Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

Elita Veidemane, Neatkarīgā
10.10.2024.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

“Gar Latvijas - Baltkrievijas robežu pabeigta žoga izbūve gandrīz 145 kilometru garumā,” jūlija beigās ziņoja valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. Līdz gada beigām turpināšoties nepieciešamās infrastruktūras izbūve. Taču 46 nelegālie migranti, negaidot gada beigas un ziemu, netraucēti iekļuva Latvijā, kur tos ar viltotu policijas busiņu divi ārvalstnieki laipni vazāja pa Latvijas ārēm. Kā tas iespējams? “Neatkarīgā” izvaicā valsts prezidentu, Saeimas atbildīgo komisiju deputātus un politologu.

Tiks paredzēts robežsargu algu pieaugums

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” teic, ka šādi notikumi - 46 nelegālo migrantu “ierašanās” Latvijā - ir iespējami vairāku apstākļu dēļ. “Pērn, kad apmeklēju valsts robežu, arī šogad - sarunās ar Valsts robežsardzes vadību - tika pateikts, ka robežas žogs ir tikai viens elements, kas aizkavē migrantus. Gan Polijas, gan Lietuvas piemēri parāda, ka šim elementam papildus ir nepieciešami sensori un videonovērošana. To visu patlaban uzstāda. Vēl vajadzīgs pietiekams robežsargu skaits. Un tā ir problēma, kas jārisina gan ar atalgojuma paaugstināšanu, gan ar robežsargu skaita palielināšanu, jo tur ir liels deficīts.”

Ir zināmas cerības, ka budžetā tiks paredzēts robežsargu algu pieaugums. “Ne mazāk svarīga lieta, ko akcentē arī šis notikums ar 46 migrantiem: viena lieta ir cīnīties ar migrantiem, otra - ārdīt migrantu pārvadātāju tīklu,” saka prezidents, “tagad mēs redzam, kā pārvadātāji ir “attīstījušies” - viņu rīcībā ir pat viltots policijas busiņš. Ienesīgs “bizness”!”

Prezidents uzskata, ka žogs pats par sevi visas problēmas neatrisinās. “Polijā ir labs žogs, bet ar to visu tur gāja bojā viens karavīrs, atvairot migrantu grupu. Kad robežsargi redz šīs grupas, viņi tās atvaira, bet mūsu pieredze diemžēl rāda, ka migrantiem ir palīdzējuši gan mūsu valsts pilsoņi, gan ārvalstnieki. Ir notiesātie, ir personas, kas ir izmeklēšanā. Gan apsardzībā, gan aizsardzībā būs jāinvestē vēl daudz līdzekļu. Un tas nav risinājums - izvietot pie robežas pēc iespējas vairāk zemessardzes un bruņoto spēku cilvēku, daudz stingrāk ir jāvēršas pret šāda “biznesa” atbalstītājiem un organizatoriem. Tā - pilnīgi skaidrs - ir prokuratūras un tiesu atbildība. Kopumā saku paldies robežsargiem un policijai par veikto operāciju šo 46 migrantu aizturēšanā.”

Prezidents pieļauj, ka nopietniem kaujiniekiem robežas žogs nebūtu nekāds šķērslis, turklāt: “Mums ir līdzīgas problēmas, kādas ir Polijai, Lietuvai un Somijai, kurai tās ir attiecībā uz Krieviju. To, ka valsts robežas apsardzība un aizsardzība ir uzdevums numur viens, nevar apšaubīt. Tas, ka robežsargi darīs visu, lai šādus pārkāpējus noķertu, arī ir skaidrs. Bet vai robežsardzei ir visi vajadzīgie resursi? Atbildu: nē, nav. Viens no risinājumiem, kā apturēt cilvēku aizplūšanu no iekšlietu sistēmas, ir - paaugstināt algas un kompensācijas.

Prezidents arī atzīmē sabiedrības iesaisti. “Ja cilvēki redz pārvietojamies aizdomīgus personāžus, momentā vajadzētu ziņot policijai, robežsargiem. Bez kārtīga sabiedrības atbalsta nevar gaidīt, ka visu izdarīs tikai robežsargs un policists. Man ir stāstīts, ka austrumu pierobežā, Latgalē, cilvēki ziņo par šādiem personāžiem.”

