Kas radikāli šķir Putinu un Trampu, bet vieno putinistus un sorosītus?
Vija Beinerte, la.lv12.03.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī sleja ir tapusi kā atbilde uz lasītāju jautājumiem. Kliedējot mītus, kas ar platstraumes mediju pūlēm iedēstīti daudzu latviešu apziņā, atbildēšu īsi un pa punktiem.
Pirmais mīts: “Tramps ir izstājies no Rietumu demokrātijas un pieslējies Austrumu despotijai.”
Putina valstī zeļ korupcija un kleptokrātija. Kurpretim Tramps korupcijai un kleptokrātijai ir pielicis cirvi pie saknes.
Putina valstī ir tikai viens atļautais viedoklis, citādi domājošos apcietina, bet opozīcijas līderus nogalina. Savukārt Tramps prezidentūras pirmajā dienā parakstīja rīkojumu pārtraukt iepriekšējās valdības ieviesto cenzūru, lai valdība vairs nedrīkstētu viedokļus kvalificēt kā sagrozītu informāciju (disinformation or misinformation), kas ir cenzoru iecienītākie vārdi, liedzot brīvu domu apmaiņu.
Un tas bija Tramps, nevis viņa oponenti, pret ko ir notikuši vismaz divi atentāta mēģinājumi.
Otrs mīts: “Tramps ir Kremļa aģents, pret ko Krievijā ir savākts kompromitējošs materiāls.”
Ja Tramps patiešām būtu “Kremļa aģents”, kā to apgalvo kreisie viņpus un šaipus okeānam, kāpēc “kompromitējošais materiāls” netika likts lietā jau Trampa pirmās prezidentūras laikā?
Kāpēc Putins šo kārti neizspēlē tad, kad Tramps parakstīja Krimas deklarāciju, iznīcināja Vāgnera grupu Sīrijā, brīdināja Vāciju nekļūt atkarīgai no Krievijas “Nord Stream 2” darījuma, mudināja NATO dalībvalstis pildīt militāro investīciju solījumus, kas tika doti pēc 2014. gada iebrukuma Ukrainā, atcēla Obamas noteikto veto letālo ieroču piegādei, iedeva Ukrainai džavelīnus un noteica sankcijas pret Krieviju?
Trešais mīts: “Tramps ir atklāti nostājies Putina pusē Ukrainas kara jautājumā.”
Atšķirā no Putina Tramps ir nevis kara un iznīcības, bet miera cilvēks, kas grib celt un atjaunot, nevis sagraut. Viņa pirmās prezidentūras laikā pasaule netika ievilkta nevienā jaunā karā. Tolaik Krievijas, Irānas, Palestīnas, Ķīnas un Ziemeļkorejas diktatori sēdēja klusi katrs savā stūrī, kurpretim Baidena laikā viņi apvienojās.
Baidena vājuma iedrošināts, Putins sāka pilna apmēra karu Ukrainā, Sji – agresiju pret Taivānu, bet “Hamās” – 7. oktobra slaktiņu Izraēlā.
Tādu pasauli ASV 47. prezidents ir saņēmis mantojuma no 46. prezidenta. Protams, vieglāk ir karu nesākt nekā karu apturēt. Bet lai to apturētu, abas konfliktā iesaistītās puses ir jānosēdina pie pārrunu galda. To, brīžiem absolūti neveikli un nemākulīgi, mēģina panākt Tramps.
Svarīga piebilde. Es esmu pret kleptokrātiju, pret cenzūru, pret Eiropas islamizāciju, pret “zaļo fašismu” un pret LGBT ideju propagandas iekļaušanu skolu mācību programmās, ko demokrāti, kopš viņu galvenais donors ir Soross, ir uztiepuši Amerikai un arī Latvijai.
Tāpēc es augstu vērtēju Trampa cīņu ar kleptokrātiju un “voukismu”, taču vienlaikus ne vien iebilstu, bet arī ar faktiem atspēkoju tās muļķības, ko Trampam ir gadījies sagvelzt ārpolitikas jomā.
Nav ne mazāko šaubu par to, ka karu Ukrainā sāka Putins, skaidri deklarējot, ka tas ir karš pret “kolektīvajiem Rietumiem”. Krievija grib iekarot un pakļaut. Ukraina cīnās par savu neatkarību.
Zelenskis ir leģitīmi ievēlēts prezidents, un viņa reitings nav 4%, kā to atļāvās izmest Tramps. Cita lieta – Zelenska reitings starp tiem, kas salst ierakumos, un tiem, kas sildās varas gaiteņos, ir radikāli atšķirīgs, taču caurmērā tas svārstās ap 50%.
Un, protams, Putinam nevar uzticēties un ar Putinu nevar vienoties, jo sociopāts saprot tikai spēka valodu, kādu Tramps veiksmīgi īstenoja pirmās prezidentūras laikā, sakaujot Vāgnera grupu, nogalinot Kāsemu Soleimani, nogalinot Abū Bakru al Bagdādi, iznīcinot Islāma valsti un sākot letālo ieroču piegādi Ukrainai.
Taču dažiem, kā izrādās, šāds skatījums ir par sarežģītu, jo viņu apziņā ir tikai divas iespējas – dēmons vai svētais. Tieši tāpēc esmu uzrakstījusi un atkārtošu vēlreiz.
Protams, man arī gribētos, lai Amerikas prezidentam piemistu Zālamana gudrība un virseņģeļa Mihaēla spēks. Un lai viņš reizēm izmantotu iespēju paklusēt. Taču amerikāņi ir ievēlējuši to, ko ir ievēlējuši. Tā darbojas demokrātija.
