Kas ir indivīds ar BMW, kam vajadzīgas veselas divas invalīdu stāvvietas?
PIETIEK05.09.2013.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
25.augusta vakarā stāvlaukumā pie lielveikala Lielupē kāds portāla TVNET lasītājs bija pamanījis kādu BMW markas auto, kura vadītājs bija pamanījies nostāties tieši pie ieejas veikalā, turklāt aizņemot uzreiz divas invalīdiem domātas stāvvietas, un kura logā nebija speciālās invalīdu apliecības. Pietiek izdevies noskaidrot, ka dubultā pseidoinvalīda auto pieder Sieviešu dienā - 1965. gada 8. martā - dzimušajai Irinai Kovaļovai.
Par to, kur ikdienā strādā BMW 745 automobiļa (valsts reģistrācijas numurs - EJ 7171) īpašniece, drošu ziņu nav: kā rāda Lursoft datu bāze, šī kundze nav neviena uzņēmuma amatpersona vai kapitāldaļu īpašniece.
Toties droši zināms, ka jau pavecās - 2001. gada izlaiduma - automašīnas saimniecei šis nav vienīgais būtiskais īpašums: par to pietiekami detalizētas ziņas sniedz viņas un Krievijas iedzīvotāja, 1963. gadā dzimušā Oļega Kovaļova pirms 11 gadiem noslēgtais laulību līgums par visas mantas šķirtību.
Saskaņā ar to invalīdu dubultstāvvietu cienītāja (vai persona, kas savu automašīnu nodevusi lietošanā šāda komforta mīļotājam) savā individuālā īpašumā paturējusi gan nekustamo īpašumu Lapmežciema pagasta Dzegužkalnos, gan dzīvokli Rīgā, Rostokas ielā 40. Tam papildus - arī Kovaļovas deklarētā dzīvesvieta Rīgā, Arsenāla ielā 7.
Savukārt pavisam interesanti laulātais pāris sadalījis visu pārējo mantu: vīra īpašumā palikuši "personīgās lietošanas priekšmeti: gultas piederumi, gultas drēbes un dvieļi, apģērbs, apavi, veļa, virtuves un galda piederumi", savukārt sievai, ņemot vērā viņas vajadzības un intereses, - "dārglietas, rotas, mākslas objekti, sadzīves priekšmeti".
Spriežot pēc oficiāliem reģistriem, Kovaļovai vai viņas automašīnas lietotājam līdz šim izdevies izsprukt no sodiem par tieksmi uz invalīdu stāvvietām vai arī tos pietiekami ātri nomaksāt: vienīgais, ko rāda CSDD reģistrs, ir viens soda punkts, kas par pārkāpumu piešķirts šā gada 8. augustā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
