Kas ir līdzatbildīgi pie savilktās cilpas valsts budžeta kaklā
Gatis Eglītis18.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
1. Daudzu gadu vienaldzība/nolaidība no politiķiem, deputātiem par gadsimta lielāko projektu. Tas ļāvis atsevišķiem superierēdņiem (K.Briškens, K.Ozoliņš, D.Merirands, A.Matīss, L.Austrupe, I.Aleksandroviča utt.) dancot uz galda un saņemt 100 000 EUR gada – algas valdēs, padomēs, ministrijās par paviršu darbu, kas šodien apdraud valsts makstāspēju.
2. 2014.g.-2015.g. Rail Baltica "Rīgas Cilpas" lēmumi ir bezatbildīgi, lai gan jau tajā laikā bija zināms, ka Eiropas Komisija nesegs šīs papildu izmaksas pamattrasei. "Rīgas Cilpas" lēmumi, vismaz 5 gadu kavēšanās ar projekta uzsākšanu, pēc-Covid būvniecības izmaksu pieaugumi šodien nozīmē kopējo izmaksu pieaugumu no 1.9 miljardiem EUR līdz 9.5 miljardiem EUR, kamēr Eiropas Komisija gatava segt tikai 1.2 miljardus EUR. Ja valdība nolemtu atmest "Rīgas Cilpu", tad "plikas" pamattrases būvniecībai nākamo gadu laikā tik un tā iztrūkst vismaz 3 miljardi EUR vai 7-7.5% no IKP, kas nekādi neparādās 2025.-2027.g valsts budžeta projekcijās: piemēram, vai plānojam palielināt valsts parādu virs 50% no IKP, lai segtu Rail Baltica pamattrases būvniecības izmaksas?
3. Kurš maksās par EKSTRĀM? (Nevajadzīgais) tilts pār Daugavu, (nevajadzīgi) lielā un monstrozā Rīgas stacijas ēka, divi peroni Rīgā, lidostas savienojums, Torņakalna-Zasulauka tunelis, 17 reģionālās stacijas, militārās mobilitātes izmaiņas utt.
4. Kur lieli projekti, tur visādi konsultanti. Grupa93 (3.9 miljonu EUR līgums 2015.gadā), Ernst’n’Young (1.97 miljardu EUR aprēķinu autori) būtībā spēlēja līdzi superierēdņiem, galvenais, ka piestādītie rēķini tiek apmaksāti.
5. Uzskatu, ka visi premjeri kopš 2014, gada, satiksmes ministri (arī Talis Linkaits), Valsts kanceleja, Finanšu ministrija, Saeima, Valsts kontrole, Latvijas Banka utt. ir līdzatbildīgi pie savilktās cilpas valsts budžeta kaklā.
Seko mums 
Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un vides aizsardzībai, tiesiskuma aizstāvībai un cīņai pret nekontrolētu imigrāciju Latvijas teritorijā viens no vadošajiem spēkiem mūsu Atmodā bija mūsu tautas cieša un nerimstoša griba neatdod aizmirstībai mūsu skaisto un bagāto latviešu valodu.
Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
