Iesaki rakstu: 
Šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā, pateicoties politiskajām spēlēm, atrodas nekompetentā Ieva Jaunzeme. Traģikomiskā kārtā viņas pārraudzītājs, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) ir tas, kurš pirms dažiem gadiem tieši nekompetences un personīgo īpašību dēļ izmeta I.Jaunzemi no darba Labklājības ministrijā.
Galvenā I.Jaunzemi bīdījušās A/Par cerība bija tā, ka viņa savā amatā aizstāvēs A/Par interesējošos uzņēmējus nelabvēlīgu VID auditu gadījumos, piedos parādus nodokļu jomā, kā arī nodrošinās aizsardzību pret Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) "patvaļu" lielāku paklupienu gadījumā.
Lai gūtu atbalstu savai palikšanai amatā, arī citām partijām I.Jaunzeme apsolīja debesmannu, ķīseli un pienu jebkurā tiem vajadzīgā situācijā.
Ar solījumu izpildi gan iet daudz grūtāk - arvien vairāk politiķi un viņu sponsori pārliecinās, ka iepriekš sasolītais "sarkanais paklājs”, "zaļā gaisma" un "baltā biļete" patiesībā ir tikai čiks - I.Jaunzeme lielākajā daļā gadījumu nevar nodrošināt vēlamo rezultātu.
Atšķirībā no vispārpieņemta viedokļa VID strādā arī godprātīgi darbinieki, kuri ar neizpratni uztver I.Jaunzemes vēlmes interpretēt likumus viņai vajadzīgajā veidā. Tādēļ arvien biežāk uz I.Jaunzemes galda nonāk dokumenti, kuri iznīcina viņas dotos solījumus saviem atbalstītājiem.
Vēl trakāk - I.Jaunzemes nespējīguma dēļ citi apķērīgi VID darboņi caur starpniekiem šiem uzņēmējiem piedāvā samaksāt interesantas summas tieši par to jautājumu "atrisināšanu", kurus bija apņēmusies risināt I.Jaunzeme.
Tādēļ arvien vairāk politiķu un tiem piesūkušos “atbalstītāju” aprindās gruzd un uzliesmo neapmierinātība ar I.Jaunzemi - cerība, ka viņa savā “lielākās kretīnes” lomā būs labākā kandidāte dažādu shēmu virzīšanā, izplēn kā salna vasaras saulītē. Tā vietā uzņēmēji saņem vai nu iespaidīgus sodus par saviem pārkāpumiem vai arī iespaidīgus piedāvājumus to risināšanai.
Jebkurā gadījumā I.Jaunzeme ir sevi norakstījusi kā nederīga manta. Tādēļ, par spīti solījumiem, daudzajiem pārkāpumiem, muļķībām, zagtu ideju pasniegšanas par savējām un citiem I.Jaunzemes pūliņiem, politiķiem ir plāns viņu mainīt. Tā nesen J.Reirs, viņa padomnieks Kaspars Čerņeckis un A/Par galvenais mahinators Edgars Jaunups atjaunoja draudzību un vienojās par nepieciešamību mainīt šo nekompetento būtni.
Jautājums tagad - kurš kļūs par jauno VID ģenerāldirektoru? Protams, ka K.Čerņeckis pats redz sevi kā vislabāko kandidātu VID ģenerāldirektora amatā, bet neredz to, ka viņš nekad par to nekļūs. Vai viņa domubiedriem izdosies par kandidāti virzīt K.Čerņecka bijušo mīlu Santu Garanču - padevīgu izpildītāju, kuras vienīgā priekšrocība ir vismaz divas reizes augstāks IQ salīdzinājumā ar I.Jaunzemi?
Ja tā notiks, vienīgais, kas mainīsies, ir summas, ko uzņēmējiem prasīs problēmu risināšanai. Bet, tā kā cerība mirst pēdējā, ceru, ka notiks brīnums un jauno VID ģenerāldirektoru beidzot izvēlēsies godīgā konkursā.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
