Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kas Latvijas ekonomiku sagaida 2025. gadā?

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
02.01.2025.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cilvēkiem ir tieksme pārvērtēt šī mirkļa notikumu spēju mainīt lietu kārtību pasaulē. Piemēram, Covid-19 krīzes laikā daudziem šķita, ka pasaules (un Latvijas) ekonomika ir mainījusies uz visiem laikiem; taču šobrīd 2020. gads uz labklājības pieauguma grafika izskatās vien kā neliela aizķeršanās. Tomēr, pat paturot prātā šo ilūzijas efektu, reti kurš apšaubīs, ka 2025. gads pasaules ekonomikai tiešām var atnest būtiskas pārmaiņas – valstīm arvien skaidrāk sadaloties ģeopolitiskajos blokos, jaunievēlētam ASV prezidentam Donaldam Trampam draudot ar tirdzniecības kariem, bet lielākajās Eiropas Savienības (ES) ekonomikās Vācijā un Francijā ieilgstot politiskai nestabilitātei. Ko 2025. gads sola tieši Latvijas ekonomikai?

Patēriņa cenu straujš pieaugums1 2023. gada nogalē tika apturēts2, un 2024. gadā inflācija bija zema3. Arī 2025. gadam inflācija prognozējama līdzīgi zema – nedaudz virs 1%. Neskatoties uz ģeopolitisko nenoteiktību, globālās cenas naftai un kviešiem tagad ir pat nedaudz zemākas nekā pirms gada, tādēļ pārtikas un enerģijas cenu lēcienu gaidīt pašlaik pamata nav. Savukārt starptautisko elektrokabeļu bojājumi vēlreiz apliecina nepieciešamību audzēt iekšējās elektrības ražošanas jaudas.

Inflācijas kritums deva iespēju centrālajām bankām mazināt procentu likmes. Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome kopš 2024. gada jūnija procentu likmes ir mazinājusi četras reizes – kopumā par vienu procentpunktu. Tā ir laba ziņa kredītņēmējiem – esošo kredītu procentu maksājumi kļūst lētāki, arī jaunus kredītus saņemt ir vieglāk. Inflācijas stabilizācija zemā līmenī 2025. gadā ļaus procentu likmes mazināt tālāk4. Kredītus padarīs pieejamākus arī banku pievienotās likmes mazināšana. Zemākas procentu likmes veicinās gan investīcijas, gan patēriņu, balstot Latvijas ekonomikas izaugsmi.

Bezdarbs saglabājas tuvu vēsturiski zemākajam līmenim un turpmākajos dažos gados no pašreizējiem 7% var mazināties līdz 6%. Pat Latgalē, kur bezdarbs ilgstoši pārsniedza 20% (bet pēc globālās finanšu krīzes atsevišķās pašvaldībās pat 30%), tagad ir ap 10% līmenī. Kaut arī vidējās algas ikgadējā kāpuma temps no pašreizējiem 8-12% var piebremzēties līdz 6-7%, zemās inflācijas apstākļos algas pirktspēja tāpat augs par iespaidīgiem 5% gadā, kas, pēc Eiropas valstu standarta, ir daudz. Reģionālās atšķirības bija, ir un būs vienmēr, taču pārtikusī Rīga no pārējiem Latvijas reģioniem neko neatņem; tieši otrādi – galvaspilsētas arī daudz kur citur ir dzinēji reģionu attīstībai.

Latvijas ekonomikas apjoms 2024. gadā saglabājās tuvu 2023. gada līmenim. Par ekonomikas stagnāciju es to nenosauktu, jo uzņēmēju gars ir stiprs un inovāciju potenciāls daudzsološs. Drīzāk varam kārtējo reizi apbrīnot ekonomikas noturību pret vairākiem izaicinājumiem vienlaikus – Latvijas tirdzniecības partneru vājo ekonomisko sniegumu, lielu investīciju projektu kavējumiem, kā arī iedzīvotāju lielāku tieksmi papildināt uzkrājumus, kuros nesenā inflācija izgrieza caurumu. Turpmākajos gados iekšzemes kopprodukts var pieaugt par 2-3% gadā.

