Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr valdības politiķi komentē medijiem centienus pārliecināt ES valstis vērienīgām sankcijām (kas tagad ir veiksmīgi izdevies), mums būtu laiks beidzot ieklausīties vienmēr nenopietni uztvertajos ekspertu aicinājumos sakārtot arī savu pagalmu. Neatkarīgi no tā, vai tiks lemts par kopējām sankcijām Krievijas gāzei un naftai, ir laiks maksimāli atteikties no dabasgāzes Latvijas enerģētikā.

Latvija ir viena no retajām pasaules valstīm, kas neiegūst ne kilograma akmeņogļu, ne litra naftas un ne kubikmetra dabasgāzes. Par spīti tam Krievijas dabasgāzes lobijs ir bijis klātesošs gandrīz katrā lēmumu pieņemšanā, lai veidotu Latviju atbilstoši savām interesēm. Ilgus gadus nerisinātā atkarība no Krievijas gāzes šogad būs viens no lielākajiem Latvijas izaicinājumiem, ja Krievija atteiks piegādes. Un, protams, jāapsver atteikšanās no tās arī pašiem.

Kamēr Ukrainā Krievijas armija veic kara noziegumus, katrs Latvijas iedzīvotājs diemžēl turpina tos apmaksāt. Dabasgāzei ir loma gan apkures, gan elektroenerģijas un, pateicoties aktīvai lobēšanai, – nedaudz pat transporta nodrošināšanā.

Daži valdības paziņojumi pēc Krievijas iebrukuma un kara noziegumiem Ukrainā liecina par atskurbšanu un vēlmi tomēr kaut ko mainīt. Šādos brīžos aiz simboliskajiem un politiskās atrādīšanās soļiem svarīgi nepazaudēt tiešām svarīgās rīcības. Lai nodrošinātu reālas pārmaiņas, ir nepieciešams skaidri atzīt aizvadīto gadu kļūdainos lēmumus.

Nav dabasgāzes patēriņa, kas nestiprinātu Krieviju

Atkarība no dabasgāzes ir un būs atkarība no Krievijas, neatkarīgi no šī brīža plāniem par citiem gāzes piegādātājiem vai skaistās nākotnes ūdeņraža sapņiem, kas piepildīšot esošo infrastruktūru. Krievijas dabasgāzes daļa Eiropas un pasaules patēriņā un līdz ar to – ietekmē uz cenām – ir liela. Jo mazāks būs mūsu kopējais gāzes patēriņš, jo mazāka arī Kremļa lēmumu ietekme uz Latviju.

Atteikšanās no dabasgāzes Latvijas enerģētikā jau tuvākajās desmitgadēs ir neizbēgama, vai to vēlamies vai nē. Latvijas interesēs šai pārejai uz energoneatkarību jābūt savlaicīgai un sagatavotai. Taču Krievijas gāzes lobijs vēlējies redzēt pāreju uz vietējiem resursiem novēlotu, haotisku un nesamērīgi dārgu.

Kremlim Latvijā bija nepieciešama nespējīga enerģētikas un klimata politika bez ilgtermiņa lēmumiem. Neraugoties uz Eiropas Savienības sniegtajām iespējām stratēģiski ieguldīt atjaunojamā enerģijā, tieši šādu nostāju Latvijas valdības politiķi gadiem ilgi ir snieguši. Daži no ekspolitiķiem apmaiņā saņēmuši Krievijas gāzes apmaksātus siltus amatus.

Izgāšanās arī Eiropas līmenī

Latvijā ierasts sarežģītākās tēmās klausīties Briseles padomos. Dabasgāzes jautājumos tas gan noticis ļoti selektīvi. Regulāri ticis aizmirsts, ka ES klimatneitralitātes mērķi neizbēgami ietver atteikšanos no teju visa dabasgāzes patēriņa līdz 2050. gadam un ka tam nepieciešams sagatavoties. Taču skandalozi izskanējušais Eiropas Komisijas priekšlikums savā ieguldījumu taksonomijā atzīt dabasgāzi par ilgtspējīgu (kas tāda nav) ticis plaši izplatīts kā mierinājums un aicinājums neveikt pārāk straujas poltiskās kustības. Šī politiskā kļūda tiek izmantota kā pamatojums ar dabasgāzes aizvietošanu nekur nesteigties, lai arī tajā iekļautie nosacījumi nekad uz Latviju neattiektos.

