Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tie žurnālisti, kas pēc daudzu gadu darbošanās aktīvajā žurnālistikā mainījuši nodarbi, lieliski zina, ka patiesībā “žurnālists” tevī paliek visu mūžu. Un agri vai vēlu pienāk brīdis, ka tu saproti: šoreiz nevaru nerakstīt. Es aktīvajā žurnālistikā neesmu jau 13 gadu, bet nu šāds brīdis “nevaru neuzrakstīt” pienācis arī man. Un tēma ir - mana pilsēta. Precīzāk, tas ir jautājums: kas notiek ar mūsu tautas kalpiem – deputātiem? 

Pagājušajā nedēļā, 18.maijā tika sasaukta domes ārkārtas sēde, kuras vienīgais darba kārtības jautājums - “Par Ogres novada pašvaldības domes deputāta pilnvaru anulēšanu Ilgai Vecziediņai”. Informācija pēc sēdes pašvaldības mājaslapā ir lakoniska: deputāte Vecziediņa pēc kārtas nav piedalījusies astoņās domes sēdēs, no tām trīs kārtējās un piecās ārkārtas sēdēs.

Rūpīgi lasot, redzam, ka sēžu neapmeklēšanas laiks sakrīt ar valstī izsludināto ārkārtas stāvokli. Veselais saprāts vedina domāt, ka tādējādi sēžu neapmeklēšanai tomēr varētu būt kāds pamatots skaidrojums. Taču nekāda cita informācija pašvaldības mājaslapā mums netiek sniegta: https://ej.uz/92ex

Tā kā žurnālists manī jau ieslēdzies, atliek noskatīties 18.maija ārkārtas sēdes tiešraidi: https://ej.uz/tvko (To tiešām ir vērts izdarīt!!!) Ārkārtas sēdē Vecziediņa informē, ka pēc ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas regulāri informējusi domi par to, ka atrodas riska grupā veselības stāvokļa dēļ, tāpēc viņai šajā laikā jāievēro īpaši piesardzības pasākumi. Lūgusi nodrošināt gan nepieciešamās distances ievērošanu domes sēžu laikā, gan iespēju sēdēs piedalīties un savu balsi nodot attālināti. Taču atbalstu nav saņēmusi.

To visu deputāte paskaidro saviem kolēģiem – citiem deputātiem, kuri sēž turpat līdzās. Klausās (vai klausās?) un klusē. Tālākais jau norit raiti – ziņotāji noziņo, nocitē likumus un noteikumus, piesauc domes nolikumu, kas domes sēdes paredz rīkot klātienē, un balsošana var sākties. Viss notiek vienkārši un ātri. “PAR” deputāta pilnvaru anulēšanu Vecziediņai nobalso 11 deputāti – Egils Helmanis, Gints Sīviņš, Juris Laizāns, Artūrs Mangulis, Dzirkstīte Žindiga, Mārtiņš Leja, Sarmīte Kirhnere, Antra Purviņa, Dainis Širovs, Jānis Iklāvs, Māris Siliņš. “Pret” balso Edvīns Bartkevičs. Pati deputāte Ilga Vecziediņa, kura sēdē ir klāt, balsojumā nepiedalās. (Balsošanas rezultāti: https://ej.uz/axzf)

Tātad tiek sasaukta ārkārtas sēde, sanāk mūsu deputāti, un nevienam nav neviena komentāra un jautājuma – kāpēc tāda steiga, vai tas ir koleģiāli, vai nevajadzētu rūpīgi izvērtēt – cik pamatoti ir sēžu neapmeklēšanas iemesli, jo ir taču pandēmijas laiks; vai Vecziediņa tiešām pieskaitāma pie deputātiem, kuram raksturīga vienaldzīga attieksme pret saviem darba pienākumiem, savu pilsētu un tās iedzīvotājiem? Nekas tāds nenotiek, nevienam no deputātiem nekas nav sakāms. Izņēmums ir deputāts Bartkevičs, kurš aicina noraidīt sagatavoto lēmumprojektu.

