Kas ir patiesie iemesli, kuru dēļ tik radikāli ir pieaugusi necieņa pret policiju?
Modris Pelsis16.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministrija par policista un robežsarga goda aizskaršanu rosina piemērot pat cietumsodu. Kā bijušais policijas virsnieks (atstāju dienestu policijā 2001.gadā) parasti sliecos atbalstīt policistu viedokli. Tomēr šis virsraksts portālā “Apollo” lika man aizdomāties ne tikai par jauno likuma projektu, bet arī par šiem it kā visiem zināmajiem, bet bieži vien ignorētajiem goda un cieņas jēdzieniem.
Šīs nemateriālās vērtības ir grūti iegūt, bet ļoti viegli pazaudēt. Piemēram, satiekot nepazīstamu cilvēku, mēs automātiski piešķiram viņam noteiktu daudzumu goda un cieņas “kredītpunktu”. Vērojot viņa uzvedību un attieksmi pret līdzcilvēkiem, saskaņā ar saviem uzskatiem par godu un cieņu mēs šo “kredītpunktu” līmeni vai nu paaugstinām, vai pazeminām. Šādi mēs saprotam vai vēlamies turpināt komunicēt ar šo konkrēto cilvēku vai ne.
Kā tad ir ar policiju? Policija ir valsts pārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un mieru, cīnīties pret noziedzību (noziegumu novēršana, atklāšana un sodīšana). Pēc savas definīcijas šīs institūcijas “kredītpunktu” reitingam ir jābūt ļoti augstam.
Kas ir noticis, un kādēļ ir jāpieņem šāds radikāls likums, lai nodrošinātu policista mundiera godu? Vēlos atgādināt, ka mundieris (policista formas tērps) ir tikai auduma un misiņa pogu kopums. Mēs varam cienīt nevis lupatu kaudzi ar spožām pogām, bet gan cilvēku, kurš šo kaudzi padara par kaut ko nozīmīgu un svarīgu. Cilvēks, kura klātbūtnei jārada drošības sajūta, nevis panika un izmisums.
“…pēdējā laikā, amatpersonām pildot dienesta pienākumus, veicot valstī noteikto Covid-19 izplatības ierobežojumu kontroli, arvien biežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad pret viņiem publiskā vietā tiek izrādīta necieņa, tiek aizskarts likumsargu gods un cieņa.” Ne mirkli neapšaubu, ka policista cieņa un gods ir jārespektē, bet vai tiešām Iekšlietu ministrijas vadība nav aizdomājusies par iemesliem, kādēļ tik radikāli ir pieaugusi necieņa pret policiju?
Ieskatoties ziņu virsrakstos, man acīs iekrīt šādi: “Šonedēļ par ārkārtējās situācijas ierobežojumu neievērošanu uzsākti 526 administratīvie procesi”, “Trijos mēnešos par Covid-19 ierobežojumu pārkāpumiem Valsts policija piemērojusi sodus viena miljona eiro apmērā. Iekasēti vien 12 procenti.”.
Vai tiešām Jūs lepojaties ar šiem rādītājiem, vai veikta analīze, cik gadījumos šos sodus varēja nepiemērot? Cik bieži cilvēki ir “ķerti” pie savām namdurvīm, pēdējās minūtēs pirms komandantstundas iestāšanās? Neviļus rodas iespaids, ka policija pametusi novārtā noziegumu atklāšanu un jestri metusies “vieglā peļņā”, sodot cilvēkus, kuru vienīgais “noziegums” ir vēlme izlauzties no cietuma, par kādu ir padarīta viņu personīgā mājvieta.
Šis nepatīkamais fons padara nenozīmīgas tādas ziņas kā, piemēram, “Par vairāku simtu iedzīvotāju apkrāpšanu policija aizturējusi trīs personas”. Vēlos uzdot vēl kādu jautājumu – kā Jums šķiet, cik zemu kritīsies cieņa pret policiju, kad tās aizsardzībā tiesu izpildītāji konfiscēs īpašumus tiem pilsoņiem, kuri nebūs spējuši samaksāt nesamērīgi augstās soda naudas.
Pieļauju, ka pēc šādām aktivitātēm Iekšlietu ministrijai būs jāizsludina konkurss “Par goda un cieņas iepirkšanu policijas ierindas un komandējošajam sastāvam” un, kā jau mūsu valstī ierasts, uzvarēs firma ar lētāko piedāvājumu.
Diemžēl mēs nevaram ieiet veikalā un nopirkt
Piemēram, policists dzērumā izraisa CSN, uzvedas neatbilstoši ētikas un morāles prasībām, novieto dienesta automašīnu invalīdu stāvvietā utt. Rezultātā viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir diskreditējis policista godu un cieņu un ir saucams pie (šajā likuma pantā) noteiktās atbildības.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
