Kas ir Jānis Bordāns – taisnības cīnītājs, tukša solītājs, afērists, sīks blēdis vai vienkārši bagātu onkuļu pakalpiņš?
Aldis Gobzems02.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kas ir Tieslietu ministrs Jānis Bordāns? Taisnības cīnītājs, tukša solītājs, afērists, sīks blēdis vai vienkārši bagātu onkuļu pakalpiņš “interesantos” darījumos jau no laika gala. Jeb stāsts, kā būvēja Skanstes staciju un kur palika aizņemtie septiņi miljoni? Jo stacijas taču nav, un kredītu atdot ar’ neatdeva.
Tātad. Kompānija SIA “Pilsētas ganības” (40003823178), kuras juridiskā adrese ir Ģertrūdes iela 7, Rīgā, bija plānojusi vērienīgu projektu Rīgas vajadzībām Skanstes ielas rajonā Pulkveža Brieža ielā 28, Rīgā (pēc adreses maiņas – Sporta iela 21, Rīga) - būvēt centrālo dzelzceļa staciju pasažieriem, kā arī autoostu: https://www.tvnet.lv/…/riga-plano-buvet-vel-vienu-centralo-…
Kompānija SIA “Pilsētas ganības” dibināta 05.05.2006, un valdes locekļi no 23.01.2007. ir... Jānis Bordāns (210667-***), - interesanti, kā advokāts var būt valdes loceklis, ja nav apturējis darbību advokatūrā?
Uzņēmuma SIA “Pilsētas ganības” īpašnieks ar lielāko balsu vairākumu 60% kapitāla daļu ir Nīderlandes (ofšoru?) kompānija “Pilsetas investments B.V.” (34264686), reģistrēta 16.01.2007. Nīderlandē.
Kopš pirmās dibināšanas dienas (16.01.2007.) Jānis Bordāns ir arī Nīderlandes uzņēmuma “Pilsetas investments B.V.” likumīgi pilnvarotā persona ar faktiski neierobežotu pilnvarojuma apjomu, t.sk., slēgt aizdevuma līgumus, kas attiecināmi konkrēti kredīta saņemšanai AS Rietumu bankā.
Vēlāk, no 05.11.2007. līdz 15.06.2010. Jānis Bordāns ir arī Nīderlandes uzņēmuma “Pilsetas investments B.V.” oficiālais direktors.
“Pilsetas investments B.V.” 18.01.2007. (2 dienas pēc kompānijas reģistrācijas Nīderlandē), kuras vārdā rīkojās Jānis Bordāns, kļūst par pilntiesīgu 60% kapitāla daļu īpašnieku SIA “Pilsētas ganības”.
Tajā pašā dienā (18.01.2007.) SIA “Pilsētas ganības” paraksta Aizdevuma un Hipotēkas līgumu ar AS “Rietumu banka”. Nīderlandes uzņēmums “Pilsetas investments B.V.”, kuru pārstāv Jānis Bordāns, Rietumu bankā ieķīlā SIA “Pilsētas ganības” kapitāldaļas un nekustamo īpašumu Pulkveža Brieža ielā 28 (pēc adreses maiņas – Sporta iela 21).
Saņemtā kredīta summa sastāda 7`400`000 EUR. Hipotēkas summa – 10`500`000 EUR. SIA “Pilsētas ganības” apgrozījums uz to brīdi bija nieka 1500,- EUR. SIA “Pilsētas ganības” šo nekustamo īpašumu bija iegādājusies tikai trīs mēnešus pirms ieķīlāšanas AS Rietumu banka par 512`000 EUR. Objekts uz to brīdi atradās graustu sarakstā: http://www.rdpad.lv/…/06_6.pielikums_Degrad%C4%93t%C4%81s%2… .
Projektā bija paredzēts ieguldīt vismaz 100`000`000 EUR, bet nezināmu apstākļu dēļ 13.02.2018. tika uzsākta SIA Pilsētas ganības nekustamā īpašuma Sporta ielā 21, Rīgā elektroniskā izsole: https://www.vestnesis.lv/op/2018/29.IZ11. Piedzinējs - AS “Rietumu banka”. Izsoles sākumcena – 4`000`000 EUR plus solis 200`000 EUR. Ieguvējs – SIA KI zeme (40103161381). Nosolītā cena – 4`200`000 EUR.
SIA “KI Zeme” pircējs ir tās pašas AS “Rietumu banka” meitas uzņēmums. Taču izsolē iegūtie līdzekļi nesedz 18.01.2007. saņemtā kredīta summu, procentus un līgumsodu. Pašreiz SIA “Pilsētas ganības” no 03.04.2019. ir aktuāls maksātnespējas process.
Jautājumi ir šādi:
1) nav skaidrs, kā Jānim Bordānam un viņa pārstāvētajai kompānijai izdevās ieķīlāt īpašumu, kas atrodas graustu sarakstā, 14,5 reizes pārsniedzot tirgus vērtību?
2) Kur tika izlietots 7,4 miljonu aizdevums, ja Sporta ielā 21, Rīgā, nekas nav uzbūvēts?
3) Vai augsti godātajam Jānim Bordāna k-gam 09.06.2010., stājoties amatā par Valda Dombrovska padomnieku, savā amatpersonas deklarācijā nebija jānorāda aktuālie amati? (SIA “Pilsētas ganības” valdes locekļa amats bija aktuāls līdz 07.07.2010. un Nīderlandes uzņēmuma direktora amats bija aktuāls līdz 15.06.2010.)
4) Bet varbūt Jānis Bordāns vienkārši ir nevis taisnības cīnītājs, bet kas cits?
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
