Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau iepriekš rakstīju par interesanto situāciju ar augstskolu padomju izveidošanu jeb PSRS laiku atgriešanos Latvijā. Tagad seko turpinājums procesam, kas var noslēgties ar Latvijas augstskolu pārveidošanu profeņu līmenī, lai visi var studēt vai nu Krievijā, vai Rietumos. Kā jau rakstīts, turpmāk augstskolas vadīs cilvēki, kas pamatdarbā strādās citur, tiksies apmēram reizi mēnesī, saņems lielas algas, bet būs tie, kas dalīs visu augstskolu naudu.

Dokumentu iesniegšana uz lielāko augstskolu padomju amatiem noslēgusies. Uz 26 izsludinātajām vietām saņemti aptuveni 220 pieteikumi. Paredzēts, ka algas par samērā nelielo darbu būs robežās no 600 (Sporta akadēmija) līdz apmēram 3000 eiro mēnesī. Tie ir ievērojami līdzekļi, ko augstskolām būs jāatrod savā (studentu) kabatā, jo ministrijas solītā Eiropas fondu nauda būs tikai pirmajiem gadiem. Tātad - īpaši svarīgi, kāda būs padomes locekļu atlase, kas to organizēs un cik godīgi tas notiks.

Un, tavu brīnumu, nekā pārsteidzoša – atlases komisijas veidotas “augstā” līmenī.  Visi rīkojumi par atlases komisiju sastāvu ir atrodami IZM mājas lapā https://www.izm.gov.lv/lv/augstskolu-padomes#atlases-komisiju-sastavs.

Katra atlases komisija sastāv no

komisijas priekšsēdētāja,

priekšsēdētāja vietnieka,

atlases komisijas locekļiem (ar balsstiesībām),

atlases komisijas neatkarīgajiem ekspertiem (ar balsstiesībām)

un padomdevējiem bez balsstiesībām.

Dīvains dalījums. Sanāk, ka ir neatkarīgie atlases komisijas locekļi, un tad pārējie laikam ir “atkarīgie”. Un tik tiešām!!!  Paskatīsimies personālsastāvu… Iespējams, ka netīši, bet patiesība ir izlīdusi laukā.

Gandrīz visās komisijās “atkarīgie” locekļi ir ministrijas vidējā līmeņa ierēdņi, bet neatkarīgie ir no citām organizācijām. Bet – vienmēr saglabāta tāda attiecība, ka neatkarīgie locekļi ir tieši tikpat skaitā, cik “atkarīgie” locekļi  - lai nepieļautu nekādus negadījumus, ka komisija varētu nobalsot citādāk, nekā gribētu ministrijas pārstāvji. Jo izšķirošā balss vienādu balsu gadījumā pieder komisijas priekšsēdētājam. Izņemot Sporta pedagoģijas akadēmiju, kur alga padomes locekļiem ir tik maza, ka, šķiet, nav vērts iejaukties!

Bet pārējos gadījumos viss tiek saglabāts tik stingrā ministrijas kontrolē, cik vien iespējams, lai nekas neplānots nenotiku un lai pilnībā pārņemtu kontroli ne tikai par valsts budžeta līdzekļiem, bet arī par augstskolas pašu nopelnītiem līdzekļiem.

Paskatīsim sastāvus - nospiedošā vairākumā komisijas vada nevis ministre Muižniece, kā varētu gaidīt, ņemot vērā, ka tiek atlasīti ļoti augsta līmeņa pārstāvji vadošajām augstskolām, bet vidējais ierēdniecības līmenis –  Dmitrijs Stepanovs, Dace Jansone, Santa Šmīdlere, Jānis Paiders, tikai Latvijas Universitāte ir izpelnījusies, ka komisiju vada valsts sekretāre Līga Lejiņa. Vai tā ir zīme, ka tikai viena universitāte paliks? 

Ar augstskolu kaut vismaz nedaudz ir bijis saistīts tikai Stepanovs un arī tikai kā asistents. Toties visi šie cilvēki zināmi kā uzcītīgi pavēļu pildītāji. Daudzas komisijas vada Santa Šmīdlere, kas ir galvenā Eiropas naudas dalītāja. Interesanti, vai ne? Ņemot vērā, ka finansējuma sadali padomēm arī noteiks viņa.

Tad vēl pie “atkarīgo” grupas figurē vairāki pēc nezināmiem kritērijiem izvēlēti pārstāvji no institūtiem, piemēram: Kārlis Agris Gross – Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks  (starp citu, arī Dmitrijs Stepanovs, kas vada procesu un komisijas, strādā šajā pašā fakultātē), Jānis Grēviņš – Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas direktors, Aivars Bērziņš – Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" direktors. Kāpēc tieši šie pārstāvji? Neviens viņus nav deleģējis. Vienkārši draugi?

It kā nepietiktu ar to, ka nez kāpēc šīm  augsta līmeņa padomēm pārstāvjus neatlasa Valsts kanceleja, kas parasti organizē atlasi gadījumos, ja amatpersonas tiek apstiprinātas Ministru kabinetā. Kāpēc tik lielas pilnvaras vienam Štirlicam? Un jautājums paliek – kas aiz tā stāv? Partijas, kas grib tikt pie siles, vai tomēr kaut kādi nopietnāki plāni? Un kādā veidā šie papildu izdevumi birokrātiskai 26 cilvēku vadībai (ceturtā daļa no Saeimas), kas uz sēdēm sanāks vienreiz mēnesī un kam pamatdarbs ir citur, uzlabos augstskolu personāla, profesoru un zinātnieku darbu? Ko iegūs studenti, izņemot augstākas studiju maksas?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...