Kārtējais Stukāna prokuratūras tiesiskā absurda "šedevrs": tā saucamo “Magoņa lietu” vienlaikus izskata pat divas tiesas
Jauns.lv20.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” priekšsēdētāja Uģa Magoņa lietas izskatīšanu Rīgas apgabaltiesa ir atlikusi līdz rudenim, taču Vidzemes rajona tiesa Cēsīs arī vasarā turpinās izskatīt no pamata krimināllietas izdalīto lietu pret Igaunijas uzņēmumu AS “Skinest Rail”.
Prokuratūras ieskatā tieši šī uzņēmuma interesēs U. Magonim tika samaksāts pusmiljons eiro. Naudas līdzekļi U. Magonim tika iedoti Igaunijas teritorijā, tos ir devis Igaunijas pilsonis, un arī pati juridiskā persona, kuras interesēs, pēc prokuratūras versijas, tika doti šie līdzekļi, ir reģistrēta Igaunijā. Jāatgādina gan, ka minētā pusmiljona sagatavošana, kā legāls maksājums un uzņēmuma telpās tika dokumentēta, kā arī nofilmēta.
Igaunija atteicās šo lietu pieņemt izskatīšanai, jo neuzskatīja par iespējamu skatīt procesu pret juridisko personu bez fiziskās personas, kurai tiek inkriminēts kāds likuma pārkāpums. Rezultātā šī atgrieztā lieta tika iedalīta Vidzemes rajona tiesai Cēsīs, un šajā procesā paralēli ar pamatlietu tiek pratināti vieni un tie paši liecinieki, kā arī pārbaudīti vieni un tos paši notikuma apstākļi.
Dīvaini ir arī tas, ka tiesas lēmums, ar kuru tiesa jau reiz ir lēmusi atdot lietu Igaunijai, tā arī nav atcelts un pirmās instances tiesas lēmums, ar kuru lietu pret AS “Skinest Rail” nodeva Igaunijai jurisdikcijas neesamības dēļ, ir spēkā esošs.
Tas ir viens no lēmumu veidiem, kuru var pārsūdzēt reizē ar tiesas gala nolēmumu. Taču ne prokuratūra, ne aizstāvji, nav pārsūdzējuši šo Limbažu rajona tiesas lēmumu kopā ar abu apsūdzēto attaisnojošo spriedumu, tāpēc juridiski tas nav atcelts un joprojām ir spēkā.
Tai pašā laikā abi šie procesi ir pilnīgi nodalīti, un tajos ir dažādi procesuāli dalībnieki – ne U. Magonis, ne Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis nepiedalās lietā pret juridisko personu, savukārt juridiskā persona nav Rīgas apgabaltiesā esošās krimināllietas dalībnieks, kas tīri teorētiski var novest pie pilnīgi dažādiem secinājumiem šajos procesos par vieniem un tiem pašiem apstākļiem.
Igaunijas uzņēmuma advokāts Armands Smans uzskata, ka “šī situācija ar divu lietu paralēlo izskatīšanu ir juridiski absurda, jo pirmās instances tiesa ar prokuratūras atbalstu lietu pret manu klientu izdalīja atsevišķā lietvedībā un nosūtīja izskatīšanai uz Igauniju - tika nolemts, ka Latvijai nav jurisdikcijas pār šo juridisko personu. Nav nepieciešams būt par augsti kvalificētu juristu, lai secinātu, ka Latvijas tiesu kompetence attiecībā uz manu klientu ir, mazākais, apšaubāma”.
Kriminālprocesa likuma gan tieši neparedz jurisdikcijas neesamību kā pamatu kriminālprocesa izbeigšanai. Šo pamatu var attiecināt, piemērojot likumu pēc analoģijas, taču, lai nonāktu līdz šim secinājumam, tiesa ir spiesta veikt tiesas izmeklēšanu un pārbaudīt visus lietas apstākļus, un par šāda procesa izbeigšanas pamata esamību vai neesamību lemt tikai procesa beigās.
Igaunijas uzņēmuma pārstāvji gan prasījuši izbeigt lietu pret AS “Skinest Rail” jurisdikcijas neesamības dēļ jau pirmajās tiesas sēdēs. Taču tika nolemts, ka šo jautājumu nevar izlemt, vispirms neveicot tiesas izmeklēšanu.
Savukārt runājot par lietas būtību, A. Smans norāda, ka visus savus apsvērumus AS “Skinest Rail” aizstāvība darīs zināmu tiesai un nebūtu korekti darīt tos zināmus tiesai caur presi. Tomēr viņš atzīst, ka darījums, it kā par kuru U. Magonim tika samaksāts pusmiljons eiro, izrādījies AS “Skinest Rail” totāli neizdevīgs. Igaunijas uzņēmums ne tikai nenopelnīja, bet cieta zaudējumus šī darījuma rezultātā – tika izvirzītas prasības par pārdoto lokomotīvju remontu, uzspiesti neizdevīgi samaksas nosacījumi ar atliktiem maksājumiem un vēl tika piemērots līgumsods.
“Grūti pat iedomāties, ka kādam prātā ienāktu doma maksāt par šo darījumu kaut vai tūkstoš eiro kukuli, nerunājot jau par pusmiljonu. Rezultātā tiks patērēts daudz laika, nopratināti liecinieki, kuri būs spiesti stāstīt vienu un to pašu divreiz šajos paralēli notiekošajos procesos. Tikmēr rezultātā var nākties nu jau atkārtoti atzīt, ka faktiski Latvijā šo lietu nemaz nevarēja skatīt un kas tādā gadījumā atbildēs par bezjēdzīgi iztērētajiem nodokļu maksātāju līdzekļiem,” retoriski jautā A. Smans.
Atgādināsim, ka pirmajā tiesas instancē U. Magonis tika attaisnots.
Seko mums 
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