Ceturtais mīts: “Eiropa ir Ukrainas sabiedrotā, kas izglābs Ukrainu.”
Kara trešajā gadā Eiropa no Krievijas ir iepirkusi naftu un gāzi par 23 miljardiem dolāru, kamēr Ukrainai tā ir sniegusi palīdzību par 19 miljardiem dolāru.
Nevis Tramps, bet Eiropa ir uzauklējusi un izaudzinājusi Putinu, kļūstot atkarīga no Krievijas gāzes. Nevis Tramps, bet Eiropas līderi gadiem ir sēdējuši Putina kabatas uzņēmumu valdēs, saņemot par to miljonus.
Eiropa finansē Putina agresiju Ukrainā, taču vienlaikus grib, lai Ukrainas patrioti aizsargātu Eiropu no Putina.
Eiropai patlaban trūkst ne vien ieroču, bet arī cilvēku, kas būtu gatavi šos ieročus lietot. Un tieši par to viceprezidents Venss runāja drošības konferencē Minhenē. Taču pats galvenais – Eiropai trūkst morāla brieduma.
Eiropai vairs nav to vērtību, kuras aizsargājot, cilvēki būtu gatavi mirt.
Viss, ko Eiropa spēj, ir paust dziļu nožēlu un apliecināt apņēmību izstrādāt kārtējo plānu, uz kura pamata varētu izstrādāt plānu. Tāpēc sociālisma un korupcijas saēstā Eiropa grib, lai par tās drošību maksātu ukraiņi ar savām asinīm un amerikāņi ar savu nodokļu maksātāju naudu.
Piektais mīts: “Latvijas sabiedriskie mediji nodrošina viedokļu daudzveidību un savā darbā ievēro objektivitāti, pienācīgu precizitāti un neitralitāti.”
Sākšu ar nelielu atkāpi.
Četrus gadus Ukrainas mediji ir aizgūtnēm zākājuši, apņirguši un apmelojuši ASV 45. prezidentu un 47. prezidenta kandidātu. Cik tālredzīgi tas bija, spriediet paši.
Demokrātu angažētie propagandisti panāca to, ko gribēja. Bet vai tas atbilst Ukrainas tautas interesēm? Īpaši tiem, kas patlaban atrodas ierakumos?
Vai medijiem kopā ar politiķiem nebija jādara viss, lai ne tikai ar demokrātiem, bet arī ar republikāņiem, īpaši ar Trampu, nodibinātu personiskus kontaktus? Lai informāciju par notikumiem Ukrainā Trmaps iegūtu no pirmajām rokām.
Tagad ir apturēta ieroču piegāde, tomēr par spīti konfliktam starp Zelenski un Trampu nav mainīti aizsardzības sistēmu “Patriot” kodi un nav atslēgts “Starlink”. Taču situācija Kurskas katlā ir skaudra. Lai gan viss varēja būt pavisam citādi. Diemžēl līdz nesenam laikam tas bija Zelenskis, nevis Putins, kas gribēja pārliecināt Trampu, ka sarunas starp karojošām pusēm nav iespējamas.
Un atkal man rodas jautājums.
Vai Latvijas sabiedriskie mediji ir snieguši “pienācīgi precīzu” un “neitrālu” informāciju par šo situāciju? Diemžēl ne.
Tāpēc saviem lasītājiem es piedāvāju nevis emocijas vai “progresīvo spēku” metodisko norādījumu pārstāstu, bet uz faktiem balstītu analīzi, mudinot secinājumus izdarīt pašiem. Taču izrādās, ka daudziem ir grūti to uztvert, jo
Latvijas mediju telpa jau gadiem atrodas neomarksistu ideoloģijas ietekmē.
Par to liecina gan vēstījums, gan izvēlētie ziņu avoti. Atsaukties uz CNN, MNSBC, “Politico”, “New York Times” vai “Washington Post”, kas visi ir demokrātu kontrolēti un kam Amerikā ir dramatiski kritušies reitingi, tagad ir tas pats, kas atsaukties uz avīzi “Pravda” vai “Pervij Kanal”.
Un pat tas, ka Latvijā ir noticis valsts apvērsums un varu ir uzurpējuši kreisie, netiek ne tikai analizēts, bet pat pieminēts.
Secinājums: paralēles starp putinismu un trampismu nav velkamas. Bet starp putinistiem un sorosītiem gan. Jo kā putinisti, tā arī sorosīti pārstāv dekonstrukciju, iznīcību un nāvi. Un vēl cenzūru, citādi domājošo vajāšanu un “dzēšanu”. Atšķirīgs ir iepakojums, bet ne būtība.
P.S. Tiem, kas vēlas ieraudzīt kopsakarus un saprast ne vien to, kas notika Ovālajā kabinetā, bet arī to, kas patlaban notiek Ukrainā, iesaku noskatīties raidierakstu, kur uz aktuāliem jautājumiem atbild ukraiņu izcelsmes amerikāņu uzņēmējs un analītiķis, platformas “Protect Ukraine Now” dibinātājs Sergejs Ļubarskis:
https://www.youtube.com/watch?v=uaE3WcxIf7M&t=3s.
Savukārt tiem, kas vēlas nesagrozītu informāciju angļu valodā, iesaku sekot ziņu kanāliem “Daily Signal”, “News Max”, “Fox News”, “Epoch Times”, “Axios”, “Forbes Breaking News” un “New York Post”.
Seko mums 
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