Vai nav sajūta, ka hibrīdkarš pieņemas spēkā? “Ir uzplūdi un atplūdi,” teic prezidents, “ir bijuši periodi, kad notiek ļoti daudz centienu šķērsot robežu. Savulaik bija lielāks spiediens uz Polijas robežas, bet tas mainās. Taču notiek dažādi sabotāžas akti, ir aizdomīgas rīcības, kas joprojām tiek izmeklētas, un tas viss notiek Lietuvā, Polijā, Čehijā, Spānijā, pie mums… Bieži vien tādas lietas plašāka sabiedrība neredz, bet neredzamā fronte šobrīd ir diezgan aktīva. Drošības iestādes, protams, darbojas, bet nelaime ir tā, ka hibrīduzbrukumi - tas ir karš bez noteikumiem, vienmēr parādās kaut kas jauns, un visu paredzēt nevar neviens. Viens no tādiem hibrīduzbrukumiem bija Molotova kokteilis Okupācijas muzejā. Operatīvo informāciju saņemu regulāri, zināmu iemeslu dēļ to visu nevaru publiskot, bet skaidrs arī tas, ka simtprocentīgi visus hibrīdkara uzbrukumus novērst nevarēs.”

Žogs ir tikai viena sastāvdaļa

8. oktobrī Valsts policija kopā ar Valsts robežsardzi, izsludinot speciālo plānu “Slazdi” un veicot nepārtrauktu vajāšanu no Baltkrievijas - Latvijas robežas, aizturēja 46 nelegālos migrantus un divus viņu pārvadātājus, kuri izmantoja transportlīdzekli ar policijas identitātes krāsojumu un dublētu transportlīdzekļa numurzīmi. “Kur tad palika tā robežbūve?” neizpratnē vaicā notikuma vērotāji.

Saeimas deputāts, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS), vienlaikus arī Nacionālās drošības padomes loceklis, uz jautājumu, kādas bija 46 migrantu iespējās pārkļūt pāri robežai, atbildēja, ka viņam par to neesot pilnas informācijas. “Tuvākajā laikā rīkosim komisijas sēdi, lai rastu atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem. Notiks arī Nacionālās drošības padomes sēde. Atsevišķai lietai jābūt ierosinātai par automašīnas numurzīmju viltošanu, tur jāiesaistās arī CSDD,” saka Bergmanis.

Viņš atzīst, ka šobrīd ir vairāk jautājumu nekā atbilžu un nav arī zināms, vai šie 46 migranti ir kādas lielākas operācijas posms. “Taču jāņem vērā, ka robežas žogs ir tikai viena no robežas aizsardzības sastāvdaļām, ir jābūt visam nepieciešamajam aprīkojumam arī robežsargu rīcībā,” teic Bergmanis, “bet to sasniegt ir sarežģīti, jo Iekšlietu ministrijas budžets ir ļoti neliels, un šobrīd mēs saskaramies ar vēl lielākiem izaicinājumiem, savukārt iepriekšējo gadu finansējuma iztrūkums ir sekas tam, kas notiek šobrīd. Cēlonis ir iepriekš neiedotais finansējums. Tas iespaido arī robežsargu skaitu. Par to visu jau tika runāts

Aizsardzības komisijas sēdēs (tostarp runāju arī es) iepriekšējā Saeimas sasaukumā.”

Sodiem jābūt bargiem

“Žogs uz Baltkrievijas un Krievijas robežas visur nav iespējams,” teic Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JV), “jo daudzviet ir purvi. Bet uz jautājumu - kā iespējams dabūt pāri robežai 46 nelegālos migrantus? - pagaidām nav atbildes. Jāsagaida atskaite no Valsts robežsardzes. Kad tuvojas aukstais laiks, spiediens uz robežas palielinās.”

Minēto 46 migrantu vietā gluži teorētiski varēja būt arī 46 kaujinieki. “Šie migranti ir daļa no hibrīdkara,” uzskata Latkovskis, “tieši tāpēc mums ir atspiešanas procedūras, pret kurām iebilst starptautiskās cilvēktiesību organizācijas un dažas arī šeit, Latvijā. Bet tās ir mierlaiku procedūras. Savukārt žogi tiek bojāti, griezti, gāzti, un šajās “akcijās” nereti piedalās arī tie, kuri atrodas aiz robežas, ne tikai migranti. Latvijā migrantu pārvadātājiem tomēr tiek piespriesti lieli sodi, pat cietumsodi. Sodiem jābūt bargiem, lai atturētu šādus migrantu “draugus”.”

