Kas notiek ar aizsardzības stiprināšanas plāniem Eiropas Savienībā? Viss ātri sākās un trīs nedēļu laikā ir jau beidzies
Guntars Vītols27.03.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kas notiek ar aizsardzības stiprināšanas plāniem Eiropas Savienībā? Finansiālā perspektīva. Viss ātri sākās un ir jau beidzies. Trīs nedēļu laikā.
Marta sākumā Eiropas valdības (Eiropas komisijas) vadītāja Leijena prezentēja plānu līdz 2030. gadam investēt aizsardzībā 800 miljardus eiro. To nosauca par “Rearm Europe 2030”. 2030. gadu definēja tāpēc, ka tad krievi būšot gatavi iebrukt, bet Rearm nozīmēja konkrēti atbalstīt militāro industriju. Ieroču ražošanu.
Daudz vai maz tie 800 miljardi? Pašlaik ES valstis tērē aizsardzībai virs 300 miljardiem gadā. Tie 800 ir sadalāmi uz 4 gadiem, tātad gadā plus 200, kopā ES tad tērētu 500 miljardus. Salīdzinājumam - ASV gadā tērē aizsardzībai ap triljonu, divreiz vairāk jau tagad.
Lai šo pārapbruņošanās plānu pieņemtu, vajadzēja visu 27 ES valstu akceptu. Tāda nav un nebūs. Itālija un Spānija, kuras netērē pat NATO 2% minimumu, vispār iebilst “bruņošanai” kā tādai.
Ja nu jāstiprina “gatavība”, tad ietveram arī civilo jomu - infrastruktūru, enerģētisko drošību utml. Kazi, arī zaļo kursu. Tāpēc fokusētais ieroču plāns tagad nesauksies “rearm” (pārapbruņoties), bet “readiness” (gatavība) 2030. Nosaukums jau mainīts, bet plāns tāpat visticamāk netiks realizēts.
Itālija un Spānija ir tā sauktās “cūkvalstis” jeb PIGS (Portugal, Italy, Greece, Spain), kuras cūkojās Dižķibelē un draudēja ar saviem neatmaksājamiem parādiem sagraut eiro. Nācās tās piebarot ar sadrukātu naudu. Kuram ta patīk, ka viņus apsaukā, tāpēc tālāk cūkoties viņi neraujas.
Iebilst arī vienīgā ES kodolvalsts Francija - tas arī ir saprotams. Tur arī lieli valsts parādi, Makrona pabalstu samazināšanas plāni sen izgāzās, brīdinājumam pasvilināja mašīnas (nacionālā tradīcija), šobrīd strupceļš.
Un vispār – no kurienes nauda, tie 800 miljardi? Aizņēmumi. Bija doma, ka 150 aizņemsies pati Eiropas Savienība, no sērijas – lēti, un tad lēti aizdos arī dalībvalstīm. Pārējais arī jāaizņemas katrai dalībvalstij pašai ar nosacījumu, ka EK skatīsies caur pirkstiem uz Māstrihtas kritērijiem. Respektīvi ļaus pārsniegt finanšu disciplīnas rāmjus (budžeta 3% deficīta maksimumu).
Bet no tā jau mierinājums mazs. Parādi jau tāpat pieaugtu, reitingu aģentūras pazeminātu valstu kredītspējas novērtējumu, un arī esošā parādu nasta paliktu dārgāka. Latvija šādu scenāriju arī nevar atļauties.
Nu un tagad ko tad? Praktiskas lietas. Leijena šajās dienās iznāca ar nožēlojamu uzsaukumu iepirkt konservus 72 stundām.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.