Klausoties domes ārkārtas sēdes tiešraidi ieinteresē vēl kāds jautājums. Domes priekšsēdētājs E.Helmanis vairākas reizes atgādina, ka līdzīgs gadījums domē jau bijis Bartkeviča valdīšanas laikā, kad deputāta pilnvaras anulētas Ludvigam Tribockim. Priekšsēdētājs atgādina, ka gan Vecziediņas kundze, gan Bartkeviča kungs toreiz nobalsoja “par”, un aicina viņus tieši tāpat rīkoties arī tagad.

Atliek papētīt – kad un kā tad notika deputāta mandāta atņemšana Tribockim. Izrādās, situācija, lai arī līdzīga (kavētas domes sēdes), tomēr pati atņemšanas procedūra stipri atšķirīga.

KĀ ANULĒJA DEPUTĀTA MANDĀTU TRIBOCKIM?

2011.gada 22.decembrī toreizējais domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis pirms kārtējās domes sēdes iesniedz iesniegumu ar ierosinājumu anulēt deputāta pilnvaras Ludvigam Tribockim, kurš kopš augusta nav piedalījies 5 kārtējās un 1 ārkārtas sēdē.

Tā kā domes sēdes darba kārtība tiek izsludināta dienu pirms sēdes, par vēlāk iesniegto un komitejā neizskatīto lēmumprojektu iekļaušanu sēdes darba kārtībā ir jālemj deputātiem. Toreiz par šī jautājuma steidzīgu iekļaušanu kārtējās sēdes darba kārtībā nobalsoja tikai pats ierosinātājs E. Helmanis. Dzintra Mozule un Edvīns Bartkevičs balsojumā atturējās, bet pārējie bija pret, atbalstot Vitas Pūķes priekšlikumu vispirms noskaidrot Tribocka neierašanās iemeslus, nevis aizmuguriski, turklāt steidzamības kārtā anulēt viņa deputāta pilnvaras. Te ziņa pašvaldības mājaslapā: https://ej.uz/wgdq
Un te saites uz portāliem Fakti.lv (https://ej.uz/acyf) un Ogrenet.lv (https://ej.uz/fnwf), kas atainoja šo notikumu.

Pēc pāris mēnešiem, 2012.gada februārī, kārtējā domes sēdē, kad jautājums pirms tam izskatīts komiteju sēdē, deputāti tiešām nobalso un pieņem pamatotu lēmumu par deputāta mandāta anulēšanu Tribockim: https://ej.uz/44ok

CITI LAIKI, CITA MORĀLE?

Mana profesionālā darbība Ogrē saistīta ne tikai ar žurnālistiku, bet arī darbu pašvaldībā. Atmodas sākumā tiku ievēlēta par Valsts valodas atestācijas komisijas locekli un pildīju šos pienākumus līdz pat brīdim, kad valstī tika izveidota vienota valsts valodas prasmes pārbaudes institūcija. Vairāk nekā 20 gadu darbojos pašvaldības administratīvajā komisijā, no 1999.gada – Ogres bāriņtiesā.

Šie amati pašvaldībā nekad nav traucējuši godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas pildīt žurnālistes pienākumus. Daudziem savulaik droši vien nešķitu “ērta” žurnāliste un vēlāk arī laikraksta redaktore. Bet, lai cik dīvaini nebūtu, mēs avīzē allaž jutām cieņpilnu attieksmi pat no tiem, par kuriem avīzē parādījās kritiski raksti.

Un man nevienu brīdi prātā neienāca doma – es taču saņemu atalgojumu arī pašvaldībā (tiesa, simbolisku, bet tomēr), kā varu atļauties kritizēt vienu no saviem darba devējiem. Un neviens domes darbinieks, domes vadītājs vai deputāts pēc kritiskajiem rakstiem neatļāvās norādīt – Stīpniece (ar šo uzvārdu darbojos žurnālistikā līdz 2007.gadam), ko jūs tur esat sarakstījusi avīzē, ko jūs atļaujaties!

