Kārtējais Stukāna prokuratūras tiesiskā absurda "šedevrs": tā saucamo “Magoņa lietu” vienlaikus izskata pat divas tiesas
Jauns.lv20.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” priekšsēdētāja Uģa Magoņa lietas izskatīšanu Rīgas apgabaltiesa ir atlikusi līdz rudenim, taču Vidzemes rajona tiesa Cēsīs arī vasarā turpinās izskatīt no pamata krimināllietas izdalīto lietu pret Igaunijas uzņēmumu AS “Skinest Rail”.
Prokuratūras ieskatā tieši šī uzņēmuma interesēs U. Magonim tika samaksāts pusmiljons eiro. Naudas līdzekļi U. Magonim tika iedoti Igaunijas teritorijā, tos ir devis Igaunijas pilsonis, un arī pati juridiskā persona, kuras interesēs, pēc prokuratūras versijas, tika doti šie līdzekļi, ir reģistrēta Igaunijā. Jāatgādina gan, ka minētā pusmiljona sagatavošana, kā legāls maksājums un uzņēmuma telpās tika dokumentēta, kā arī nofilmēta.
Igaunija atteicās šo lietu pieņemt izskatīšanai, jo neuzskatīja par iespējamu skatīt procesu pret juridisko personu bez fiziskās personas, kurai tiek inkriminēts kāds likuma pārkāpums. Rezultātā šī atgrieztā lieta tika iedalīta Vidzemes rajona tiesai Cēsīs, un šajā procesā paralēli ar pamatlietu tiek pratināti vieni un tie paši liecinieki, kā arī pārbaudīti vieni un tos paši notikuma apstākļi.
Dīvaini ir arī tas, ka tiesas lēmums, ar kuru tiesa jau reiz ir lēmusi atdot lietu Igaunijai, tā arī nav atcelts un pirmās instances tiesas lēmums, ar kuru lietu pret AS “Skinest Rail” nodeva Igaunijai jurisdikcijas neesamības dēļ, ir spēkā esošs.
Tas ir viens no lēmumu veidiem, kuru var pārsūdzēt reizē ar tiesas gala nolēmumu. Taču ne prokuratūra, ne aizstāvji, nav pārsūdzējuši šo Limbažu rajona tiesas lēmumu kopā ar abu apsūdzēto attaisnojošo spriedumu, tāpēc juridiski tas nav atcelts un joprojām ir spēkā.
Tai pašā laikā abi šie procesi ir pilnīgi nodalīti, un tajos ir dažādi procesuāli dalībnieki – ne U. Magonis, ne Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis nepiedalās lietā pret juridisko personu, savukārt juridiskā persona nav Rīgas apgabaltiesā esošās krimināllietas dalībnieks, kas tīri teorētiski var novest pie pilnīgi dažādiem secinājumiem šajos procesos par vieniem un tiem pašiem apstākļiem.
Igaunijas uzņēmuma advokāts Armands Smans uzskata, ka “šī situācija ar divu lietu paralēlo izskatīšanu ir juridiski absurda, jo pirmās instances tiesa ar prokuratūras atbalstu lietu pret manu klientu izdalīja atsevišķā lietvedībā un nosūtīja izskatīšanai uz Igauniju - tika nolemts, ka Latvijai nav jurisdikcijas pār šo juridisko personu. Nav nepieciešams būt par augsti kvalificētu juristu, lai secinātu, ka Latvijas tiesu kompetence attiecībā uz manu klientu ir, mazākais, apšaubāma”.
Kriminālprocesa likuma gan tieši neparedz jurisdikcijas neesamību kā pamatu kriminālprocesa izbeigšanai. Šo pamatu var attiecināt, piemērojot likumu pēc analoģijas, taču, lai nonāktu līdz šim secinājumam, tiesa ir spiesta veikt tiesas izmeklēšanu un pārbaudīt visus lietas apstākļus, un par šāda procesa izbeigšanas pamata esamību vai neesamību lemt tikai procesa beigās.
Igaunijas uzņēmuma pārstāvji gan prasījuši izbeigt lietu pret AS “Skinest Rail” jurisdikcijas neesamības dēļ jau pirmajās tiesas sēdēs. Taču tika nolemts, ka šo jautājumu nevar izlemt, vispirms neveicot tiesas izmeklēšanu.
Savukārt runājot par lietas būtību, A. Smans norāda, ka visus savus apsvērumus AS “Skinest Rail” aizstāvība darīs zināmu tiesai un nebūtu korekti darīt tos zināmus tiesai caur presi. Tomēr viņš atzīst, ka darījums, it kā par kuru U. Magonim tika samaksāts pusmiljons eiro, izrādījies AS “Skinest Rail” totāli neizdevīgs. Igaunijas uzņēmums ne tikai nenopelnīja, bet cieta zaudējumus šī darījuma rezultātā – tika izvirzītas prasības par pārdoto lokomotīvju remontu, uzspiesti neizdevīgi samaksas nosacījumi ar atliktiem maksājumiem un vēl tika piemērots līgumsods.
“Grūti pat iedomāties, ka kādam prātā ienāktu doma maksāt par šo darījumu kaut vai tūkstoš eiro kukuli, nerunājot jau par pusmiljonu. Rezultātā tiks patērēts daudz laika, nopratināti liecinieki, kuri būs spiesti stāstīt vienu un to pašu divreiz šajos paralēli notiekošajos procesos. Tikmēr rezultātā var nākties nu jau atkārtoti atzīt, ka faktiski Latvijā šo lietu nemaz nevarēja skatīt un kas tādā gadījumā atbildēs par bezjēdzīgi iztērētajiem nodokļu maksātāju līdzekļiem,” retoriski jautā A. Smans.
Atgādināsim, ka pirmajā tiesas instancē U. Magonis tika attaisnots.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
