Iesaki rakstu: 
Šajās dienās portāla Apollo lasītāju vidū lielu interesi bija izraisījis kāds īpaši drosmīgs un sevi nekādi neierobežojošs pseidoinvalīds: ja parasti komfortu mīloši ļaudis aprobežojas ar to, ka savu auto novieto vienā no veikalu durvju tuvumā izvietotajām invalīdu stāvvietām, tad baltā Ford ar valsts reģistrācijas numuru VR8033 vadītajam pie tirdzniecības centra Jēkabpils Centrs bija ievajadzējušās veselas divas stāvvietas šķērseniski. Pēc neliela izpētes darba Pietiek noskaidroja, ka īpatnais indivīds, visticamākais, meklējams Jēkabpils uzņēmēju Būku ģimenē.
Kā rāda CSDD un Lursoft dati, tikai šā gada februārī pirktā automašīna ir iegādāta līzingā ar Nordea Finance Latvia palīdzību, un laimīgais līzingotājs ir mazpazīstamais tirdzniecības uzņēmums Vikonts A, kuram viss pagājušā gada apgrozījums bijis nepilnu 52 tūkstošu latu apmērā (gandrīz divreiz mazāk nekā gadu iepriekš) un gada zaudējumi – 2623 lati.
Formāli drosmīgais un sevi neierobežojošais pseidoinvalīds būtu meklējams tieši Viesītes iedzīvotāju vidū, jo uzņēmums pieder 1984. gadā dzimušajai Lāsmai Būkai, uzņēmuma valdē ir 1978. gadā dzimušais Juris Būka un 1951. gadā dzimusī Rudīte Būka, un kā visu pēdējā zināmā adrese minēta Viesīte, Lejas iela 23.
Tomēr patiesībā pseidoinvalīds drīzāk tomēr meklējams pašā Jēkabpilī – kā rāda publiskie dati, Būku ģimenes galvam (Lāsma Būka kopš 2001. gada ir viņa dzīvesbiedre) pieder nekustamais īpašums Jekabpilī, Andreja Pormaļa ielā 104. Savukārt oficiālajai baltā forda lietotājuzņēmuma īpašniecei Lāsmai Būkai pieder vēl trīs nekustamie īpašumi Jēkabpils, kā arī Auces un Salas novados.
Kā zina teikt Pietiek lasītāji, vēlētāju apvienības Viesīte - mūsu mājas pārstāvis Juris Būka Centrālajai vēlēšanu komisijai par sevi ir sniedzis šādas ziņas: izglītība - vidējā, beidzis Ogres meža tehnikumu, darba vietas un amati - SIA Viesītes investīciju parks valdes priekšsēdētājs. Par īpašu kāri uz auto novietošanu invalīdu stāvvietās Būka gan neko nav minējis.
Savukārt Lursoft dati rāda, ka Juris Būka ir valdes loceklis vai priekšsēdētājs arī uzņēmumos Ravetex, Vikonts EX, Ošānis un JB & VM Nekustamie īpašumi, viņam pieder kapitāldaļas uzņēmumos Viesītes investīciju parks un JB & VM Nekustamie īpašumi (abos pa 50%).
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