Mēs katrs darījām savu darbu. Savukārt laikraksta īpašnieki NEKAD mums nedeva norādes – par ko un kā rakstīt vai nerakstīt. Vienīgā mūsu mēraukla tam, ko rakstījām, bija mūsu pašu godaprāts un sirdsapziņa, stingri mēģinot ievērot rakstītus un nerakstītus žurnālista ētikas pamatprincipus.

Savā ilgajā žurnālistes karjerā Ogrē esmu piedalījusies n-tajās domes sēdēs un atainojusi to gaitu laikrakstā. Objektīvi, ja nepieciešams, asi, vienmēr ar visu iesaistīto pušu viedokļu uzklausīšanu. Domes sēdēs esmu pieredzējusi strīdus, diskusijas, jautājumus - un ne jau tikai pozīcijas – opozīcijas kontekstā. Arī pozīcijas deputāti savā starpā ir strīdējušies, diskutējuši, pārliecinājuši cits citu. Tāpēc to, kas tagad notiek Ogres domē, ir ne tikai neiespējami izskaidrot, bet tas būtu pat īpaša pētījuma vērts.

VAI TIEŠĀM IESPĒJAMA ŠĀDA VIENPRĀTĪBA?

Nospiedoši lielākā daļa deputātu pamatā vienmēr visam piekrīt, nevienam nav neviena jautājuma, komentāra!!! Cik iznāk paskatīties domes sēžu ierakstus – neesmu dzirdējusi lielākās daļas deputātu balsis. Ogrēnieši pat nojaust nevar – kādas ir deputāta prioritātes, pārstāvot savus vēlētājus, kāda ir viņa pilsoniskā nostāja vienā vai otrā jautājumā. Ogrē viss ir apbrīnojami, fantastiski. Deputāti kā roboti – paceļ roku, nobalso. Nav neviena komentāra, iebilduma, precizējoša jautājuma. Viss ir tik skaidrs, ka skaidrāk būt nevar. Nožēlojami. Un vienlaikus biedējoši.

Man patiešām ir ļoti, ļoti žēl arī par pilnībā sakropļoto mediju vidi Ogrē. Es tik ļoti gaidīju, kā vietējie mediji atainos jautājumu par deputāta mandāta anulēšanu Vecziediņai. Sagaidīju viens pret vienu pārpublicētu ziņu no pašvaldības portāla. Neviena jautājuma, neviena viedokļa, neviena secinājuma. Par ko tas liecina un ko tas pierāda?

Sociālajos tīklos tik bieži tiek “paceltas” tēmas par dīvainiem iepirkumiem, kas raisa daudz jautājumu; cilvēki runā par daudziem citiem jautājumiem, kuriem gribētos plašāku skaidrojumu un jebkādu aizdomu, bažu kliedēšanu. Tas ir tikai normāli, ka gribas gūt apstiprinājumu tam, ka pašvaldības darbs ir pilnībā caurspīdīgs un ka pilnīgi visi mūsu, nodokļu maksātāju, kā arī Eiropas Savienības fondu vai citu avotu finanšu līdzekļi tiek izlietoti godīgi un lietderīgi, pilsētas un visu iedzīvotāju interesēs.

Protams, kādam tie var šķist neērti jautājumi, bet tos aktualizē cilvēki, kas te dzīvo, ogrēnieši, kas ievēlēja tieši šos cilvēkus pārstāvēt mūsu visu intereses. Un baumas, minējumi, aizdomas rodas tur un tad, kad trūkst informācijas vai tā ir nepilnīga. Un ir dīvaini uzskatīt, ka cilvēkam nav tiesību izteikt viedokli un jautājumus arī anonīmi, un uz tādiem nav jāreaģē.

Ikviena, arī anonīma, viļņošanās par kādu jautājumu liecina tikai par vienu – par informācijas trūkumu, par atklātības trūkumu un šaubām par pašvaldības darbības caurspīdīgumu (iedomājieties, kas notiktu, ja, piemēram, policija vai sociālais dienests atteiktos reaģēt uz anonīmiem signāliem par kādiem satraucošiem gadījumiem). Nevēlēšanās par to runāt ir galvas paslēpšana smiltīs un izlikšanās – viss ir kārtībā. Redziet, deputāti taču lielā vienprātībā pieņem visus lēmumus. Un šādus deputātus, dārgie ogrēnieši, jūs paši ievēlējāt.

