Iesaki rakstu: 
Tie žurnālisti, kas pēc daudzu gadu darbošanās aktīvajā žurnālistikā mainījuši nodarbi, lieliski zina, ka patiesībā “žurnālists” tevī paliek visu mūžu. Un agri vai vēlu pienāk brīdis, ka tu saproti: šoreiz nevaru nerakstīt. Es aktīvajā žurnālistikā neesmu jau 13 gadu, bet nu šāds brīdis “nevaru neuzrakstīt” pienācis arī man. Un tēma ir - mana pilsēta. Precīzāk, tas ir jautājums: kas notiek ar mūsu tautas kalpiem – deputātiem?
Pagājušajā nedēļā, 18.maijā tika sasaukta domes ārkārtas sēde, kuras vienīgais darba kārtības jautājums - “Par Ogres novada pašvaldības domes deputāta pilnvaru anulēšanu Ilgai Vecziediņai”. Informācija pēc sēdes pašvaldības mājaslapā ir lakoniska: deputāte Vecziediņa pēc kārtas nav piedalījusies astoņās domes sēdēs, no tām trīs kārtējās un piecās ārkārtas sēdēs.
Rūpīgi lasot, redzam, ka sēžu neapmeklēšanas laiks sakrīt ar valstī izsludināto ārkārtas stāvokli. Veselais saprāts vedina domāt, ka tādējādi sēžu neapmeklēšanai tomēr varētu būt kāds pamatots skaidrojums. Taču nekāda cita informācija pašvaldības mājaslapā mums netiek sniegta: https://ej.uz/92ex
Tā kā žurnālists manī jau ieslēdzies, atliek noskatīties 18.maija ārkārtas sēdes tiešraidi: https://ej.uz/tvko (To tiešām ir vērts izdarīt!!!) Ārkārtas sēdē Vecziediņa informē, ka pēc ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas regulāri informējusi domi par to, ka atrodas riska grupā veselības stāvokļa dēļ, tāpēc viņai šajā laikā jāievēro īpaši piesardzības pasākumi. Lūgusi nodrošināt gan nepieciešamās distances ievērošanu domes sēžu laikā, gan iespēju sēdēs piedalīties un savu balsi nodot attālināti. Taču atbalstu nav saņēmusi.
To visu deputāte paskaidro saviem kolēģiem – citiem deputātiem, kuri sēž turpat līdzās. Klausās (vai klausās?) un klusē. Tālākais jau norit raiti – ziņotāji noziņo, nocitē likumus un noteikumus, piesauc domes nolikumu, kas domes sēdes paredz rīkot klātienē, un balsošana var sākties. Viss notiek vienkārši un ātri. “PAR” deputāta pilnvaru anulēšanu Vecziediņai nobalso 11 deputāti – Egils Helmanis, Gints Sīviņš, Juris Laizāns, Artūrs Mangulis, Dzirkstīte Žindiga, Mārtiņš Leja, Sarmīte Kirhnere, Antra Purviņa, Dainis Širovs, Jānis Iklāvs, Māris Siliņš. “Pret” balso Edvīns Bartkevičs. Pati deputāte Ilga Vecziediņa, kura sēdē ir klāt, balsojumā nepiedalās. (Balsošanas rezultāti: https://ej.uz/axzf)
Tātad tiek sasaukta ārkārtas sēde, sanāk mūsu deputāti, un nevienam nav neviena komentāra un jautājuma – kāpēc tāda steiga, vai tas ir koleģiāli, vai nevajadzētu rūpīgi izvērtēt – cik pamatoti ir sēžu neapmeklēšanas iemesli, jo ir taču pandēmijas laiks; vai Vecziediņa tiešām pieskaitāma pie deputātiem, kuram raksturīga vienaldzīga attieksme pret saviem darba pienākumiem, savu pilsētu un tās iedzīvotājiem? Nekas tāds nenotiek, nevienam no deputātiem nekas nav sakāms. Izņēmums ir deputāts Bartkevičs, kurš aicina noraidīt sagatavoto lēmumprojektu.