Pat Eiropas Investīciju banka paudusi, ka šādai taksonomijai nesekos, tā vietā piemērojot augstākus standartus. Ļoti ticams, ka līdzīgu pieeju izmantos arī privātie ieguldītāji, tādā veidā potenciāli padarot visu ES ilgtspējas taksonomijas veidošanu par bezjēdzīgu vingrinājumu. Balstīt lēmumus par enerģētiku šajā EK katastrofālajā kļūdā nevar. Līdzīgi kā Vācija labojusi Nord Stream 2 kļūdu, jācer, ka (ar Latvijas atbalstu) tiks izlabota arī šī.

Kopējā enerģētiskā drošība un klimata politika regulāri vājināta valstu ekonomisko interešu dēļ. Diemžēl Latvijas pārstāvji biežāk uz Eiropas politiskās skatuves pārstāvējuši fosilo resursu nekā nacionālās intereses. Tādā veidā Latvija pielikusi arī savu roku Eiropas nesagatavotībā dabasgāzes krīzēm, kā arī mazinājusi ieguldījumu iespējas vietējos energoresursos.

Latvijas interesēs vienmēr ir bijusi zinātnei atbilstoša Eiropas klimata un enerģētikas politika. Taču tās stiprināšanā nozīme ir nevis vārdiem, bet darbiem. Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns ir viduvējs, taču pat tajā iekļautajiem mērķiem nav paredzēts finansējums.

Latvija ar katru gadu zaudē savas vēsturiski augstās pozīcijas zaļās enerģijas īpatsvara līderu sarakstā. Igaunijā un Lietuvā strauji attīstās lēta vēja enerģija. Tikmēr Latvijā dažu pašvaldību nemākulība un valdības intereses trūkums kavē nacionāli stratēģisku vēja parku būvniecību ar privāto uzņēmumu iniciatīvu.

Līdzīga bēdu ieleja ir energoefektivitātes jomā, kur ēku renovācijā vairākas reizes atpaliekam no Lietuvas tempiem un arī pašu nospraustajiem mērķiem.

Visus šos trūkumus apkopo jaunākais Klimata pārmaiņu snieguma indekss (Climate Change Performance Index 2022). Latvija tajā pret iepriekšējo vērtējumu noslīdējusi par 13 vietām zemāk (no 13. uz 26. vietu). Katra reize, nespējot laikus pieņemt vajadzīgos lēmumus, padziļinājusi atkarību no Krievijas gāzes. Tāpat tā vājinājusi Latvijas pozīcijas, lai panāktu nostājas maiņu arī starptautiskajā klimata politikā.

Rīgā gāzi glābj… vides aizsardzība

Īpaši spilgti Krievijas gāzes lobija darbs parādās tad, kad beidzot kādi būtiski lēmumi tiek pieņemti. Rīgas dome gada nogalē apstiprināja speciālistu sagatavotos noteikumus par apkures iekārtām, kuros gaisa kvalitātes mērķi salāgoti ar klimata mērķiem.

Saprotu, ka šie noteikumi daudziem radīja nepatīkamu pārsteigumu, jo iepriekš nekādu norāžu par dabasgāzi kā nevēlamu resursu no lēmumu pieņēmējiem nav bijis. Saprotu, ka tie radījuši bažas par kārtējiem apgrūtinājumiem un izmaksām, jo, atzīstu, Rīgas dome tiešām neizdarīja nepieciešamo skaidrojošo darbu pirms noteikumu pieņemšanas.

Taču šajos plānos ar dabasgāzes katlu uzstādīšanas aizliegumu no 2030. gada beidzot tika pateiks skaļi tas, kas ministriju gatavotajos plānos un ilgtermiņa dokumentos atrodams starp rindiņām – dabasgāzei kā energoresursam Latvijā nav nākotnes un tam jāgatavojas laikus. Skaidrs, ka līdztekus tam nepieciešama arī pašvaldības un nacionālo atbalsta programmu darbība, lai pakāpeniski pāreju uz vietējiem resursiem veicinātu tiem, kas nekādus ieguldījumus atļauties nevar.

