Iesaki rakstu: 
“Par Jūsu un mūsu brīvību”- šāds uzraksts bija vērojams uz plakāta vienā no Ukrainas 2014.gada revolūcijas (Maidana) barikādēm, un šo saukli es izmantoju sava raksta virsrakstam, kas tika publicēts portāla Pietiek 2014.gada 27.februārī Maidana notikumu laikā. Raksts beidzās ar vārdiem: „Ja kāds domā, ka Ukrainas scenārijs šeit nav iespējams, tad lai domā tālāk un dziļāk, savukārt pārējos aicinu sniegt atbalstu ukraiņiem jebkādā veidā - ar piketiem, rakstiem, komentāriem. Par Jūsu un mūsu brīvību!” (Saite uz rakstu - https://pietiek.com/raksti/par_jusu_un_musu_brivibu/.)
Šodien tikai retais no apskatniekiem (šeit nav ruma par Kremļa piebarotiem) nerunā par to, kā pašreiz Ukrainā izšķiras ne tikai ukraiņu liktenis. Tas, kā beigsies šis karš, lielā mērā noteiks turpmāko notikumu gaitu pasaulē. Vai nu rietumvalstu neizlēmības priekšā nostiprināsies Kremļa saimnieka nekaunība, konsekventi realizējot savu jau iepriekš paziņoto mērķi - atjaunot Krievijas ietekmes sfēru atbilstoši tam, kāda tā bija pirms PSRS sabrukuma, vai arī patiesi iedarbīgu Rietumu sankciju (embargo uz energoresursu eksportu, atslēgšana no SWIFT, Krievijas valdošās elites un viņu ģimenes locekļu naudas konfiskācija) un pilnīgas Krievijas izolācijas rezultātā šis režīms sabruks tādā vai citādā veidā.
Abos variantos gala vinnētājs būs Ķīna, kas pašreiz mēģina nosēdēt uz diviem krēsliem, cenšoties nesaraut attiecības ar ASV un citām rietumvalstīm - saviem galvenajiem tirdzniecības partneriem – un vienlaikus izmantojot Krieviju kā savu kabatas vaukšķi, lai pārbaudītu Rietumu patieso spēku vai vājumu. Pirmajā gadījumā Ķīna nostiprināsies kā superlielvalsts uz neizlēmīgo un gļēvo rietumvalstu fona, savukārt otrajā variantā Ķīna no novājinātās Krievijas dabūs tās dabas resursus par pusvelti un, iespējams, realizēs savu senloloto sapni - atgūt teritorijas Sibīrijā un Tālajos austrumos (apt. 1,5 milj. kvadrātkilometru), ko, kā ķīnieši uzskata, Krievijas impērija tai netaisnīgi atņēma 19.gadsimtā.
Vēl viens būtisks moments. Daudzi apskatnieki, analizējot Putina it kā neracionālo rīcību, uzbrūkot Ukrainai. apgalvo, ka vecis ir nojūdzies, nav pie pilna prāta, dzīvo citā realitātē utt., utml. Patiesībā radīt šādu iespaidu ir izdevīgi pašam Putinam - turēt Rietumus patstāvīgā stresā, gaidot, kad aptrakušais vecis uzsāks kodolkaru, un tādējādi, eicinot rietumvalstu neizlēmību savas agresivitātes priekšā. Tāpēc jau arī tiek tiražēti šie apokaliptiskie scenāriji par ASV pārvēršanu kodolpelnos, šausminošu triecienu ar hiperskaņas raķetēm, par savu nokļūšanu paradīzē un rietumvalstu vietu peklē utml. Vienlaicīgi Kremļa augstākās amatpersonas atklāti apsver iespēju izmantot taktiskos kodolieročus lokālos konfliktos (N.Patruševa doktrīna). Un pēdējā “odziņa”- atklāti draudi Rietumiem “iemaukt tā, ka maz neliksies”, ja kāds mēģinās iejaukties, ko viņš izteica savā uzrunā, sākoties iebrukumam Ukrainā.
Protams, ne es, ne kāds cits nezina, kas Kremļa saimniekam ir galvā, tomēr iepriekš minētais scenārijs ir maz ticams, kaut vai tāpēc, ka tam nepiekritīs pašreiz vienīgais Krievijas sabiedrotais un vienlaicīgi sizerēns - Ķīnas Tautas Republika. Turklāt diez vai Kremļa elite un viņu Rietumos dzīvojošie ģimenes locekļi visi bez izņēmuma ir pašnāvnieki, un, pat ja vecim tiešām jumts būs aizbraucis, tad gan jau kādam trāpīsies pa rokai kāda smaga tintnīca, “novičoks” vai vēl kas cits. Lūgsim Dievu, lai rietumvalstis un, pirmkārt, jau ASV nepakļautos šai šantāžai, tā lai baltiešiem kārtējo reizi nenāktos pielāgoties iekarotāju spēles noteikumiem un viņu “vērtību” skalai.
Var likties, ka šeit sarakstītais ne visai atbilst virsrakstam, tāpēc paskaidrošu, ka nākamajā rakstā, kas paredzēts kā turpinājums šim, tiks apskatītas konkrētas lietas Latvijas drošības kontekstā un, proti, – Ukrainas karadarbības analīze no militāri taktiskā viedokļa, iespējamie notikumu scenāriji atklātas agresijas gadījumā pret Latviju un nepieciešamie pasākumi.
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