Klausoties domes ārkārtas sēdes tiešraidi ieinteresē vēl kāds jautājums. Domes priekšsēdētājs E.Helmanis vairākas reizes atgādina, ka līdzīgs gadījums domē jau bijis Bartkeviča valdīšanas laikā, kad deputāta pilnvaras anulētas Ludvigam Tribockim. Priekšsēdētājs atgādina, ka gan Vecziediņas kundze, gan Bartkeviča kungs toreiz nobalsoja “par”, un aicina viņus tieši tāpat rīkoties arī tagad.
Atliek papētīt – kad un kā tad notika deputāta mandāta atņemšana Tribockim. Izrādās, situācija, lai arī līdzīga (kavētas domes sēdes), tomēr pati atņemšanas procedūra stipri atšķirīga.
KĀ ANULĒJA DEPUTĀTA MANDĀTU TRIBOCKIM?
2011.gada 22.decembrī toreizējais domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis pirms kārtējās domes sēdes iesniedz iesniegumu ar ierosinājumu anulēt deputāta pilnvaras Ludvigam Tribockim, kurš kopš augusta nav piedalījies 5 kārtējās un 1 ārkārtas sēdē.
Tā kā domes sēdes darba kārtība tiek izsludināta dienu pirms sēdes, par vēlāk iesniegto un komitejā neizskatīto lēmumprojektu iekļaušanu sēdes darba kārtībā ir jālemj deputātiem. Toreiz par šī jautājuma steidzīgu iekļaušanu kārtējās sēdes darba kārtībā nobalsoja tikai pats ierosinātājs E. Helmanis. Dzintra Mozule un Edvīns Bartkevičs balsojumā atturējās, bet pārējie bija pret, atbalstot Vitas Pūķes priekšlikumu vispirms noskaidrot Tribocka neierašanās iemeslus, nevis aizmuguriski, turklāt steidzamības kārtā anulēt viņa deputāta pilnvaras. Te ziņa pašvaldības mājaslapā: https://ej.uz/wgdq
Un te saites uz portāliem Fakti.lv (https://ej.uz/acyf) un Ogrenet.lv (https://ej.uz/fnwf), kas atainoja šo notikumu.
Pēc pāris mēnešiem, 2012.gada februārī, kārtējā domes sēdē, kad jautājums pirms tam izskatīts komiteju sēdē, deputāti tiešām nobalso un pieņem pamatotu lēmumu par deputāta mandāta anulēšanu Tribockim: https://ej.uz/44ok
CITI LAIKI, CITA MORĀLE?
Mana profesionālā darbība Ogrē saistīta ne tikai ar žurnālistiku, bet arī darbu pašvaldībā. Atmodas sākumā tiku ievēlēta par Valsts valodas atestācijas komisijas locekli un pildīju šos pienākumus līdz pat brīdim, kad valstī tika izveidota vienota valsts valodas prasmes pārbaudes institūcija. Vairāk nekā 20 gadu darbojos pašvaldības administratīvajā komisijā, no 1999.gada – Ogres bāriņtiesā.
Šie amati pašvaldībā nekad nav traucējuši godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas pildīt žurnālistes pienākumus. Daudziem savulaik droši vien nešķitu “ērta” žurnāliste un vēlāk arī laikraksta redaktore. Bet, lai cik dīvaini nebūtu, mēs avīzē allaž jutām cieņpilnu attieksmi pat no tiem, par kuriem avīzē parādījās kritiski raksti.
Un man nevienu brīdi prātā neienāca doma – es taču saņemu atalgojumu arī pašvaldībā (tiesa, simbolisku, bet tomēr), kā varu atļauties kritizēt vienu no saviem darba devējiem. Un neviens domes darbinieks, domes vadītājs vai deputāts pēc kritiskajiem rakstiem neatļāvās norādīt – Stīpniece (ar šo uzvārdu darbojos žurnālistikā līdz 2007.gadam), ko jūs tur esat sarakstījusi avīzē, ko jūs atļaujaties!
