Iesaki rakstu: 
Kas ir Latvijas vispelnošākās uzņēmējas, - biznesa žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā nule publicēti jau tradicionālie biznesa sieviešu TOP saraksti, kuru vidū ir arī šāds saraksts, kas tapis sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē šī saraksta daļu - 10 uzņēmējas, kas aizvadītajā finanšu gadā ir guvušas visiespaidīgāko peļņas daļu.
1. Undīne Būde
Dz. 1954. gadā
4,968 miljoni eiro – šādu peļņu 2015.gadā ģenerējusi SIA LZP 2, kuras vienīgā īpašniece ir šī saraksta līdere un kura nodarbojas ar biznesa konsultācijām un pakalpojumiem. U. Būde ir arī AS Eco Baltia grupas padomes locekle, kas pērn saņēma goda rakstu par ieguldījumu Jelgavas pilsētas izaugsmē, izglītības kvalitātes paaugstināšanā un jaunatnes karjeras izglītībā. Uzņēmēja pērn arī debitēja Latvijas miljonāru saraksta pirmajā simtniekā.
2. Alevtīna Moroza
Dz. 1945. gadā
Lai gan šī uzņēmēja vairāk pazīstama kā degvielas uzpildes staciju Viada tīkla līdzšinējā saimniece, prāvo peļņu viņai sarūpējusi SIA Raiņa Centrs, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un kas 2015. gadu noslēgusi ar 4,15 miljonu eiro peļņu. Arī viņa ir sastopama starp simt bagātākajiem cilvēkiem Latvijā un jau vairākus gadus pēc kārtas.
3. Maija Čerņavska
Dz. 1978. gadā
Uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meita lielāko uzņēmēju pelnītāju sarakstā iekļuvusi ar nekustamo īpašumu kompāniju SIA MC Estate, kurā viņa ir vienīgā īpašniece un kuras vadību viņai uzticējis tēvs. Uzņēmums 2015. gadā strādāja ar 2,94 miljonu eiro peļņu. Arī viņas vārds atrodams Latvijas miljonāru sarakstā starp turīgākajām ģimenēm.
4. Antra Lūsiņa
Dz. 1959. gadā
2,78 miljoni eiro – šādu peļņu Kurzemes puses uzņēmēju Lūsiņu ģimenes pārstāvei kopā sarūpējuši divi uzņēmumi – SIA Altrade, kas strādājusi ar 1,44 miljonu eiro peļņu un kurai pieder lielveikals Liepājā, un SIA Baltrade, kas gadu noslēgusi ar 1,34 miljonu eiro peļņu un kurai pieder lielākais tirdzniecības centrs Bauskā.
5. Ingrīda Štrodaha
Dz. 1965. gadā
Pērn šī uzņēmēja debitēja Latvijas lielāko pelnītāju sarakstā, pateicoties viņai vienpersoniski piederošajai holdingkompānijai SIA Victoria Island, kas 2015. gadā strādājusi ar 2,28 miljonu eiro peļņu. Citi uzņēmumi viņai nepieder.
6. Madara More
Dz. 1988. gadā
Vēl viena uzņēmēja, kas ir 2015.gadā ar prāvu peļņu – 1,84 miljoni eiro – strādājušas holdingkompānijas AS MOM Holding vienīgā īpašniece. Viņa aktīvi piedalās labdarības projektos un ir bērnu preču ražošanas uzņēmuma SIA Wooly World idejas autore.
7. Ieva Treija
Dz. 1963. gadā
Bāru, restorānu un viesnīcu aprīkojuma tirgotāja SIA Gemoss vienīgā īpašniece starp turīgākajām un pelnošākajām uzņēmējām parādās ne pirmo reizi. 2015. gadā uzņēmums, kura nosaukums radies no dēlēna kļūmīgi izrunātā vārda “behemots”, ģenerēja 1,77 miljonu eiro peļņu.
8. Santa Anča
Dz. 1967. gadā
1,62 miljoni eiro – šāda peļņas daļa par 2015.gadu no SIA Žurnāls Santa attiecas uz šo uzņēmēju, kurai izdevniecībā pieder 55% kapitāldaļu. Arī šī uzņēmēja starp bagātākajām un pelnošākajām parādās ne pirmo reizi.
9. Jeļena Sagateljana
Dz. 1974. gadā
Vēl viena ilggadēja miljonāru un lielāko pelnītāju saraksta dalībniece, kurai pieder kontrolpakete jeb 95,68% nekustamo īpašumu apsaimniekotājā SIA Marno J. Uzņēmuma kopējā peļņa 2015. gadā bija 1,54 miljoni eiro, bet uz viņu attiecas attiecīgi 1,48 miljoni eiro.
10. Jeļena Para
Dz. 1951. gadā
Publicitāti nemīlošā uzņēmēja starp bagātākajām Latvijā bija jau 2011.gadā, un toreiz tieši tāpat kā tagad to nodrošināja SIA Termināls, kas 2015. gadā strādājusi ar 1,66 miljonu eiro peļņu un kurā viņai pieder 63,24%, - līdz ar to viņas peļņas daļa ir 1,05 miljoni eiro.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