Pat ignorējot Krievijas armijas finansēšanu, iedzīvotājiem nevajadzētu šodien ieguldīt tehnoloģijās, kuras nākotnē skars plaši ierobežojumi. Jāpiemin, ka Starptautiskā enerģētikas aģentūra ieteikusi ES liegt pārdot fosilās gāzes katlus jau no 2025. gada. Šīs priekšlikums gan politisku atbalstu neguva, taču tas noteikti atgriezīsies dienaskārtībā.

Rīgas domes lēmums izsauca plašu dabasgāzes lobija kampaņu, kurā tika uzstāts uz dabasgāzes draudzīgumu videi un gandrīz vai dziedinošo ietekmi uz gaisa kvalitāti. Šajās kampaņās tika noklusēta slāpekļa piesārņojuma ietekme uz gaisa kvalitāti Rīgā, kura būtisks avots ir tieši individuālā gāzes apkure. Tomēr būtiskākā maldināšana ir dabasgāzi, Latvijas otro lielāko oglekļa dioksīda piesārņojuma avotu, nosaukt par videi draudzīgu.

Šādas maldinošas kampaņas mūsu sabiedrībai izmaksā dārgi. Tas liek apsvērt dabasgāzei piemērot ātro kredītu vai farmācijas uzņēmumiem piemērotos aizliegumus reklāmas materiālos paust maldinošu informāciju. Iespējams, jāskatās uz dabasgāzes reklāmu tabakas produktu līmenī – un jāaizliedz jebkādas reklāmas aktivitātes dabasgāzes uzņēmumiem, tajā skaitā – atbalsts.

Jāpiebilst, ka pēc šīs kampaņas vairākas dabasgāzes lobija minētās frāzes diemžēl parādījās arī VARAM sagatavotajā atzinumā par noteikumiem, kas neļāva tiem Rīgā stāties spēkā. Arī ministrijas atzinumā ignorēta slāpekļa piesārņojuma ietekme, kas rada labvēlīgu kontekstu dabasgāzei. Šajā pašā atzinumā gan Rīgas plāni savienot gaisa kvalitātes un klimata mērķus novērtēti kā vērtīgi un pilnībā atbilstoši nacionālajai politikai. Taču vienlaikus tie neesot pieļaujami.

Paredzams, ka jau tuvākajās dienās notiks sarunas ar VARAM ekspertiem, lai atrisinātu pārpratumus un virzītos tālāk.

Latvija bez dabasgāzes

Ar šo problēmu uzskaitījumu nevēlos grimt pesimismā vai nepiemērotā laikā sākt vainīgo meklēšanu. Šā gada 24. februāris ir izmainījis Eiropu. Šveice ir gatava atteikties no neitralitātes Krievijas sankciju jautājumā. Vācija ir pārskatījusi visu savu ārpolitiku un enerģētikas politiku. Ceru, ka tas ir iemesls atstāt neizdarības un mazspēju pagātnē arī Latvijā.

Jau šobrīd Latvijā veidojas jauna speciālistu, politiķu un iedzīvotāju koalīcija pret dabasgāzi. Tai ir jāpanāk pārmaiņas. Ir jādod skaidrs mandāts Latvenergo ieguldīt vēja parku attīstībā un jānoņem šķēršļi citiem uzņēmumiem, kas to gatavi darīt.

Ir jānoņem sistemātiskie ierobežojumi ēku renovācijai, no lēmumu pieņemšanas līdz finansējumam. Pirmais solis būtu atbalstīt PVN samazināšanu ēku energoefektivitātes pasākumiem, kas šobrīd lieki sadārdzina īpašnieku līdzmaksājumus jaunajās atbalsta programmās. Tāpat ir jāsagatavo skaidrs plāns, laika grafiks, lai maksimāli samazinātu dabasgāzes īpatsvaru enerģijas patēriņā.

Ir jāpārskata viss īstermiņa rīcību plāns, lai samazinātu dabasgāzes patēriņu jau tagad. Rīgā esam gatavi to darīt un aicinām līdzīgu nostāju īstenot arī citviet. Vislabākais brīdis visiem šiem pasākumiem būtu bijis pirms 10 vai 20 gadiem. Nākamais labākais ir tagad.

* Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs (Par!/Progresīvie)

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...