Iesaki rakstu: 
Pirms kāda laika jau rakstīju par “profesionālā investīciju baņķiera” Kārļa Krastiņa jaunākajām gaitām un iecerēm profesionālajā jomā.[1] Par godu Kārļa Krastiņa apaļajai jubilejai, gribēju padalīties savos novērojumos par citu, līdz šim nedaudz mazāk atklātu Kārļa Krastiņa daudzpusīgās personības aspektu, nesaistītu ar profesionālo jomu – dienestu zemessardzē. Kā izrādās, papētot sīkāk, var atklāt ne mazums interesantu faktu un, kas sevišķi bēdīgi, arī risku mūsu valsts un tās iedzīvotāju drošībai.
Par to, ka Kārlis Krastiņš ir ne tikai “profesionāls investīciju baņķieris”, bet arī aktīvs zemessargs, liecina publiski pieejama informācija, kuru uzgāju pavisam nejauši.[2] Mani patiesi izbrīnīja un ieinteresēja tas, kā Kārlis Krastiņš, esot aizņemts tik daudzās “profesionālā investīciju baņķiera” afērās un shēmās, par kurām preses un citi izdevumi jau rakstījuši gana plaši, atrod laiku arī dienestam zemessardzē.
Tad sāku pētīt, ko vispār nozīmē dienests zemessardzē un cik daudz tas prasa no dienestā esošās personas. Secināju, ka labāk nebūtu to darījis, jo, konstatējot, ka mūsu valsts zemessardzē var turpināt dienēt tādas personas kā Kārlis Krastiņš, drošībā par mūsu valsti noteikti nejūtos.
Intereses pēc palasīju Latvijas Republikas Zemessardzes likumu. Tā 5. pants vēsta, ka ikvienai personai, kura uzsāk dienestu Zemessardzē, jādod zvērests: “Es, uzņemoties zemessarga pienākumus un apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas veikt zemessarga pienākumus, bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu komandieru pavēles un rīkojumus atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.”
Lasīju tālāk. Likuma 14. pantā, izrādās, ir skaidri noteikts, ka par zemessargu nevar būt persona, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Un tagad iedomājamies Kārli Krastiņu, kurš, kā publiski minēts, ir iesaistīts jau vismaz divos kriminālprocesos, vienā no kuriem tiek turēts aizdomās par krāpšanu, otrā savukārt ir pret atlīdzību nopludinājis nepiederošām personām uzņēmuma iekšējo, konfidenciālo informāciju, kuru ieguva, darbojoties biržā kotēta uzņēmuma padomē.[3] Lai kā Krastiņš ir centies panākt šo kriminālprocesu izbeigšanu caur savu līdzdalībnieku Juri Jurašu un paziņu no Ģenerālprokuratūras Juri Jurisu, tas nav noticis.
Lasīju likumu tālāk cerībā saprast, ko tad tagad darīt un kam jāpaziņo par šāda neuzticama zemessarga esamību zemessardzes rindās. Tomēr dziļi vīlos, jo neatradu neko, kas norādītu uz iespēju izslēgt šādus neuzticamus un kriminālprocesā aizdomās turētus zemessargus no zemessardzes. Tātad – par zemessargu aizdomās turēta persona kļūt un būt nevar, bet izslēgt no zemessardzes tos, kas kļuvuši par aizdomās turētajiem, arī nevar... Likuma robs vai apzināta norma?
Jādomā, ka tātad Kārlis Krastiņš var droši turpināt klāstīt un lielīties ar savām zemessarga gaitām, jo izslēgšana, neskatoties uz aizdomās turētā statusu kriminālprocesā, viņam, šķiet, nedraud.
Bet vai nav tā, ka zemessardzē Kārlim Krastiņam līdzīgā veidā ir iespēja iegūt informāciju par ļoti būtiskiem ar Latvijas Republikas drošību un aizsardzību saistītiem jautājumiem? Ja Kārlis Krastiņš nespēj nodrošināt viņam uzticētās uzņēmuma iekšējās informācijas aizsardzību un bez sirdsapziņas pārmetumiem nopludina to ārvalstu uzņēmumiem, kas pēcāk to izmanto reiderisma mēģinājumā, tad vai un kā K.Krastiņš spēs un vēlēsies sargāt valsts noslēpumu un ar valsts aizsardzību saistītos jautājumus, kuri tam pieejami, esot zemessardzes dienestā.
Pats Kārlis Krastiņš reiz ir teicis, ka viņam dienests Zemessardzē saistās it kā ar morālām vērtībām. Pēc viņa domām, ja kāds valsti apdraud, tā ir jāaizstāv ne tikai vārdos, bet arī darbos.[4] Zinot minētos Kārļa Krastiņa biogrāfijas faktus, kaut kā nemanot iezogas šaubas, vai militāra apdraudējuma gadījumā Kārlis Krastiņš būs tā persona, kas būs uzticīga Latvijas Republikai, sargās valsti un valsts noslēpumus, vai tomēr kā tāds Latvijas Edvards Snoudens būs gatavs nodot visus militāros un citus noslēpumus, piemēram, Krievijas specdienestiem.
Atcerēsimies Krievijas zibenīgo Krimas okupāciju, – lielā mērā tās sekmes balstījās uz neuzticamiem Ukrainas armijas pārstāvjiem, kas pirms okupācijas pārdeva slepenu militāru informāciju Krievijas specdienestiem un pēc tam nomainīja formastērpu un kalpoja jau okupantu varai. Neaizmirsīsim, ka Kārlis Krastiņš jau airBaltic izsaimniekošanas laikos „konsultēja” uzvaras formulu - airBaltic flotē iepirkt Krievijā ražotās Sukhoi lidmašīnas.
Tagad iedomāsimies - Kārlim Krastiņam, kurš bez jebkādas aiztures pārdeva Latvijas biržas uzņēmuma iekšējo informāciju ārvalstniekiem, piedāvā 3 miljonus EUR un vēl bonusā kādas Krievijas rūpnīcas akcijas apmaiņā pret visu, ko viņš zina par zemessardzi, airBaltic, Latvijas valsts mežiem un finanšu sistēmu. Vai kādam ir šaubas par Kārļa lēmumu pievienoties Renē Fāzelam, Gerhardam Šrēderam, Kārinai Kneislai un Žerāram Depardjē?
Varbūt jaunajam aizsardzības ministram būtu tomēr ne tikai jāskatās uz apdraudējumu kaut kur tālu pāri Austrumu robežai, bet vispirms jāķeras klāt problēmām arī tepat robežas mūspusē un “jāiztīra” mūsu pašu zemessardzes rindas no tādām neuzticamām, kriminālprocesos aizdomās turētām personām un konfidenciālas informācijas nopludinātājiem kā Kārlis Krastiņš, par kuru spēju un vēlmi sargāt tiem uzticēto informāciju un noslēpumus valsts apdraudējuma gadījumā pastāv pamatotas šaubas. Ja nepieciešams, grozot Zemessardzes likumu, kur, šķiet, radīta nodevīga sprauga, ka ir vienas prasības uzņemšanā Zemessardzē, kuras pazūd, līdzko esi ticis tajā iekšā.
[1] Atsauce uz pirmo publikāciju.
[2] https://www.sargs.lv/lv/viedoklis/2020-02-26/finansists-karlis-krastins-dienests-zemessardze-ir-izaugsmes-cels
[3] https://www.db.lv/zinas/olainfarm-reiderisms-petam-fktk-uzraudzibas-divainibas-507758
[4]https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/finansists-un-aktivs-zemessargs-karlis-krastins-novembris-man-ir.a151709/
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
