Kas ir gada lielākie pelnītāji, lielākie zaudētāji un lielāko dividenžu saņēmēji Latvijā
PIETIEK19.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
30,09 miljonus eiro liela peļņas daļa vairāku uzņēmumu kopējam īpašniekam. 18,66 miljonus eiro lielas dividendes, kas izmaksātas uzņēmuma lielākajam akcionāram. 10,91 miljonu eiro lieli zaudējumi, ko kopsummā cietušas vienai fiziskai personai piederošās kompānijas. Šādi ir mūsu valsts uzņēmējdarbības gada jaunie rekordi un antirekordi, kas sadarbībā ar Lursoft apkopoti biznesa žurnāla Kapitālsjaunajā numurā jau tradicionāli publicētajos Latvijas lielāko pelnītāju, zaudētāju un dividenžu saņēmēju TOP 100.
Ja salīdzina ar Kapitāla pagājušā gada triju TOP 100 rādītājiem, tendences ir vairāk nekā pozitīvas: pērnie rekordi bija "tikai" 18,79 miljonu eiro liela peļņas daļa, "tikai" 10,04 miljonu eiro lielas dividendes un iespaidīgi 38,27 miljonu eiro lieli zaudējumi, ko kopsummā cietušas vienai uzņēmējai piederošās kompānijas. Biznesa žurnāls Kapitāls nu jau trešo gadu vienkopus publicē šos trīs sarakstus, kas sausos, bet izteiksmīgos skaitļos un precīzās summās ilustrē Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības stāvokli un virzību.
Taustāmas summas ir atrodamas tikai vienā no šiem trim sarakstiem - lielāko dividenžu saņēmēju TOP 100: tajā atrodami cilvēki, kas nolēmuši no sava biznesa izņemt simtos tūkstošu un pat miljonos eiro mērāmas summas, lai tās ieguldītu tajā pašā vai citā biznesā vai arī izmantotu citām vajadzībām. Taču ir pārspēti arī iepriekšējie dividenžu rekordi, kad SIA Mikrotīkls saimnieki 2012. gadā divatā dividendēs bija izņēmuši vairāk nekā 30 miljonu eiro; jaunais lielāko dividenžu izņēmēju TOP 100 rāda, ka uz abiem ABLV bank lielākajiem akcionāriem izņemto dividenžu summa ir tuvojusies 37 miljoniem eiro.
Toties abi pārējie TOP 100 joprojām rāda nevis konkrētu uzņēmēju kā fizisko personu no pašu kabatas ciestus zaudējumus vai pašu personīgi gūtu peļņu, bet gan viņiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļu, kas atbilst šo uzņēmēju līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos. Abi šie saraksti uzskatāmi demonstrē gan tos nacionālā kapitāla pārstāvjus un tās nozares, kas Latvijā spēj pelnīt un attīstīties, gan tos, kas zaudē konkurences cīņā un noiet no skatuves, jo gūtā peļņa un ciestie zaudējumi, protams, nepaliek tikai uz papīra, fiksēti gada pārskatos.
Atšķirībā no citiem pētījumiem un analīzēm, kas pretendē uz Latvijas uzņēmējdarbības sasniegumu mērīšanu un novērtēšanu, šo trīs TOP 100 sarakstu unikālā priekšrocība ir tā, ka tajos nav nekā abstrakta un vispārināta. Ikvienam peļņas un zaudējumu skaitlim šajos trīs TOP 100 ir ne tikai nozare, bet arī vārds un nosaukums – gan uzņēmums, kas guvis peļņu vai zaudējumus, gan konkrēts uzņēmējs, kura personisko kabatu šie rādītāji ietekmē. Savukārt kopumā šie skaitļi iespējami objektīvi rāda Latvijas uzņēmējdarbības stāvokli un tās nozaru diagnozi.
Ar jaunajiem peļņas, zaudējumu un dividenžu rekordistiem žurnāla Kapitāls vadītājs Juris Kabakovs un jauno TOP 100 veidotāji Lato Lapsa un Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa iepazīstinās preses konferencē, kas ceturtdien, 20. augustā pulksten 11 notiks viesnīcā „Hotel Bergs”, Rīgā, Elizabetes ielā 83/85.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.