Kas ir un kas nav seksuālā uzmākšanās: pieredzējuša eksperta padomi
Edmunds Cepurītis29.11.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
14. novembrī Saeima lēma noteikt administratīvu atbildību par seksuālu uzmākšanos. 10. decembrī šie grozījumi stājas spēkā. Tas nozīmē – turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu līdz 700 EUR.
Pilnā seksuālās uzmākšanās definīcija likumā. Par nevēlamu seksuāla rakstura fizisku, mutvārdu vai rakstveida darbību, kas vērsta uz personas cieņas aizskaršanu un kas nostādījusi to iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos, degradējošos vai aizskarošos apstākļos, varēs piemērot naudas sodu.
Seksuāla uzmākšanās likumā ir definēta plaši, izšķirošs būs situācijas konteksts. Kā norāda Tieslietu ministrija, nav iespējams likumā uzskaitīt visas darbības, kā seksuāla uzmākšanās var izpausties. Bet šāds risinājums sevi labi apliecinājis citās valstīs - un arī Latvijā policija paudusi pilnu gatavību to piemērot.
Man likās vērtīgi arī pievienot vienkāršas atbildes uz dramatiskākajiem kritiskajiem komentāriem par šiem grozījumiem, ko pamanīju sociālajos tīklos. Varbūt tie noder šo grozījumu skaidrošanā paziņām.
"Vairs nevarēs flirtēt, iepazīties, izteikt komplimentus"
Uzmanības izrādīšana cieņpilnā, otram cilvēkam vēlamā veidā un atbilstošā kontekstā nav seksuāla uzmākšanās. Uzspiesti pieskārieni, intīma rakstura fotogrāfiju sūtīšana bez saņēmēja piekrišanas, seksuālas dabas komentāri darba vietā ir kas pilnīgi cits. Uzmanības izrādīšanu un vēlamas rīcības no seksuālas uzmākšanās atšķir otra cilvēka piekrišana.
"Arī vīriešiem mēdz uzmākties"
Seksuāla uzmākšanās būs sodāma neatkarīgi no veicēja un upura dzimuma. Tomēr īpaši jāizceļ sieviešu aizsardzība no seksuālas uzmākšanās, jo sievietes no tās cieš daudz biežāk.
"Sievietes nepamatoti apsūdzēs vīriešus"
Tāpat kā ar jebkuru citu pārkāpumu seksuāla uzmākšanās būs jāpierāda. Policija lems, vai ir pamats ierosināt lietu, vērtējot pierādījumus.
"Tad jau vairs nevarēs iet uz pirti vai pie ginekologa - vīrieša"
Atkailināšanās, kuras mērķis nav aizskart otra cilvēka cieņu vai pazemot, kontekstā, kas nav seksuāls, nav seksuāla uzmākšanās.
"Sodīs arī par nejaušu pieskaršanos sabiedriskajā transportā"
Seksuāla uzmākšanās ir tīša nevis nejauša darbība.
"Vairs nevarēs arī lamāt politiķus"
Politiķa nolamāšana rupjā vārdā savā sociālo tīklu ierakstā nav seksuāla uzmākšanās. Tomēr arī attiecībā pret politiķiem nav atļauts viss – vardarbība un draudi joprojām nav atļauti. Līdzīgi arī seksuāla uzmākšanās pret politiķiem gan fiziskā gan digitālā vidē tiks sodīta pēc tādiem pašiem kritērijiem, kā citiem Latvijas iedzīvotājiem.
Kāpēc svarīgi likumā definēt seksuālo uzmākšanos?
Šie grozījumi Administratīvo sodu likumā pavisam reāli ietekmēs Latvijas sieviešu ikdienu. Nesamērīgi liela daļa sieviešu savas dzīves laikā ir pieredzējušas seksuālu uzmākšanos. Jau no pavisam agra vecuma meitenes māca būt piesardzīgām, nestaigāt tumsā, vienatnē, noteiktos rajonos. Meitenes un sievietes publiskajā telpā bieži saskaras ar pazemojošiem komentāriem, nevēlamu vīriešu uzmanību, ko nevar apturēt ar “nē”. Un arī ar nevēlamiem svešu cilvēku pieskārieniem.
Sociālajos tīklos var lasīt par gadījumiem, kuros seksuāla uzmākšanās cietušie (un pārsvarā tās ir sievietes) nesaņem valsts aizsardzību. Taksists pasažierei parāda savus dzimumorgānus. Strādnieki izkliedz pazemojošas seksuāla rakstura piezīmes pusaugu meitenei. Vīrietis uz ielas apgrābsta sievieti, vainīgo izdodas apturēt, bet policija pasaka, ka šāda darbība nav sodāma. Pārkāpējiem nesaņemot sodu, viņi tiek iedrošināti šādu rīcību turpināt pret citām sievietēm.
Visi šie gadījumi parāda, ka publiskā telpa, iela, darba vieta, mācību iestādes nav vietas, kurās sievietes tepat Latvijā var justies tikpat droši kā vīrieši. Viņām ir jāsamierinās ar nedrošu vidi un pazemojošu attieksmi, ja vēlas īstenot savus mērķus mūsu sabiedrībā.
Šie grozījumi neizmainīs Latviju vienā dienā. Tomēr tie ir solis ceļā uz vienlīdzīgu un drošu vidi, kurā sievietes var justies kā pilnvērtīgi, novērtēti un aizsargāti sabiedrības locekļi. Tas ir solis, kas bija Saeimas atbildības jomā, un man bija liels lepnums to atbalstīt.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
