Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Par Jūsu un mūsu brīvību”- šāds uzraksts bija vērojams uz plakāta vienā no Ukrainas 2014.gada revolūcijas (Maidana) barikādēm, un šo saukli es izmantoju sava raksta virsrakstam, kas tika publicēts portāla Pietiek 2014.gada 27.februārī Maidana notikumu laikā. Raksts beidzās ar vārdiem: „Ja kāds domā, ka Ukrainas scenārijs šeit nav iespējams, tad lai domā tālāk un dziļāk, savukārt pārējos aicinu sniegt atbalstu ukraiņiem jebkādā veidā - ar piketiem, rakstiem, komentāriem. Par Jūsu un mūsu brīvību!” (Saite uz rakstu - https://pietiek.com/raksti/par_jusu_un_musu_brivibu/.)

Šodien tikai retais no apskatniekiem (šeit nav ruma par Kremļa piebarotiem) nerunā par to, kā pašreiz Ukrainā izšķiras ne tikai ukraiņu liktenis. Tas, kā beigsies šis karš, lielā mērā noteiks turpmāko notikumu gaitu pasaulē. Vai nu rietumvalstu neizlēmības priekšā nostiprināsies Kremļa saimnieka nekaunība, konsekventi realizējot savu jau iepriekš paziņoto mērķi - atjaunot Krievijas ietekmes sfēru atbilstoši tam, kāda tā bija pirms PSRS sabrukuma, vai arī patiesi iedarbīgu Rietumu sankciju (embargo uz energoresursu eksportu, atslēgšana no SWIFT, Krievijas valdošās elites un viņu ģimenes locekļu naudas konfiskācija) un pilnīgas Krievijas izolācijas rezultātā šis režīms sabruks tādā vai citādā veidā.

Abos variantos gala vinnētājs būs Ķīna, kas pašreiz mēģina nosēdēt uz diviem krēsliem, cenšoties nesaraut attiecības ar ASV un citām rietumvalstīm - saviem galvenajiem tirdzniecības partneriem – un vienlaikus izmantojot Krieviju kā savu kabatas vaukšķi, lai pārbaudītu Rietumu patieso spēku vai vājumu. Pirmajā gadījumā Ķīna nostiprināsies kā superlielvalsts uz neizlēmīgo un gļēvo rietumvalstu fona, savukārt otrajā variantā Ķīna no novājinātās Krievijas dabūs tās dabas resursus par pusvelti un, iespējams, realizēs savu senloloto sapni - atgūt teritorijas Sibīrijā un Tālajos austrumos (apt. 1,5 milj. kvadrātkilometru), ko, kā ķīnieši uzskata, Krievijas impērija tai netaisnīgi atņēma 19.gadsimtā.

 Vēl viens būtisks moments. Daudzi apskatnieki, analizējot Putina it kā neracionālo rīcību, uzbrūkot Ukrainai. apgalvo, ka vecis ir nojūdzies, nav pie pilna prāta, dzīvo citā realitātē utt., utml. Patiesībā radīt šādu iespaidu ir izdevīgi pašam Putinam - turēt Rietumus patstāvīgā stresā, gaidot, kad aptrakušais vecis uzsāks kodolkaru, un tādējādi, eicinot rietumvalstu neizlēmību savas agresivitātes priekšā. Tāpēc jau arī tiek tiražēti šie apokaliptiskie scenāriji par ASV pārvēršanu kodolpelnos, šausminošu triecienu ar hiperskaņas raķetēm, par savu nokļūšanu paradīzē un rietumvalstu vietu peklē utml. Vienlaicīgi Kremļa augstākās amatpersonas atklāti apsver iespēju izmantot taktiskos kodolieročus lokālos konfliktos (N.Patruševa doktrīna). Un pēdējā “odziņa”- atklāti draudi Rietumiem “iemaukt tā, ka maz neliksies”, ja kāds mēģinās iejaukties, ko viņš izteica savā uzrunā, sākoties iebrukumam Ukrainā.

Protams, ne es, ne kāds cits nezina, kas Kremļa saimniekam ir galvā, tomēr iepriekš minētais scenārijs ir maz ticams, kaut vai tāpēc, ka tam nepiekritīs pašreiz vienīgais Krievijas sabiedrotais un vienlaicīgi sizerēns - Ķīnas Tautas Republika. Turklāt diez vai Kremļa elite un viņu Rietumos dzīvojošie ģimenes locekļi visi bez izņēmuma ir pašnāvnieki, un, pat ja vecim tiešām jumts būs aizbraucis, tad gan jau kādam trāpīsies pa rokai kāda smaga tintnīca, “novičoks” vai vēl kas cits. Lūgsim Dievu, lai rietumvalstis un, pirmkārt, jau ASV nepakļautos šai šantāžai, tā lai baltiešiem kārtējo reizi nenāktos pielāgoties iekarotāju spēles noteikumiem un viņu “vērtību” skalai.

Var likties, ka šeit sarakstītais ne visai atbilst virsrakstam, tāpēc paskaidrošu, ka nākamajā rakstā, kas paredzēts kā turpinājums šim, tiks apskatītas konkrētas lietas Latvijas drošības kontekstā un, proti, – Ukrainas karadarbības analīze no militāri taktiskā viedokļa, iespējamie notikumu scenāriji atklātas agresijas gadījumā pret Latviju un nepieciešamie pasākumi.

* Literārs pseidonīms

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...