Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.

Nepārprotiet, sabiedriskie mediji pilda patiešām nozīmīgu funkciju, un tomēr privātie mediji to nevar, kaut ļoti daudzi strādā ar zaudējumiem. Ja zaudējumu nav, tas nozīmē, ka tos noseguši darbinieki, strādājot par darba tirgus situācijai neatbilstoši zemu atalgojumu. Sauciet to par entuziasmu.

Piemēram, es būtu gluži laimīgs, ja mans budžets uz vienu darbinieku būtu tikpat liels, cik sabiedriskajiem medijiem, turklāt es vēl viena raidījuma veidošanai varētu atļauties piesaistīt ne tikai programmas vadītāju jeb ēterā dzirdamo cilvēku, bet arī redaktoru, producentu, skaņu operatoru, sabiedrisko attiecību speciālistu un ko tikai vēl ne.

Mums visu izdara viens cilvēks. Tas nav forši, bet tā ir.

Un mums katru dienu ēterā no plkst.7 līdz 18 skan ziņas par notiekošo Liepājā, Latvijā un pasaulē, izklaidējošas rubrikas, intervijas, izglītojoši raidījumi par kultūru un sportu, un vēl, un vēl... tā visa sagatavošana prasa laiku un zināšanas (ar programmu varat iepazīties mūsu mājaslapā https://rietumuradio.lv/programma/).

Kāpēc mēs to visu darām?

Ja mēs uz to palūkojamies no tīri komerciāliem apsvērumiem, man nav ne jausmas. Darbs medijos vispār nav vērtējums no komerciāliem apsvērumiem, pat tā saucamo komercradio kontekstā. "Rietumu radio" saturs nav komerciāli pamatojams - tas ir entuziasms, par ko es esmu neizsakāmi pateicīgs saviem kolēģiem, ka viņiem patīk tas, ko viņi dara un viņi labprāt atsaucas arī manām idejām.

Esmu arī neizsakāmi pateicīgs radio sadarbības partneriem, kuri novērtē mūsu darbu. Jāatzīst, viņu nav daudz, bet ir. Bez viņu atbalsta vispār nebūtu iespējams nekas. Tāpat, nekas nebūtu iespējams arī bez manu tuvāko cilvēku morālā atbalsta.

Normāls cilvēks manā vietā pa šo gadu būtu nosirmojis... nē, normāls cilvēks nāca klajā ar paziņojumu par LNT Ziņu dienesta likvidēšanu. Es viņu saprotu - oriģinālsatura radīšana ir ļoti dārga un neizdevīga.

Te gan rodas jautājums, vai mūsu sabiedrība ir tik bagāta, lai atļautos visu mērīt pēc komerciālas atdeves principiem?

Starp citu, vai kāds arī aizdomājas, kāpēc Liepājā ik gadu notiek cik tur tie tūkstoši kultūras pasākumu? Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves? Ķieģeļu nesējiem darbs tomēr ir labāk atalgots.

An error has occured