Iesaki rakstu: 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2025. gads iezīmējas Latvijai kā pirmais krīzes gads. Krīze ilgs līdz 2026.gada beigām.
Ļoti stipra finanšu stagnācija, ekonomikas pagrimums, kad valstī nevar nopelnīt, bet normāls darbs jāmeklē ārzemēs. Liels bezdarbs. Ražošanas samazināšanās un celtniecības apstāšanās.
Mazo firmu masveida bankrots un aizvēršanās gada otrā pusē.
Iekšzemes kopprodukts krasi samazināsies, problēmas ar transportu. Daudzu autobusu, vilcienu, lidmašīnu reisu atcelšana, samazināšana. Maršrutu maiņa ar ārpasauli.
Liels skandāls ar nestrukturālo valsts finanšu resursu izmantošanu. Kolosāls budžeta deficīts.
Iekšzemes kopprodukta kritums. Valsts prezidentam būs konfrontācija ar ministru prezidenti. Sķelšanās, pēc kuras būs vajadzīga Saeimas atlaišana.
Ļoti lielas finanšu problēmas gan valstij, gan cilvēkiem. Liels bezdarbs.
Skandāls sāksies pēc tam, kad uzzināsim, ka ierēdņi neparedzētiem mērķiem, tērēja ļoti lielas iedalītās naudas summas, vienkārši zaga. Atmaskošana sāksies pēc divu trauksmes cēlāju skaļiem paziņojumiem.
Pirms laika nesaukšu šo cilvēku uzvārdus, lai neradītu viņiem problēmas.
Līdz ar aukstuma iestāšanos labi apmaksātam ierēdnim nāksies pamest savu posteni un uzņemties atbildību par pieņemtiem lēmumiem. Šis vīrietis būs saistīts ar pieminēto lielo korupcijas skandālu.
Šajā gadā Latvijā pakāpeniski apstāsies jaunu dzīvojamo māju celtniecība. Hipotekārie kredīti pieaugs līdz tādam apmēram, ka Latvijas iedzīvotaji nevarēs atļauties tos ņemt. Jaunceltņu celtniecība beigsies! Situācija līdzīga Krievijai, kur Centrālā banka ieviesa bāzes likmi 23%, un kaut ko celt ir neizdevīgi.
Neieteiktu turēt naudu depozītos, pieņems likumu, pēc kura iedzīvotājiem vajadzēs pierādīt depozīta izcelsmi, pretējā gadījumā tas tiks atņemts vai iesaldēts.
Ziemā jauns prezidenta izsludināts likums, kas būs saistīts ar naudu. Nodokļu kārtējā palielināšana, cilvēkiem dzīve paliks vēl dārgāka. Sabiedrība ļoti negatīvi uzņems izsludināto likumu, bet neko nedarīs situācijas labošanai. Pakāpeniski notiks skaidras naudas atņemšana cilvēkiem.
Skatieties, kā tas būs Krievijā, pēc tam līdzīgi pie mums.
Dzīvojamā fonda degradācija, bruks daudzas vēsturiskas celtnes, kuru uzturēšanai un restaurācijai nauda tika nozgta.
“Veiksmes stāsts” nevar nomierināties un gatavo jaunas prasības “bērnu mācībām”. Meģinās ieviest “apmācību reformu” - jaunu vērtēšanas sistēmu.
Būs MK noteikumi, kas noteiks, kā pareizi bērniem likt atzīmes. Izraisīs ļoti lielu bērnu vecāku negatīvu reakciju un sociālās sekas. Tas visdrīzāk sāksies ar jaunā mācību gada sākšanos.
Politikā parādīsies jauns populists, cilvēks, kurš sevi pozicionēs kā Latvijas glābējs. Ļoti gari un ilgi stāstīs par savu unikalitāti nācijai. Neuzraujieties uz klauna tukšām runām, vienmēr domājiet ar savu galvu. Populistam, kura uzvārdu nesaukšu, izveidosies diezgan liels atbalstītāju loks.
Būs konflikts ar vienu no kaimiņu valstīm. Strīds pāries ļoti augstos toņos, Latvijas diplomāti centīsies sevi noturēt pieklājības normās. Vēlāk diplomātiskā krīze tiks atrisināta, un puses nonāks pie kompromisa.
Valsts lēnām militarizēsies. Ja “valdība” grib tērēt 4% no IKP, tad tas nozīmē, ka 18% naudas no budžeta aizies militāristiem un daļu atkal varēs nozagt.
Aktīvu karadarbību ar kaimiņiem nebūs, ko nevarētu teikt par Igauniju, tur iespējama maza pašaudīšanās uz robežas. Kara nebūs!!! Latvija nepiedalīsies militārās misijās.
Lietuva vienīgā no Baltijas valstīm savu militāro kontingentu var ievest kaimiņu valstī.