Mēs katrs darījām savu darbu. Savukārt laikraksta īpašnieki NEKAD mums nedeva norādes – par ko un kā rakstīt vai nerakstīt. Vienīgā mūsu mēraukla tam, ko rakstījām, bija mūsu pašu godaprāts un sirdsapziņa, stingri mēģinot ievērot rakstītus un nerakstītus žurnālista ētikas pamatprincipus.
Savā ilgajā žurnālistes karjerā Ogrē esmu piedalījusies n-tajās domes sēdēs un atainojusi to gaitu laikrakstā. Objektīvi, ja nepieciešams, asi, vienmēr ar visu iesaistīto pušu viedokļu uzklausīšanu. Domes sēdēs esmu pieredzējusi strīdus, diskusijas, jautājumus - un ne jau tikai pozīcijas – opozīcijas kontekstā. Arī pozīcijas deputāti savā starpā ir strīdējušies, diskutējuši, pārliecinājuši cits citu. Tāpēc to, kas tagad notiek Ogres domē, ir ne tikai neiespējami izskaidrot, bet tas būtu pat īpaša pētījuma vērts.
VAI TIEŠĀM IESPĒJAMA ŠĀDA VIENPRĀTĪBA?
Nospiedoši lielākā daļa deputātu pamatā vienmēr visam piekrīt, nevienam nav neviena jautājuma, komentāra!!! Cik iznāk paskatīties domes sēžu ierakstus – neesmu dzirdējusi lielākās daļas deputātu balsis. Ogrēnieši pat nojaust nevar – kādas ir deputāta prioritātes, pārstāvot savus vēlētājus, kāda ir viņa pilsoniskā nostāja vienā vai otrā jautājumā. Ogrē viss ir apbrīnojami, fantastiski. Deputāti kā roboti – paceļ roku, nobalso. Nav neviena komentāra, iebilduma, precizējoša jautājuma. Viss ir tik skaidrs, ka skaidrāk būt nevar. Nožēlojami. Un vienlaikus biedējoši.
Man patiešām ir ļoti, ļoti žēl arī par pilnībā sakropļoto mediju vidi Ogrē. Es tik ļoti gaidīju, kā vietējie mediji atainos jautājumu par deputāta mandāta anulēšanu Vecziediņai. Sagaidīju viens pret vienu pārpublicētu ziņu no pašvaldības portāla. Neviena jautājuma, neviena viedokļa, neviena secinājuma. Par ko tas liecina un ko tas pierāda?
Sociālajos tīklos tik bieži tiek “paceltas” tēmas par dīvainiem iepirkumiem, kas raisa daudz jautājumu; cilvēki runā par daudziem citiem jautājumiem, kuriem gribētos plašāku skaidrojumu un jebkādu aizdomu, bažu kliedēšanu. Tas ir tikai normāli, ka gribas gūt apstiprinājumu tam, ka pašvaldības darbs ir pilnībā caurspīdīgs un ka pilnīgi visi mūsu, nodokļu maksātāju, kā arī Eiropas Savienības fondu vai citu avotu finanšu līdzekļi tiek izlietoti godīgi un lietderīgi, pilsētas un visu iedzīvotāju interesēs.
Protams, kādam tie var šķist neērti jautājumi, bet tos aktualizē cilvēki, kas te dzīvo, ogrēnieši, kas ievēlēja tieši šos cilvēkus pārstāvēt mūsu visu intereses. Un baumas, minējumi, aizdomas rodas tur un tad, kad trūkst informācijas vai tā ir nepilnīga. Un ir dīvaini uzskatīt, ka cilvēkam nav tiesību izteikt viedokli un jautājumus arī anonīmi, un uz tādiem nav jāreaģē.
Ikviena, arī anonīma, viļņošanās par kādu jautājumu liecina tikai par vienu – par informācijas trūkumu, par atklātības trūkumu un šaubām par pašvaldības darbības caurspīdīgumu (iedomājieties, kas notiktu, ja, piemēram, policija vai sociālais dienests atteiktos reaģēt uz anonīmiem signāliem par kādiem satraucošiem gadījumiem). Nevēlēšanās par to runāt ir galvas paslēpšana smiltīs un izlikšanās – viss ir kārtībā. Redziet, deputāti taču lielā vienprātībā pieņem visus lēmumus. Un šādus deputātus, dārgie ogrēnieši, jūs paši ievēlējāt.