KALPI UN KUNGI

Deputāts pamatoti tiek dēvēts par tautas kalpu. Neviens no viņiem nav kungs, kurš, pieņemot svarīgus lēmumus, drīkst nobalsot “par” vai “pret” tikai tāpēc, ka viņam ir šāds amats. Katru “par” un “pret” deputātam ir jāspēj pamatot saviem vēlētājiem. Un tieši mediju uzdevums ir pildīt šo sargsuņa pienākumu – būt starpniekam starp kalpu (deputātu) un kungu (sabiedrību). Ja šī hierarhija tiek sagrauta, tiek pilnībā sakropļota izpratne par demokrātisku sabiedrību. Un man nez kāpēc liekas, ka Ogrē mums ar to ir ļoti nopietnas problēmas.

Bet, ogrēnieši, varbūt mēs paši esam vainīgi? Paši taču pieļaujam šādu situāciju. Nu, uzjautājam regulāri saviem deputātiem – viņu Facebook profilos, viņu e-pastos, īsziņās vai vacapā – kāpēc jūs, cienījamais deputāt, par kādu jautājumu balsojāt tieši šādi; pastāstiet konkrētāk, ko jūsu atbalstītais lēmums nozīmē vai kā tas ietekmēs mūsu dzīvi: kā TIEŠI JŪS sekojat līdzi procesiem pašvaldībā – par finansējuma izlietojumu, par jautājumiem, par kuriem iedzīvotāji “cepas” sociālajos tīklos.

Pajautājam – cik reižu un par ko esat uzstājies debatēs komiteju un domes sēdēs, cik bieži esat ticies ar iedzīvotājiem, kādus jautājumus risināt un esat jau atrisinājis. Pirms domes sēdēm izskatām izsludināto darba kārtību un par sev interesējošajiem jautājumiem sazināmies ar saviem deputātiem – ko konkrēti aicinām viņus aktualizēt domes sēdes laikā, ko precizēt, informējam, kas mums, iedzīvotājiem, nav skaidrs. Re, te pieejama visa nepieciešamā informācija par mūsu deputātiem – pieņemšanas laiki, e-pasti, tālruņi: https://www.ogresnovads.lv/lat/pasvaldiba/dome/deputati/ Sākam komunicēt, jautājam, diskutējam!

Pašvaldības deputātam ir pienākums pārstāvēt iedzīvotāju kopuma intereses.Dome pēc savas būtības ir diskusiju forums, kurā deputāti ar savu runu atklātās sēdēs cenšas pārliecināt citus deputātus par noteiktu lēmumu saturu, kur izskan gan “par”, gan “pret” argumenti. (Satversmes tiesas tienesis J.Neimanis: https://ej.uz/q6t6)

Esmu nosūtījusi šo savu viedokli publicēšanai visos Ogres zināmajos kanālos – laikrakstam “Ogres Vēstis Visiem”, portālam “Ogrenet” un “Fakti.lv”. Mani bijušie kolēģi, kas strādā visos šajos trīs medijos, ļoti labi atceras mūsu kopīgi pavadīto laiku žurnālistikā – laikrakstā mēs bieži publicējām savu lasītāju viedokļus, kuri, iespējams, nereti neatbilda mūsu izpratnei par “pareizi” vai nepareizi”.

Bet tieši tas jau ir brīvas un demokrātiskas preses un sabiedrības kopumā pamats – viedokļu daudzveidība. Prasme un vēlēšanās pieņemt patiesību, ka visi nedomā un visiem nevajag domāt vienādi. Un ka pēc “citādā viedokļa” un neērtu jautājumu izteikšanas daļa neapmierināto nemetas meklēt trūkumus, vainas un kompromatus par viedokļa paudēju, bet ir gatavi diskutēt par izteikto viedokli pēc būtības.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...