Kas īsti ir darbu un brīvā laika līdzsvars un kā to sasniegt? Eksotiski ceļojumi, kursiņi...
Pietiek lasītājs29.11.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kas īsti ir darbu un brīvā laika līdzsvars un kā to sasniegt? Pajautājiet to Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājai Aijai Brikšei, kura nesen devusies uz silto un saulaino salu Bali, lai piedalītos, šķietami, OECD un Indonēzijas institūciju rīkotajā pasākumā un pēc tam par to nekaunīgi padižotos publiski (https://www.facebook.com/100000774031571/posts/8743645529004495/).
Kad tad Aija taisās braukt vēlreiz? Uz kā rēķina? Un vai to var saukt par darbu Latvijas labā, ja tagad, kad daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo no algas līdz algai un saskaras ar citām būtiskām finanšu grūtībām gada tumšākajos un aukstākajos mēnešos, notiek šāda veida biznesa tūrisms uz tāliem, eksotiskiem galamērķiem. Tas liek uzdot jautājumus...
Piemēram, kādēļ joprojām nav novēroti būtiski uzlabojumi Latvijas iedzīvotāju finanšu zināšanās un finanšu pratībā (https://lvportals.lv/norises/351645-latvijas-iedzivotaju-finansu-pratiba-vertejama-ka-viduveja-2023)? Kādēļ krāpnieki turpina izkrāpt miljonus katru mēnesi (https://www.financelatvia.eu/dati/), dzenot ļaudis izmisumā, dziļākā nabadzībā un bezspēcīgā neticībā valsts pārvaldei?
Kādēļ Latvijas Bankas vadība savos vārdos pauž vienu, bet darbos vairs nav iedzīvotāju un uzņēmēju pusē cīņā par tiesībām uz izaugsmi, godīgumu, tiesiskumu? Kādēļ vairs neesam labais piemērs Baltijai, līderi starp Ziemeļvalstīm?
Tas liek apšaubīt, vai resursi tiek izmantoti efektīvi un vai prioritātes ir noteiktas pareizi. Sabiedrībai ir tiesības zināt, kādi būs konkrētie ieguvumi, kuros tiklab var piedalīties attālināti, nepametot vietu pie darba galda Rīgā.
Turklāt pēdējā laikā pie sava darba galda vairāk nekā 50 darba stundas Aija atsēdējusi kursiņos, kuros, kā redzams programmā (https://www.itcilo.org/courses/financial-education-training-trainers-coaching-and-ilo-certification), malts viens un tas pats, Aijai jau labi zināmais un gadu no gada atkārtotais. Bet kursiņus par 1750 eiro un sertifikātu (eksāmeni vai citi pārbaudījumi nav bijuši jākārto), visticamāk, uzsauca Latvijas Banka.
Ir kritiski svarīgi, lai atbildīgās institūcijas sniegtu skaidrojumu par šādu atpūtas braucienu un kursiņu nepieciešamību un to, kā tas tieši veicinās finanšu zināšanas un uzlabos finanšu pratību Latvijā.
Izskatās, ka Latvijas Bankas esošā vadība gada (un tās prezidenta derīguma termiņa) beigās sūta skaidru signālu, ka iedzīvotāju intereses nav bankas vadības dienaskārtībā. Finanšu zināšanu un finanšu pratības līmenis valstī stagnē, krāpnieki turpina izkrāpt miljonus, bet šādas Aijas vairāk rūpējas par personīgajām ērtībām, kursiņiem un eksotiskiem ceļojumiem, nekā par reālu problēmu risināšanu.
Turklāt tuvojas Ziemassvētku laiks, kad daudzās mājās Latvijā svētku galdu klās pārtikas paku saturs, akcijas produkti ar vakardienas derīguma termiņu, ziedojumi un lietotas mantas dāvanu vietā – cerību vietā skumjas. Atcerēsimies kā ļaunu murgu 9 mēnešus ilgušo mokošas 20% inflācijas laiku – un Latvijas Bankas darbības galvenais mērķis esot saglabāt cenu stabilitāti. Kurā realitātē? Kāda finanšu pratība, ja nav finanšu, ko prast?
Ikviens Latvijā sagaida no Latvijas Bankas vadības atbildīgu rīcību, kur prioritāte ir reālu problēmu risināšana, valsts ekonomiskā stabilitāte un iedzīvotāju labklājība nevis savas šaurās intereses un plato lejasdaļu sildīšana.
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