Notikumu vērotāju lielākais jautājums ir: kam tiek izlietoti tie trīs procenti aizsardzībai no IKP, ja par šo milzu naudu nespējam pat savas valsts robežu nosargāt? Jautājums, protams, nav tik vienkāršs, bet Latkovskis to skaidro sākotnēji ar iestāšanos NATO.

“Bija arī līgumi par sporta kompleksu būvniecību, lai šos objektus varētu apmeklēt zemessargi, jaunsargi, karavīri utt. Bija vajadzīgs iegādāties radarus, militāro tehniku. Ir iepirkumi, kas jau ir iesākti, ir jauni iepirkumi, un cenas ir augušas. Pie mums turklāt atrodas sabiedroto karavīri, un viņiem ir interese te būt. Patlaban ceļam Sēlijas poligonu, tas arī prasa naudu. Tā ir jauna infrastruktūra, kuras celtniecībā jāiegulda nopietna nauda,” skaidro Latkovskis.

Uz pieres skaidrojums nav rakstīts

Ja pa Latviju var vazāties 46 apskretuši migranti, tad jau iespējams, ka 46 kaujinieki arī var realizēt šādu “ieceļošanu”? Politologs Filips Rajevskis uzskata: “Tā, patiesību sakot, ir satraucošākā daļa, ka nekad nevar zināt - tas ir nelegālais migrants, bēglis vai kaujinieks. Viņiem uz pieres nav rakstīts skaidrojums.”

Tostarp ir dzirdēti stāsti par to, ka aizturētie “ceļotāji” nemaz neatgādina nelaimīgus nomaldījušos migrantus, bet gan parāda militāru sagatavotību un izcilas spējas izdzīvot ziemā un salā. Tātad - viss ir iespējams, un mēs arī nezinām, cik tādu “ceļotāju” patlaban atrodas Latvijā.

Rajevskis atgādina: “Lai notvertu nelegālos migrantus, uz robežas jābūt ne tikai tehnoloģijām, kas palīdz viņus ieraudzīt un atklāt, bet arī cilvēkiem, kuri spēj viņus notvert. Tad rodas jautājums: kāds resurss ir pieejams Valsts robežsardzei? Bet tās ir nodalītas lietas, par kurām atbild gan Aizsardzības ministrija, gan Iekšlietu ministrija.”

Rodas arī cits jautājums: vai šīs ministrijas nespēj viena ar otru sarunāties? Par sarunāšanās iespējām ir dzirdēts kāds cits stāsts. 2022. gadā pār tā dēvēto robežu esot varēts pārmest jebkuru kontrabandu, un viens otrs robežsargs esot bijis ļoti neapmierināts, ka līdzi staigā divi smagi bruņoti zemessargi: esot apstājies viss “bizness”. Bet tās, protams, tikai skauģu runas.

“Viena no Latvijas problēmām ir sadrumstalotība,” uzskata Rajevskis, “mums ir zemessargi, mums ir bruņotie spēki, mums ir robežsargi. Un mēs mēģinām mūsu mazo valsti, kurā ir 1,8 miljoni iedzīvotāju, pārvaldīt kā, piemēram, Ameriku. Tā kā Latvijā ir maz cilvēku, mums jābūt ļoti integrētiem. Bet šīs integrācijas nav.”

Bet mums taču ir Nacionālās drošības koncepcija, kur visu vajadzētu paredzēt. Par to Rajevskim ir savs viedoklis: “Jā, mums ir. Visticamāk, tās veidošanā piedalījās arī NATO. Bet vai tā tiek pildīta? Un es arī zinu, kas notiek ar visām citām koncepcijām: tās ir uzrakstītas ļoti kvalitatīvi, bet pēc tam nekas nesanāk, jo gandrīz nekas netiek izpildīts…”

Un tomēr Rajevskis uzskata, ka kopumā mēs varam būt droši, pat bez ironijas sakot “mūsu armija mūs sargā”. “Cilvēkos, kuri to dara, nav tāda izteikta nihilisma - ai, neķersim migrantus, ai, nesargāsim Latviju. Galvenais ir mentālais uzstādījums. Ja cilvēki ir atbildīgi, mēs varam viņus stiprināt ne tikai morāli, bet arī atvēlēt labāku militāro tehniku, papildināt viņu rindas.”

Seko mums