Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

10.jūnija rītā steidzamības kārtā Saeimas vairākums nolēma izdot deputātu Jāni Ādamsonu (Saskaņa) apcietināšanai saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā. Es pēc šīs informācijas saņemšanas vēl paspēju parunāt ar J.Ādamsonu, bet pēc tam jau visu, kas saistīts ar viņu, uzzināju no masu medijiem.

Klausoties to visu “informācijas” birumu, kuru veltīja Latvijas masu mediji, it īpaši portāls delfi.lv, un pāršķirstot komentārus, manī uzvirmo dusmas par to, kā notiek cilvēka nomelnošana. Es ar Jāni strādāju kopā jau vairāk nekā 10 gadus un pa šo laiku esmu iepazinis viņu pietiekami labi.

Saprotams, ka viņš nav ērta personība valdošajiem, jo viņš daudz ko zina par valdošajiem un ir ar stingru mugurkaulu. Esmu piedalījies ļoti daudzās komisijas sēdēs un redzēju, kā saraujas uzaicinātie, kad Jānis sāk uzdot ļoti vienkāršus jautājumus, uz kuriem nezin kāpēc uzaicinātās personas ļoti bieži nevar atbildēt.

Bet stāsts jau nav par to. Mani visu laiku moka jautājums – kāpēc tieši tagad Jānis ir apcietināts, neskatoties uz viņa fizisko stāvokli, kāpēc pret viņu ir ierosināta kriminālprocess saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā? Tas ir ļoti smags trieciens Jānim. Un man arī rodas izbrīns par publicēto informāciju, ka J.Ādamsons ziņu nodošanai ir izmantojis savu parlamenta datoru.

Tad kāpēc es esmu uz brīvām kājām? Es taču vedu visu viņa saraksti. Viņa zināšanu līmenis saistībā ar datora lietošanu ir tik mazs! Tas tak ir pilnīgākais absurds! Un kādus dokumentus Valsts drošības dienests viņa kabinetā ir atradis? Ja nu kādas personas rakstītas vēstules par viņu izsekošanu no valsts drošības iestāžu puses, par NLO parādīšanos un nesaprotamu antenu uzstādīšanu, kas bendē viņu veselību.

Un tad vēl šī intervija portālā kompromat.lv ar savulaik starptautiskajā meklēšanā izsludināto Borisu Karpičkovu, kurš ir bijušais Latvijas PSR VDK majors, kas pēc 1991. gada vadīja Pārdaugavas noziedzīgā grupējuma fizisko drošību. Viņš bija tas, kurš no kontrolētās bankas “Olimpija” izvilka pusmiljonu dolāru skaidrā naudā un aizmuka ar visu šo naudu uz Lielbritāniju.

Tieši J.Ādamsons, būdams iekšlietu ministra amatā, bija tas, kurš iekļāva B.Karpičkovu starptautiskajā meklēšanā, un Latvija ir vairākkārt mēģinājusi panākt, lai Londona izdotu B.Karpičkovu krimināllietā par Eiropas aizdevumu zādzībām un naudas atmazgāšanu, taču tā arī tas nav izdevies. Un tagad saistībā ar J.Ādamsona apcietināšanu ir publicēta intervija ar cilvēku, kurš publiski ir pateicis, ka Jānis Ādamsons ir viņa ienaidnieks Nr1? Kaut kā man tie gali kopā nesaiet.

Taču ir viena ļoti saprotama lieta – pēc daudz maz fiziskā spēka atgūšanas Jānis turpināja aktīvi uzstāties saistībā ar valdības darbību, kura noved mūsu valsti lielā bedrē. Tā vairākās plenārsēdēs marta mēnesī viņš norādīja, ka “mēs dzīvojam mafiozā valstī, kur mafiozās struktūras ir aplikušas visus mūsu izpildvaras cilvēkus”.

Viņš vairākkārt no Saeimas tribīnes ir atgādinājis deputātiem: “Runāt mēs varam bezjēdzīgi, mums tas ir atļauts, ja. Galvenais, lai mēs nepieņemam lēmumus un lai pie varas nenonāk normāli cilvēki, kas šo te visu bezjēdzību var arī izbeigt. Pie tā tiks piestrādāts un darīts viss, lai tas nenotiktu”.

Tik tiešām, J.Ādamsons ar savu nostāju ir ļoti neērts daudziem tagadējiem un bijušajiem valsts vadītājiem. Šī viņa frāze: “… ministrs ar parlamentāro sekretāru nākošā dienā, tad kad ir atbrīvots kāds no apcietinājuma smagos noziegumos apsūdzēts cilvēks, viņi ar viņu satiekas. Interesanti, par ko notiek sarunas? Vai tā nav valstiski organizētā noziedzība?” Es taču ļoti labi saprotu, par kurām personām šeit tiek runāts. Un kā tad ar šo apgalvojumu par K.Kariņu – mūsu tagadējo Ministru prezidentu: “Un tad mēs varam atskatīties gan uz OIK afēru, kurai pamatus ielika Kariņa kungs.” Un Kariņš to norij, un nekādas tālākas reakcijas neseko? Vai tomēr seko?

Laikam jau pēdējais piliens valdošajiem bija J.Ādamsona publikācija portālā www.pietiek.com š.g. 19.aprīlī ar virsrakstu “Mēs dzīvojam mafiozā valstī”. Zinu, ka plānā bija vēl viens raksts par tagadējo “Jauno vienotību” (eks Vienotība, eks Jaunais laiks utt.) un par to bija diezgan daudz runāts. Taču pēc pagājušajā gadā pārciestās slimošanas Jānim priekšā bija vēl vairākas operācijas. Vienu viņam paspēja veikt, un tas bija šajā gadā vēl pirms apcietināšanas, nākošo un ļoti nopietno viņš plānoja veikt vēlāk.

Un mūsu mediji klaigā par to, ka Jānis aktīvi vācis informāciju un nodevis nezin kur! Tas taču ir kārtējais absurds! Jānis no 2020.gada aprīļa cīnījās par savu dzīvību, vairākas reizes bija starp šo pasauli un viņpasauli. Tikai šajā gadā viņš sāka daudz maz normālu dzīvi, par ko jāsaka paldies viņa sievai, ģimenei un viņa ārstējošajiem ārstiem. Par to visu tiek noklusēts no sabiedrības.

Tieši otrādi, Jāni cenšas iznīcināt gan medijos, gan arī pa tiešo. Vai tiesa nezināja viņa īsteno fizisko stāvokli, izskatot viņam piemēroto drošības līdzekļa piemērošanu? Esmu pārliecināts, ka zināja simtprocentīgi. Bet te jau atkal rodas jautājums - kādā valstī mēs dzīvojam?

Nezinu, kā dzīve tālāk pagriezīsies, bet uzskatu par savu pienākumu izklāstīt savas domas. Tādu cilvēku kā Jānis nav daudz, un es cilvēkus ar stipru mugurkaulu cienu.

* 13. Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona palīgs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...