Kas īsti notiek SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kāpēc darbinieki protestē, bet valdei, padomei un domei vienalga
Pietiek.com fans30.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gada sākumā izskanēja baumas, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) valde mainīsies. Aicinājums sagādāt popkornu un gaidīt bija pravietisks. Valde tiešām mainījās un janvārī savu posteni zaudēja valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis. Šādu iznākumu negaidīja neviens popkorna cienītājs. Varbūt tikai viņa kolēģi Bernhards Maļinovskis (attēlā) un Laila Keisele, kuri abi vaigu sviedriem rāvās, lai novāktu malā Neimani. Viņa noziegums bija loģisks prāts, izsvērti lēmumi un spēja sastrādāties ar darbiniekiem. Pēdējais īpaši kremta abiem atlikušajiem valdes locekļiem, jo ar labu Maļinovski spēj pieminēt pusotrs RNP finansists, bet Keisele tādu cilvēku RNP vēl turpina meklēt.
Aizvākt savas mantas palūdza vienīgajam valdes loceklim ar pieredzi nekustamā īpašuma sfērā. Pamatojums arī izraisīja smaidu. Par nesasniegtajiem rezultātiem un valdes darba nevadīšanu. Smieklīgi, jo valdes locekļi viens otram nepakļaujas un valdes locekļu vadīšana ir padomes darbs. Vēl smieklīgāk, jo izvirzītie mērķi sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā no valdes neatkarīgu iemeslu dēļ nebija sasniedzami. Sākumā būvmateriālu deficīts, tad būvmateriālu cenas uzlidoja debesīs. Lieki piebilst, ka RNP mērķu izpilde atkarīga no remontdarbu apjoma. Tātad Neimani aizvāca, jo kādam traucēja “pareizi” kārtot lietas.
Kamēr visi pārsteigumā noelsās, palikušie valdes locekļi Laila Keisele un Bernhards Maļinovskis sajūsmā berzēja savas mazās rociņas. RNP sākās valdes amatierteātra traģikomēdija. Vājā izpildījuma dēļ gan neviens nesmejas. Traģēdiju apjoms liels, bet, par ko smieties, īsti nav. Daži pat tik ļoti saskuma, ka uzrakstīja atklātu vēstuli RD priekšsēdētājam un izpilddirektoram - RNP notiekot nekārtības.
Divi amatierteātra iesācēji – valdes locekļi mobingo darbiniekus, neslēdz līgumus par pakalpojumiem, meklē iekšējos ienaidniekus un citādi izklaidējas uz nebēdu. Atmetot liekvārdību, grauj normālu uzņēmuma darbību. Protams, sākās arī sazvērestības teorijas, ka tas notiek speciāli, lai RNP sākas nekārtības, un tad uzņēmumam taisnākais ceļš nevis uz biržu, bet kaunpilnu un sasteigtu pārdošanu kādam “neieinteresētam” oligarham pastiprināti piederošam uzņēmumam.
Pēc vēstules saņemšanas domē bija jāseko RNP “tēlotājmākslas meistaru” izsaukšanai vismaz uz Mājokļu un vides komiteju. Agrāk uzņēmums ir saukts uz komiteju par daudz nenozīmīgākiem jautājumiem. Vadītājiem ar piepūstiem vaigiem bija jāpierāda, ka viņi nav ēzeļi, ka muļķi ir viņus ielenkuši no visām pusēm un valdes vadībā “notiek cīņa par taisnīgumu”. Tomēr šajā gadījumā viss kluss un mierīgs. Opozīcija klusē. Arī mūždien prasīgā pozīcija klusē. Viss ir kārtībā, neskatoties uz problēmām, par ko runā vairāki desmiti vidējā un vadošā līmeņa RNP darbinieki.
Atliek izdarīt secinājumus, ka kādam ļoti rūp, lai skandāls nesāktos. Kādam ar pietiekami lielu ietekmi un pietiekami dziļām kabatām pagaidām ir izdevies noklusināt problēmas RNP.