Risku, ka turpmākajos gados ekonomikas izaugsme neatjaunosies, vērtēju ar krietni zemāku varbūtību nekā risku, ka valsts budžeta deficīts izrādīsies par lielu. Taču tā būtu tikai atgriešana pie ierastā ekonomikas izaugsmes tempa5 – bez ambīcijām pārskatāmā nākotnē panākt ES vidējo (vai vismaz Lietuvas un Igaunijas) labklājības līmeni.

Latvijas ekonomika noteikti var augt arī straujāk par ierastajiem 2-3% gadā. Ekonomikas attīstības balsti ir skaidri – cilvēkkapitāls, investīcijas, inovācijas. Piemēram, spēcinot cilvēkkapitālu – konkrēti, mazinot priekšlaicīgu mirstību darbspējas vecumā, aktivizējot iekšējās darbaroku rezerves, veicinot izglītības kvalitāti un iedzīvotāju veselību, kā arī piesaistot augsti kvalificētus migrantus – var palielināt ekonomikas izaugsmes tempu par diviem procentu punktiem gadā6.

Tikpat lielu pienesumu ekonomikas izaugsmei (vēl divus procenta punktus gadā) radītu lielākas investīcijas un inovācijas. Kā Latvijai ar to veiksies, atkarīgs no mums katra – skolotāja un ārsta, kuri savā darbā iegulda vairāk nekā prasīts amata aprakstā, uzņēmēja, kurš pēc vairākām neveiksmēm atrod spēku sākt no jauna, valsts pārvaldes darbinieka, kurš prot ne tikai sasteigti risināt īstermiņa jautājumus.

Tiem, kuri no 2025. gada sagaida ekonomikas uzrāvienu, novēlu pacietību – ekonomikas attīstība notiek maziem solīšiem katru dienu ilgtermiņā – viena gada laikā pat teorētiski nevar panākt ne ES, ne pat Lietuvas vai Igaunijas ienākumu līmeni. Savukārt tiem, kuri katru gadu gaida "pasaules galu", novēlu uzdrošināties uzlabot savā un savu tuvinieku dzīvēs tās lietas, kuras var mainīt. Pārāk uztraucoties par lietām, kuras nevaram ietekmēt, varam lieki zaudēt savas dzīves laiku.

Un mums visiem, arī Latvijai, – drošu, mierīgu un panākumiem bagātu 2025. gadu!

1 Inflācijas uzliesmojuma iemesli bija pārtikas un energoresursu globālo cenu kāpums Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, kā arī piegāžu ķēžu pārrāvumi un liels atliktais pieprasījums pēc Covid-19 pandēmijas. Turklāt augstās inflācijas specifiskie faktori Latvijā bija liela pārtikas un energoresursu daļa Latvijas patēriņa grozā, straujš algu kāpums un zema konkurence produktu tirgos (sk. šeit).

2 Augstām inflācijas gaidām neļāva noenkuroties centrālo banku īstenotā procentu likmju celšana. Piemēram, ECB Padome laika periodā no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada septembrim cēla procentu likmes desmit reizes.

3 Zema inflācija nozīmē nevis to, ka visu produktu cenas ir vienlīdz stabilas, bet gan to, ka dažu produktu cenu kāpums tiek kompensēts ar citu produktu cenu kritumu. Cenu stabilitāte arī nenozīmē, ka visas cenas kādreiz atgriezīsies pirmspandēmijas līmenī – tas nav ne reāli, ne labi.

4 Taču noteikti ne līdz nulles līmenim, tāpēc, ieguldot naudu valdības krājobligācijās vai komercbanku termiņdepozītos, joprojām būs iespēja nopelnīt.

5 Periodā no 2013. līdz 2024. gadam Latvijas ekonomika auga ar vidējo ātrumu 2.2% gadā.

6 Piemēram, samazinot priekšlaicīgu mirstību darbspējas vecumā līdz attīstītāko ES valstu līmenim, Latvija var izglābt vairāk nekā 4000 dzīvību katru gadu – šis virziens man šķiet daudzsološāks par dzimstības pieaugumu, jo dzimstība ir zema visā Eiropā. Savukārt ceļot nodarbinātības līmeni katrā vecumgrupā līdz attīstītāko ES valstu līmenim, nodarbināto skaits Latvijā būtu par aptuveni 70 000 lielāks. Attiecībā uz imigrāciju – tikai ļoti kvalificēto darbinieku (un studentu) piesaistīšana var celt vispārējo dzīves līmeni valstī.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...