Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Edge
11.11.2016. 20:33»
jukums
Latviju pārvalda pretlatviskie sarkano strēlnieku mantinieki.Rezultatā pusmiljons aizbraukuši,ārpus korumpēto kolaboracionistu loka esošie, t.ii. vairakums,eksiste zem okupācijas laiku labklājības līmeņa ar nepieejamu maksas medicīnu un izglītību un bez kādam nākotnes izredzem
Bez anglosakšu palīdzības nevaldītu ne 1918.- 1940., ne arī pēc 1991.gada.
p.s. Rīgas aizstāvēšanā visu izšķīra angļu politiskās un militārās vadības lēmums (pēc Deņikina armiju neveiksmes) neatbalstīt anti-boļševistiskos spēkus (Vrangeli, Bermontu).
jukums
11.11.2016. 14:52»
A.P.
Doto notikumu sakarā ļoti būtiski ir divi momenti. Rīgas sargāšanā Bermonta uzbrukuma laikā piedalījās no krievu kara gūstekņiem izveidotas vienības. Rīgas jūras līcī reidā stāvēja franču karakuģi un angļu karakuģi „Dragon” un „Ventureus”. Ar lielgabaliem šāva uz bermontiešiem gan franču, gan angļu ...
Latviju pārvalda pretlatviskie sarkano strēlnieku mantinieki.Rezultatā pusmiljons aizbraukuši,ārpus korumpēto kolaboracionistu loka esošie, t.ii. vairakums,eksiste zem okupācijas laiku labklājības līmeņa ar nepieejamu maksas medicīnu un izglītību un bez kādam nākotnes izredzem.
A.P.
11.11.2016. 11:40»
A.P.
Doto notikumu sakarā ļoti būtiski ir divi momenti. Rīgas sargāšanā Bermonta uzbrukuma laikā piedalījās no krievu kara gūstekņiem izveidotas vienības. Rīgas jūras līcī reidā stāvēja franču karakuģi un angļu karakuģi „Dragon” un „Ventureus”. Ar lielgabaliem šāva uz bermontiešiem gan franču, gan angļu ...
Plašāk ar foto skat.: https://www.facebook.com/profile.php?id=100012329353077
Arturs Nagliņš
11.11.2016. 11:19»
antons mjkoss
Ulmanis pavēlēja izlaist Bermontu cauri Rīgai. Studentu(2.rotas?) komandieris Vasariņš nepakļāvās pavēlei un sāka rakt tranšejas Daugavas labajā krastā. Vēlāk pat ierosināja kara tribunālu pret Vasariņu, bet tas izčākstēja
"Ne vienmēr jāklausa sabiedrotie!" Lūdzu, pasakiet to šodienas valdošajai kliķei!
antons mjkoss
11.11.2016. 11:05»
A.P.
Doto notikumu sakarā ļoti būtiski ir divi momenti. Rīgas sargāšanā Bermonta uzbrukuma laikā piedalījās no krievu kara gūstekņiem izveidotas vienības. Rīgas jūras līcī reidā stāvēja franču karakuģi un angļu karakuģi „Dragon” un „Ventureus”. Ar lielgabaliem šāva uz bermontiešiem gan franču, gan angļu ...
Ulmanis pavēlēja izlaist Bermontu cauri Rīgai. Studentu(2.rotas?) komandieris Vasariņš nepakļāvās pavēlei un sāka rakt tranšejas Daugavas labajā krastā. Vēlāk pat ierosināja kara tribunālu pret Vasariņu, bet tas izčākstēja.
Ne vienmēr jāklausa sabiedrotie!
Arturs Nagliņš
11.11.2016. 10:39»
agents
Poli atbrivoja Latgali no sarkanajiem . Vaciesi Rigu no Stuckas.Landesvers Kurzeme sakava sarkanos. Igauni palizeja sakaut Landesveru. Lietuviesi palidzeja atbrivot Seliju. Visnetaisnigak rikojamies pret Landesveru . Vini bija musu Valsts iedzivotaji. Sveiciens Lacplesa diena
Pilnīgi pareizi! Arī "perestroikas" sakarā tēlo nacionālos varoņus, kaut gan galvenais varonis bija VDK. Kur gan šie ņem spēku nemitīgai zagšanai un nelietībām!
agents
11.11.2016. 10:17Poli atbrivoja Latgali no sarkanajiem . Vaciesi Rigu no Stuckas.Landesvers Kurzeme sakava sarkanos. Igauni palizeja sakaut Landesveru. Lietuviesi palidzeja atbrivot Seliju. Visnetaisnigak rikojamies pret Landesveru . Vini bija musu Valsts iedzivotaji. Sveiciens Lacplesa diena !
A.P.
11.11.2016. 09:37Doto notikumu sakarā ļoti būtiski ir divi momenti. Rīgas sargāšanā Bermonta uzbrukuma laikā piedalījās no krievu kara gūstekņiem izveidotas vienības. Rīgas jūras līcī reidā stāvēja franču karakuģi un angļu karakuģi „Dragon” un „Ventureus”. Ar lielgabaliem šāva uz bermontiešiem gan franču, gan angļu karakuģi. Rīgas aizstāvēšanā visu izšķīra angļu virsnieka Alfrēda Berta rīcība. Angļu ģenerālis sērs Alfrēds Berts pēc aiziešanas pensijā izveidoja biedrību „Friends of Latvia”. Pirms II Pasaules kara viņš viesojās Latvijā. Taču latviešu politiskā elite par viņu neinteresējās. Valsts galvenie sargi („lāčplēši”) gribēja būt paši latvieši. Baltvācu kritizētā latviešu nepateicība spilgti izpaudās arī XX gs. sākumā. Mūsdienās latvieši A.Berta un citu tautu pārstāvju būtisko līdzdalību LR vēsturē vispār ignorē. Faktiski – nemaz nezina, jo latviešu vēsturnieki LR vēsturi vienmēr ir sacerējuši ļoti kroplīgi – atbilstoši „nacionālajām interesēm”. Tas ir pirmais moments. Otrais moments ir amizants. Latvieši faktiski izglāba boļševiku varu, nodrošinot PSRS izveidošanos 1922.g. Latvieši neļāva Bermontam doties uz Pēterburgu un likvidēt boļševiku varu. Krievijas vēsturnieki tagad par to raksta kritiski. Tādējādi Lāčplēša diena ir arī savdabīgi svētki boļševikiem.
xx
11.11.2016. 09:16Jā, Mariss Vētra ir ļoti labi aprakstījis savas gaitas . Patiesībā labākais Latvijas vēstures aprakstnieks savā laikā , manuprāt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
