Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE) Ilgtspējīga biznesa centra veiktais ikgadējais pētījums*, Latvijā 2020. gadā ēnu ekonomika Latvijā palielinājusies līdz 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turklāt ēnu ekonomikas īpatsvaram pēdējos gados ir tendence pieaugt. Kāpēc tas tā ir, ir liels jautājums, jo savulaik tieši ēnu ekonomikas apkarošanai tika izveidota Ēnu ekonomikas padome, kuras galvenais uzdevums ir izstrādāt efektīvu ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. Tāpēc būtu vērts meklēt atbildes, kāpēc valstij ar ēnu apkarošanu nesokas tik labi, kā gribētos.

Ēnu ekonomika ir globāla parādība, kas veicina virkni sociālu problēmu un neiekasētus nodokļus. Šī problēma nav nekāds retums arī Latvijā, taču gribas uzdot jautājumus un saņemt atbildes, kāpēc ēnu ekonomikas statistikas līkne nevis krītas, bet kāpj?

Vai viss kārtībā ar plānošanu?

Te uzreiz jājautā, kas notiek ar ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, kurš ir galvenais stratēģiskais dokuments, kam jāsniedz atbildes, kā valsts grasās samazināt ēnu ekonomiku.

Tā kā iepriekšējais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns bija paredzēts laika periodam līdz 2020. gadam, tad loģiski šķistu, ka 2020. gadā ir pieņemts jaunais plāns. Šobrīd, kad 2022. gads jau ir teju pusē un līdz plāna izpildei palikuši astoņi mēneši, uzzinājām, ka valdība šī gada 23. martā apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021. - 2022.gadam.

Labāk vēlāk nekā nekad, bet vai tas nav mazliet komiski? Vai plāns, kas paredzēts 2021. un 2022. gadam, nebūtu jāpieņem jau 2020. gadā? Ko tieši visu šo laiku ir darījusi Ēnu ekonomikas padome, kurai tas ir galvenais uzdevums. Vai tiešām, pieņemot šādu plānu, līdz kura izpildei atlikuši astoņi mēneši, tiks sasniegti ēnu ekonomikas apkarošanas mērķi? Kāpēc šādu plānu nevar veidot uz četriem, pieciem gadiem, lai būtu skaidri ilgtermiņa mērķi, un izmērāms rezultāts.

Līdz ar to var puslīdz droši teikt, ka šī plāna izpilde jau no paša sākuma ir lemta neveiksmei. Tāpat ir skaidrs, ka neveiksies arī ar jauna plāna apstiprināšanu, jo par šo būs jāatskaitās līdz 2023.gada 1. martam.

Aplokšņu algas - ēnu ekonomikas dzinulis

Kā noradīts SSE Biznesa centra pētījumā, lielākā problēma saistās ar aplokšņu algām. Aplokšņu algas kopumā Latvijā ir galvenais dzinulis ēnu ekonomikai. Tāpēc gluži loģiski, ka ēnu ekonomikas apkarošanas plānā ir norādīti pieci rīcības virzieni aplokšņu algās maksājamo līdzekļu izcelsmes avotu mazināšanai.

Proti, nereģistrētas saimnieciskās darbības mazināšana, nedeklarētas nodarbinātības un neuzrādītas darba samaksas izskaušana, neuzskaitītu darījumu un nelegālas preču aprites ierobežošana, skaidras naudas neuzskaitītas un nekontrolētas aprites novēršana, kā arī nodokļu nomaksas veicināšana.

Tomēr plānā paliek neatbildēts, kāpēc ir šāda prakse un kā stimulēt darbaspēka nodokļu nomaksu, vai apkarošana un soda sankcijas sasniedz mērķi un paaugstina nodokļu nomaksas morāli.

Vai obligātā ienākumu deklarēšana palīdzēs?

Plānā arī paredzēts izstrādāt regulējumu par ikgadējo vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas pienākumu. Paredzēts arī noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par juridisko personu kontu apgrozījumu.

Par to, cik jēgpilna būtu šāda ikgadēja obligāta iedzīvotāju ienākumu deklarēšana, jau paudu savu viedokli. Ēnu ekonomikas padomes iniciatīva ir nepārdomāta un liek uzdot jautājumus - kāpēc vispār šāda iecere ir radusies? Nekompetence jau ar esošajām tiesību normām, kas ļauj gana efektīvi kontrolēt nelegālu naudas apriti? Nespēja ar esošajiem “muskuļiem” cīnīties ar “aplokšņu algām” vai vēlme demonstrēt, cik efektīvi strādā vadošās valsts amatpersonas, lai pieklusinātu citas neizdarības.

