Iesaki rakstu: 
Domāju, daudziem Latvijas iedzīvotājiem radusies sajūta kā sliktā murgā, no kura nav iespējams pamosties. Katrās vēlēšanās aizvien jauni protesta balsojumi, bet kļūst tikai sliktāk un sliktāk. Vai tiešām 13. Saeima un tās izveidotā valdība spējīga tikai atražot skaitļa 13 slikto slavu? Šoreiz par vakcināciju nerunāšu, bet arī citās nozarēs notiek neizprotamas lietas. Nogāztie oligarhi kaut kur atpūšas, bet sajūta, ka tik un tā koordinē notiekošo, lai parādītu, kādi tie otri ir idioti.
Piemēram, atmetīsim politkorektumu un pajautāsim, vai viņu drauga Puķina pārziņā jau atdotas Iekšlietu un Izglītības ministrijas? Vai tas, kas šobrīd notiek, notiek Latvijas vai varbūt tomēr kaimiņos esošās krievu lāča interesēs? Vai Latvijai vispār vēl ir savas intereses jeb palicis tikai nosaukums? Vai orgāniem ir priekšstats, cik dziļi iefiltrējušies attiecīgie kadri? Nu ne jau tikai viens Ādamsons?
Vai tā ir sagadīšanās, ka brīdī, kad sākas provokatoru iniciēts robežkonflikts, par atbildīgo ministri ir iecelta dievs vien zina, kas? Labi, nerunāsim par personu, skatīsimies pēc nepadarītiem darbiem. Nez kāpēc tiek pārtraukts līgums ar firmu, kas jau pilnībā gatava būvēt žogu uz Latvijas – Baltkrievijas robežas; ārkārtas situācijā, kad Polijā jau ievainoti policisti, notiek aizbildināšanās ar iepirkuma procedūrām.
Jāpiedzīvo kauns, kad Latvijai jālūdz dāvanas - dzeloņstieples!? Kādreiz bagātā un spēcīgā valsts, ar kādreiz lielām sava zelta rezervēm nevar saražot dzeloņstieples un nemāk uzbūvēt žogu! Pastaigāsim pa Jūrmalu, kārtīgs žogs ap katru māju. Uz robežas nemāk, nevar…
Tagad, izrādās, tikai nākamā gada februārī varēs sākt žoga izbūvi. Varat minēt, cik jau tā saucamo hidrīdbēgļu būs iekļuvuši Latvijā un kādu postu nodarījuši. Nu nekādi nerodas pārliecība, ka esošā ministre darīs kaut ko, lai to novērstu. Esošajā situācijā ministram uz robežas būtu jāpavada dienas un naktis, tur jāguļ, domājot, ko darīt, lai aizsargātu Latviju.
Atverot Izglītības un zinātnes ministrijas kontaktu lapu, vieni vienīgi uzvārdi kā “krievu laikos”. Izskatās, ka šī ministrija īpaši cenšas, lai sagrautu Latvijas izglītību.
Laba izglītība ir katras nacionālas valsts pamats. Agrāk Latvija bija valsts, kurā katrā ciematā kaut vai pieciem bērniem tika atvērtas skolas. Tagad to vien dzird kā par skolu un augstskolu slēgšanu. Pēdējo trīs gadu laikā izglītība liekas teju iznīcināta.
Vispirms kompetenču izglītība, par ko paši ieviesēji nevar pateikt, kas tas ir. Gandrīz divus gadus bērni nav kārtīgi gājuši skolā, studenti - augstskolā. Krievvalodīgo bērni labāk attālināti mācās Krievijas skolās, studenti - Krievijas augstskolās, varbūt tāpēc aizliedza studentiem mācīties klātienē? Pārprasta integrācijas politika?
Tad vēl šokējošie un haotiskie lēmumi kovida laikā – aizliedzot studentiem ar negatīviem testiem studēt, lai gan skolās mācīties ar tiem atļāva, kā arī citur pasaulē studēt varēja, veicot ātro testu.
Tad lika visiem studentiem obligāti potēties, lai varētu studēt klātienē, ja ne – ej prom vai akadēmiskais gads. Tad atkal aizslēdza augstskolas, lai gan visi jau bija sapotēti. Baidos novērtēt, cik daudz studentu pameta augstskolas un cik daudzi aizbrauca studēt citur. Varbūt tīšām, lai vieglāk aizslēgt? Re, jums jau tāpat nav studentu, un kvalitāte arī slikta. Arī pieredzējuši pasniedzēji pamet augstskolas. Atbrīvo vietas Austrumu bēgļiem?
Lai šos dīvainos lēmumus saprastu, droši vien ir vērts paskatīties, kas dod esošajai ministrei padomus? Kas ir viņas labā roka? Vai šim Štirlicam ir pielaide? Vai abi kopā izraka bedri Šuplinskai, kas vismaz kaut ko mēģināja sakārtot?
Šobrīd esošā augstskolu slēgšanas kampaņa, vispirms ieceļot padomes kā Padomju Savienībā, arī izskatās kā tīša kaitniecība. Augstskolu padomes, kas turpmāk pilnīgi brīvi rīkosies ar augstskolu finansēm un būvniecības projektiem, tiek veidotas slepus, pārkāpjot pašas ministrijas pieņemtos noteikumus un maldinot sadarbības partnerus.
Piemēram, solīts, ka padomju veidošana būs caurspīdīga un atklāta, bet vēl šobrīd nav publiskots padomju atlases komisiju sastāvs, lai gan steigā izsludinātie konkursi jau noslēdzas. Atklātības nodrošināšanai to par pienākumu uzliek Ministru kabineta izdotie noteikumi. Izsludinātiem konkursiem sākotnēji dotas tikai 10 dienas, lai pieteiktos. Vai saraksti no Puķina un oligarhiem jau saņemti? Jo sliktāk, jo labāk…?
Attēlā - pašreizējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Seko mums 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
