Iesaki rakstu: 
Deviņdesmitajos gados bankrotēja tās kūdras ražotnes, kuras strādāja tieši lauksaimniecībai, lopkopībai. Toreiz Valsts meža ministrija centās atrast virzībuu tehnoloģijām, lai apzaļumotu pamestos kailos degradētos kūdras laukus. Kopā ar ASV Zemkopības departamenta sūtītām ekspertu grupām, ar prezidenta kontrolētās OPIC finansējumu veikto analīzi, kopā ar manu projektu - visa informācija nonāca Pasaules Bankā (PB).
PB eksperti man piedāvāja 25 000 000 USD par LIBOR likmi (5%) uz 25 gadiem ar mērķi - attīstīt Latvijā jaunu, pasaules tirgū pieprasītu dzērveņu produktu ražošanu. Zīmīgi, ka G.Krasta valdība pēc finanšu ministra R.Zīles ieteikuma nodeva "Parex" bankai mūsu izcīnīto kredīta līniju, politiķu draugs „Parex” deva kredītu lauksaimniekiem tikai īstermiņā - uz 1 gadu un prasīja >20% gadā.
Uz maniem rakstiskiem jautājumiem R.Zīle atbildēja izvairīgi (tāds esot valdības kolektīvais lēmums - nedot to naudu zinātniekiem un zemniekiem). Uz rakstisku jautājumu kā varēja izmainīties kredīta noteikumi - no PB ilgtermiņa uz Parex bankas "īstermiņa", kas pelna no 5% kredīta līnijas uz bankas 20% - lūk, tad nāca draudi no R.Zīles apsūdzēt valsts apmelošanā, slepenu faktu izpaušanā, tāpēc līdz 2023.g. nācās publiski šo informāciju neizpaust.
Cik nu varēju, tik attīstīju jaunu novirzienu dzērveņu audzēšanā, kas atšķirās no ASV rupjo smilšu augsnes, bet lielākais mūsu panākums bija, radot jaunu žāvēšanas tehnoloģiju, kurā ir vismaz 6 būtiskas atšķirības. Rezultatā bioloģisko vielu saturs daudz augstāks, tās nav apsmērētas ar eļļu pret salipšanu, tās glabājot nerada eļļas oksīdus ar sliktu smaku. Šīs tehnoloģijas nodotas daudziem zemniekiem un arī 4% SIA, bet daži to slēpj - piemēram, kaimiņi „Rāmkalni”, tāpēc vairs nevēlos dalīties tehnoloģijās.
Šobrīd konstatējam pilnīgi jaunu situāciju Latvijas kūdras laukos, kur tagad notiek kūdras ražošana ar jaunu - pulvera metodi. Tā nav aprakstīta ar "ietekmi uz vidi" novērtējumu, tāpēc faktiski nelegāla. Sausais kūdras pulveris ļoti sakarsē un izžāvē gaisu, piesaista līdz 2W enerģijas uz 1 kv.m (20 kWh/ha, st.), bet sausā kūdra naktīs par vismaz 2 - 4 grādiem pazemina gaisa temperatūru, pavasarī un rudeņos kūdras razotne tieši draud ar radiācijas salnas pastiprināšanu, jo rada ļoti sausu gaisu.
Šī kūdras lauku ietekme ir pierādīta arī kā cēlonis lielai temperatūras starpībai dienā - naktī, kas arī augiem nav patīkami. Respektīvi mūsdienu kūdras ražotāji savas peļņas labā ne tikai sagandē gaisu ar saulē gruzdošu kūdru, bet ļoti ietekmē gaisa mitruma saturu, kas var novest pie katastrofiskiem vides parametriem -10C augu ziedēšanas laikā.
Zīmīgi, ka meteoroloģijas dienests šos faktus noklusē, sabiedrību nebrīdina, kas ir Orhūsas konvencijas pārkāpums. Lasot valdības apstiprināto progranmmu - "Taisnīgās pārkārtošanas teritorialo plānu” (TPTP), redzu daudzas apzinātas kļūdas, zinātnes datu noklusējumus, pat absurdus plānus lielu ES finanšu tēriņiem, pat nedefinētām - slepenām struktūrām
Šis TPTP ir kā vidusskolu audzēkņu projekts, salīdzinot, piemēram, ar Lielbritānijā notiekošiem kūdrāju apzaļumošanas projektiem. Šaubos, vai jaunajiem ZM un VARAM ministriem izdosies atklāt patiesos Augeja staļļus, ko veidojušas īstas "astoņkāju" ierēdņu grupas ZM un VARAM! Vai tikai Kariņa un Co grupējums šajās ministru posteņos neiecels kādu citu partejiņu kandidātus...
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
