomēr uzņēmums ir diezgan mazs. Kā saka, par maza uzņēmuma pakalpojumiem mēs maksāsim mazāk (sarkasms).
NBS konkursa komisija noteica nepamatoti zemus dalībnieku kvalifikācijas kritērijus, un iepirkuma komisija vairākkārt grozīja nolikumu un darba uzdevumu. Valsts kontrole konstatēja milzīgu pārkāpumu kaudzi. Īsāk sakot, bija acīmredzams, ka uzņēmums Zītari LZ negodīgi uzvarēja pārtikas iepirkuma konkursā.
Pirms NBS bija spiesta lauzt līgumu ar Zītari LZ, armija bija iztērējusi 200 tūkstošus eiro. Zītari LZ nopelnīja tikai 6 tūkstošus, bet viņi varēja nopelnīt daudz, daudz vairāk. Neviens netika sodīts. Ā, pareizi, prokuratūra Pabrika padomniekam uzlika 3500 eiro naudas sodu, kas vienkārši izskatījās pēc kukuļa.
5. Skandāls par robežžogu
Protams, es nevaru nepieminēt robežžoga skandālu. Komentāros mani būtu apēduši dzīvu.
Sākumā Valsts robežsardze noslēdza līgumu ar Brief par dzeloņstiepļu piegādi, taču kaut kas aizgāja greizi, un stiepļu nebija noliktavā.
Tad šis stāsts ar Igati, kura nespēja laikus uzbūvēt žogu. Sākās tiesvedība, līgumu nevarēja lauzt, un valsts bija uzņēmumam parādā naudu. Par nodokļu maksātāju naudu tika nopirkts nevis žogs, bet gan biļetes uz Cirque Du Soleil.
Tomēr, iespējams, tikai slinks cilvēks nav runājis par šo skandālu. Tāpēc es par to daudz nerunāšu, tikai atstāšu saites uz interesantiem materiāliem.
Ko es gribēju pateikt ar šo rakstu?
Pirmkārt, korupcija militārajā jomā ir izplatīta visos līmeņos. Protams, mēs varam atcerēties citus skandālus, piemēram, brigādes ģenerāļa Kopeikas krimināllietu vai stāstu par militāro orķestri. Taču man šķiet, ka pieci gadījumi, par kuriem esmu rakstījis, ir pietiekami. Pietiek, lai parādītu, ka Aizsardzības ministrijai labāk piestāvētu nosaukums “ministrija, kas atmazgā naudu”.
Otrkārt, jo vairāk naudas, ar ko rīkojas, jo lielākas korupcijas iespējas tiem, kas pārvalda šo naudu. Kopš 2022. gada korupcijas gadījumu skaits NBS ir krasi pieaudzis. Latvija sāka piešķirt vairāk naudas armijai, un armija nekautrējās zagt.
Treškārt, Latvijai ir jāizdara izvēle. Pēc šī raksta izlasīšanas cilvēki teiks: “Ja kritizē, tad iesaka.” Es ierosinu: vai nu piešķirt mazāk naudas aizsardzībai (kas, manuprāt, pašreizējos apstākļos ir nepieņemami), vai arī izmest visus zagļus uz ielas. Zivs sāk pūt no galvas, tātad Sprūds, Pudāns un citi būtu jāatlaiž no darba. Armija ir pilnībā jāpārveido, un tas jādara pēc iespējas skarbāk. Tas ir vienīgais veids, kā salabot situāciju, citādi zādzības turpināsies.
Atsauces uz izmantotajiem materiāliem:
“Militarizētā tēlniecības kompozīcija”
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.10.2024-spruds-rosina-dienesta-parbaudi-par-183-000-eiro-vertas-militarizetas-kompozicijas-izbuvi-pie-adazu-bazes.a572562/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin
https://www.la.lv/apvienota-saraksta-deputati-aicina-silinu-nomainit-aizsardzibas-ministru
CVR(T)
https://www.calcalistech.com/ctech/articles/0,7340,L-3731901,00.html
https://www.la.lv/citats-s-nepatiesas-ir-zinas-ka-brunumasinam-municiju-nekur-vairs-nerazo
https://tanknutdave.com/the-british-cvrt-family/
Inga Kaminska un Lanekss
Zītari LZ
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.03.2023-aizsardzibas-ministre-atstadina-divas-ar-armijas-partikas-iepirkumu-saistitas-amatpersonas.a501294/
https://nra.lv/latvija/456956-bijusa-aizsardzibas-ministra-padomniekam-piemerots-3500-eiro-sods.htm
Skandāls par robežžogu
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