KALPI UN KUNGI
Deputāts pamatoti tiek dēvēts par tautas kalpu. Neviens no viņiem nav kungs, kurš, pieņemot svarīgus lēmumus, drīkst nobalsot “par” vai “pret” tikai tāpēc, ka viņam ir šāds amats. Katru “par” un “pret” deputātam ir jāspēj pamatot saviem vēlētājiem. Un tieši mediju uzdevums ir pildīt šo sargsuņa pienākumu – būt starpniekam starp kalpu (deputātu) un kungu (sabiedrību). Ja šī hierarhija tiek sagrauta, tiek pilnībā sakropļota izpratne par demokrātisku sabiedrību. Un man nez kāpēc liekas, ka Ogrē mums ar to ir ļoti nopietnas problēmas.
Bet, ogrēnieši, varbūt mēs paši esam vainīgi? Paši taču pieļaujam šādu situāciju. Nu, uzjautājam regulāri saviem deputātiem – viņu Facebook profilos, viņu e-pastos, īsziņās vai vacapā – kāpēc jūs, cienījamais deputāt, par kādu jautājumu balsojāt tieši šādi; pastāstiet konkrētāk, ko jūsu atbalstītais lēmums nozīmē vai kā tas ietekmēs mūsu dzīvi: kā TIEŠI JŪS sekojat līdzi procesiem pašvaldībā – par finansējuma izlietojumu, par jautājumiem, par kuriem iedzīvotāji “cepas” sociālajos tīklos.
Pajautājam – cik reižu un par ko esat uzstājies debatēs komiteju un domes sēdēs, cik bieži esat ticies ar iedzīvotājiem, kādus jautājumus risināt un esat jau atrisinājis. Pirms domes sēdēm izskatām izsludināto darba kārtību un par sev interesējošajiem jautājumiem sazināmies ar saviem deputātiem – ko konkrēti aicinām viņus aktualizēt domes sēdes laikā, ko precizēt, informējam, kas mums, iedzīvotājiem, nav skaidrs. Re, te pieejama visa nepieciešamā informācija par mūsu deputātiem – pieņemšanas laiki, e-pasti, tālruņi: https://www.ogresnovads.lv/lat/pasvaldiba/dome/deputati/ Sākam komunicēt, jautājam, diskutējam!
Pašvaldības deputātam ir pienākums pārstāvēt iedzīvotāju kopuma intereses.Dome pēc savas būtības ir diskusiju forums, kurā deputāti ar savu runu atklātās sēdēs cenšas pārliecināt citus deputātus par noteiktu lēmumu saturu, kur izskan gan “par”, gan “pret” argumenti. (Satversmes tiesas tienesis J.Neimanis: https://ej.uz/q6t6)
Esmu nosūtījusi šo savu viedokli publicēšanai visos Ogres zināmajos kanālos – laikrakstam “Ogres Vēstis Visiem”, portālam “Ogrenet” un “Fakti.lv”. Mani bijušie kolēģi, kas strādā visos šajos trīs medijos, ļoti labi atceras mūsu kopīgi pavadīto laiku žurnālistikā – laikrakstā mēs bieži publicējām savu lasītāju viedokļus, kuri, iespējams, nereti neatbilda mūsu izpratnei par “pareizi” vai nepareizi”.
Bet tieši tas jau ir brīvas un demokrātiskas preses un sabiedrības kopumā pamats – viedokļu daudzveidība. Prasme un vēlēšanās pieņemt patiesību, ka visi nedomā un visiem nevajag domāt vienādi. Un ka pēc “citādā viedokļa” un neērtu jautājumu izteikšanas daļa neapmierināto nemetas meklēt trūkumus, vainas un kompromatus par viedokļa paudēju, bet ir gatavi diskutēt par izteikto viedokli pēc būtības.
Seko mums 
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