Cīņa par meža veltēm

Atsauksim atmiņā pirms pāris gadiem sabiedrībā sašutumu izraisījušo priekšlikumu ar nodokļiem aplikt ogotājus un sēņotājus. Tas nekur nav pazudis, jo ēnu ekonomikas plāns arī paredz normatīvajos aktos definēt savvaļas velšu (ogu, sēņu un citu) apjomu pārvadājuma laikā, lai mazinātu nereģistrētas saimnieciskās darbības risku un izvairīšanos no nodokļu nomaksas savvaļas velšu ieguves jomā. Un no šī aspekta šis plāns tāpēc izskatās smieklīgs, jo gadu no gada tiek runāts par to, ka ēnu ekonomikas lielāko īpatsvaru veido aplokšņu algas. Bet nē, ir plāns apkarot ēnu ekonomiku arī visnotaļ eksotiskā veidā, ķeroties klāt ogotājiem un sēņotājiem.

Te gan tiešām ir jājautā, vai ogotāju un sēņotāju “vajāšana” atmaksāsies. Vai nebūs tā, ka iztērētie valsts resursi būs lielāki par ieguvumiem, ko valsts saņems par salasīto baraviku, gaileņu un dzērveņu aplikšanu ar nodokļiem. Plāna autoriem ir izdevies uzrakstīt teju noveli par to, kā valsts ierēdņi varēs pārbaudīt un svērt meža veltes, cik katra mājsaimniecība varēs paturēt pašpatēriņam bez maksas un no kāda daudzuma būs jāmaksā nodokļi.

Protams, šis savā ziņā ir traģikomiski, ka valsts ir izšķērdējusi līdzekļus un cilvēkstundas, lai radītu kaut ko tik “kvalitatīvu” ēnu ekonomikas apkarošanai. Tomēr šie traģikomiskie piemēri mums valstī atkārtojas ar apbrīnojamu regularitāti.

Vai un kā varam mazināt ēnu ekonomiku?

Ir skaidrs, ka ēnu ekonomika valstī pastāv, bet kāpēc valdība un atbildīgās institūcijas nemeklē veidus, kā atvieglot darbaspēka nodokļu nomaksu. Piemēram, kaut vai iniciatīva par saimnieciskās darbības kontu, kuras realizācija diemžēl ievilkusies, kā arī atsevišķu nozaru nodokļu un administratīvā sloga samazināšanu, kas ļautu frizieriem, skaistumkopšanas nozares darbiniekiem, pasniedzējiem, un tiem pašiem sēņotājiem iemaksāt šādā kontā nopelnīto naudu, samaksāt 10%-15% nodokļu likmi, ko daudzi godprātīgi darītu un efekts tiktu sasniegts.

SSE Biznesa centra pētnieki arī norādījuši, ka “ēnu ekonomiku mazināt ilgtermiņā varētu ar caurskatāmas, godīgas un efektīvas valsts pārvaldes palīdzību, veicinot uzņēmēju vēlmi maksāt nodokļus. Nodokļu nomaksas morāle ir būtiskāka nekā pieķeršana un sodi. Kamēr neizdosies uzlabot šo aspektu, ēnu ekonomiku būs grūti mazināt”.

“Šis nav viegli izdarāms, jo te ir jautājums par attieksmes maiņu. Un te politikas veidotājiem būtu jāsāk ar to, ka būtu jārāda piemērs, ka valsts pārvalde pati ir efektīva un produktīva, ka mēs zinām, kā tiek iztērēta nodokļu maksātāju nauda,” norāda Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka. Pētnieki norāda, ka nozīme ir arī apmierinātībai ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas ir būtiski kritusi.

Lai vai kā, neaizmirsīsim, ka 2022. ir vēlēšanu gads un ir grūti pateikt, vai kāds jau strādā pie nākamā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna izveides. Esošais ar eksotiskiem priekšlikumiem un novēlošanos ir pieņemts, par jauno plānu nekas nav skaidrs, un, visticamāk, tā izstrāde jau būs jaunās valdības rūpals. Atliek vien cerēt, ka metodes, ar kurām nāks klajā jaunā plāna autori, būs daudz racionālākas un efektīvākas un meža taciņām netiks piemērots ceļa nodoklis, bet saules gaismai siltumnīcās - apkures maksa.

https://www.sseriga.edu/shadow-economy-index-baltic-countries

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

FotoŠonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Lasīt visu...

6

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

FotoKrievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Lasīt visu...

13

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

FotoŠobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Lasīt visu...

21

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

FotoVakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Lasīt visu...

13

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

FotoLatvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par daudzu šobrīd ļoti svarīgu jautājumu risināšanu, ir bezatbildīgi.
Lasīt visu...

21

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

FotoSociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Lasīt visu...

21

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

FotoVai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar vācu armiju Otrā pasaules kara laikā?
Lasīt visu...