Tā noteikti nav Mājokļu un vides komitejas vadītāja Selīna Vancāne, kura nesaprotamu iemeslu dēļ, uzmetusies par Lailas Keiseles patronesi. Laikam tāpēc nav jābrīnās, ka Keiselei tika pagarinātas pagaidu valdes locekļa pilnvaras. Runā, ka tas neesot īsti likumīgi, bet kuru gan interesē likuma burts, ja ir tādi priekšstāvji.
Tas nav arī Bernharda Maļinovska dvēseles radinieks, RNP padomes vadītājs Ainārs Ozols. Abi vīri ir pastrādājuši banku sektorā, labi pazīst un saprot tabulas ar skaitļiem. Aiz ciparu tabulām viegli pazaudēt cilvēkus, problēmas. Abi aiz kokiem neredz mežu, tomēr arī Ozola spējas ir ierobežotas. Jautājums par to, kurš spēj noklusināt tik lielas problēmas, paliek atklāts.
Visi, kuri atļāvušies parakstīt vēstuli pret RNP valdi, ir pasludināti par pārmaiņu pretiniekiem. Tā viņus pirmais nodēvēja Maļinovskis, pēc tam pārējie. Kā revolucionārajā Krievijā – ja esi par revolūciju, mūsējais. Ja neesi par revolūciju un kritizē partijas vadību, esi ienaidnieks. Ko dara ar revolūcijas pretiniekiem? Pareizi, tos likvidē.
Lai vieglāk nokārtot attiecības ar tiem darbiniekiem, kuri atļāvās kritizēt RNP valdi, RD atsūtīja RNP dokumentus ar visu vēstules parakstītāju vārdiem un uzvārdiem. Vairums no viņiem ir citas darbavietas meklējumos. Klasisks piemērs par to, ka trauksmes celšana Latvijā noved pie problēmām pašam trauksmes cēlējam.
Popkornu vairs nemeklējiet. Turiet rokas stiepiena attālumā un sekojiet līdzi vakancēm. RNP tās šobrīd sludina vienu pēc otras. Maļinovskis un Keisele, savu zināmo piesedzēju aprūpēti, turpina graut uzņēmumu. Nepārprotiet, Maļinovskim nav savtīgas ieinteresētības graut uzņēmumu. Bet viņa spējas to darīt bez personīgās ieinteresētības ir atrastas un plaši izmantotas to cilvēku interesēs, kuriem ir izdevīgas jukas RNP.
Vārdos Maļinovskis, kuram patīk sīkas nelietības darīt svešām rokām, ir kļuvis piezemētāks. Vairs tik atklāti nespiežot sev interesējošos lēmumus ierosināt kādam citam. Esot sācis arī sarunāties ne tikai ar pāris finansistiem, bet vēl dažiem RNP darbiniekiem. Tas nemaina faktu, ka arī šobrīd Maļinovskis turpina RNP destabilizāciju, veicot arī ekonomiski nepamatotas izmaiņas, jo viņam ir personīga nepatika pret uzņēmējiem.
Neskatoties uz aprēķiniem, kas uzskatāmi demonstrē iespējamos zaudējumus, Maļinovskis virza jaunu struktūru izveidi, kas RNP klientiem izmaksās vairāk nekā līdz šim. Savukārt Keisele pārliecībā, ka Selīna Vancāne parūpēsies par viņas amata saglabāšanu, turpina graut esošo apkalpošanas sistēmu, pirms ir izveidota jauna. Viņu neinteresē nekas, izņemot sava amata saglabāšanu, bet darbinieki ir tikai īstermiņa resurss.
Jāsecina, ka nekas nav beidzies. Šobrīd notiek valdes atlase. Pašsaprotami, ka Laila Keisele pretendē uz pastāvīga valdes locekļa vietu. Bernhards Maļinovskis, pēc Rīgas baumu čata ziņām, sevi ir izvirzījis valdes priekšsēdētāja amatam. Valdes locekļu atlase turpinās.
Jauns cirks sāksies, ja sanākot jaunajam sastāvam, izrādīsies, ka abi esošie valdes locekļi ir saglabājuši amatus. Tad sagaidīsim jaunu iekšējo cīņu, kurā tagadējais “saldais pārītis” apvienotiem spēkiem novāks no ceļa jauno RNP valdes priekšsēdētāju. Nebūs pirmā reize.
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