Šogad Latvijā ievedīs ierobežotu ārvalstu militāro kontingentu.
Valdība turpinās sinhronizēt vietējos elektrības tīklus ar ES tīkliem. Nauda, 100 miļjoni transformatoru iegādei, jau iedalīta. Parastiem cilvēkiem tas nav vajadzīgs, tas vajadzīgs tikai valsts aizsardzībai, tādā veidā mēģinot to stiprināt. Daudzi cilvēki būs neapmierināti.
“Veiksmes stāsts” lēnām ievieš cenzūru. Speciālai propagandai un cenzūrai plānots tērēt 70 miljonus eiro gadā. Pastiprināsies masu mediju kontrole. Izveidotie cenzoru orgāni kontrolēs komentārus un brauks virsū sociāliem medijiem. Mērķis - neļaut brīvi paust savas domas un uzskatus. Bloķēs mediju saturu, kas, piemēram, ir licencēts blakus valstī, bet “veiksmes stāsts” to uzskata par pirātisku. Gandrīz kā CCCP . Mēģinās bloķēt vairākus neatkarīgus portālus, tādus kā pietiek.com.
Medicīnā būs kolapss. Latvija bija viena no valstīm, kurā “veiksmes stāstam” izdevās apmānīt un sadurstīt lielu iedzīvotāju daļu, tādā veidā pasliktinot viņu imunitāti. Cilvēkus ar vāju imunitāti blaknes no vakcīnām paņēma prom.
Būs jauns COVID uzliesmojums, kurš sauksies citādāk, iespējams jau vasarā. Nejaukt ar pašreizējo Ķīnas vīrusu, tas ir sezonāls, kaut gan bija ieplānots, kā visu pasauli aptveroš.
Jaunais vīruss atnāks pie mums no Krievijas. Vīrus izstrādāts Ново-Огарёво-6 jaunizbūvētās labaratorijās pie Maskavas un gaida savu stundu X. Mērķēts tieši uz bērnu auditoriju un cilvēkiem ar mRNS vakcināciju.
Ar šo vīrusu cieti tiks pārbaudīta Latvijas veselības sistēma. Īpaši skars maznodrošinātos iedzīvotāju slāņus un “panorāmas” nozombētos. Atcerieties, stress samazina imunitāti vairākkārtīgi!
Upuru nebūs daudz, bet sociālais trieciens liels. Cilvēki būs ļoti neapmierināti ar medicīnas pieejamību, prasīs veselības ministra atstādināšanu.
Naudas “veiksmes stāstam” nav, uzsāks sarunas ar globālistiem par iespējām kārtējo reizi aizņemties šoreiz nevis ES, bet SVF vai Pasaules bankas. Iepriekšējie aizdevēji prasīs jau paņemtās naudas atmaksu.
Globālisti izvirzīs ļoti stingras prasības apmaiņā pret iedalītiem finanšu līdzekļiem, normāliem cilvēkiem šīs prasības būs nepieņemamas, bet “veiksmes stāsts” uz tām parakstīsies.
Ko prasīs globālisti apmaiņā pret naudu? Latvijas teritorijas izmantošanu, gāzes krātuves izmantošanu, pieeju resursiem un ostu izmantošanu.
Jauniešiem pastāvošais režīms nepatiks. Mūkot no armijas, nespējas iegūt dārgo izglītību, jaunieši masveidā sāks pamest Latvijas teritoriju. Demogrāfija pasliktināsies.
Iedzīvotājiem ierobežos komunālos pakalpojumus, noteiks temperatūras maksimumus dzīvokļos.
Pieaugs telefonkrāpnieku un interneta troļļu skaits, afēristu paradīze.
Latvijā būs lielākais un skaļākais ugunsgrēks “veiksmes stāsta” valdīšanas laikā. Iespējams, ar cilvēku upuriem tajā. Ļoti simbolisks notikums, kas ieies Latvijas vēsturē. Novērst var, bet vai vajag?
Iedzīvotājus zombēs un iesildīs mēdijšļura. Tie propagandēs jaunus kontroles noteikumus, kas savukārt būs saistīti ar labuma gūšanu. Pilnīga ciparizācija un atskaitīšanās par katru centu.
Cilvēkiem tas ļoti nepatiks. Tas būs vajadzīgs valstij, lai visus varētu aplikt ar nodokļiem, bet nodokļi būs vajadzīgi kleptokrātiskā aparāta pārvaldībai un izveidoto parādu atmaksai.
Būs konflikti starp cilvēku grupām, kas būs neapmierināti ar savu zemes resursu izmantošanas iespējām.
Ar ES turpināsies sadarbība. Pagaidām ES vēl var slaukt, no tās nāk nauda. Kopīga finašu politika.
ES spiež uz Baltijas valstīm caur eirokomisijām, kas atspoguļojas valstu ekonomiskā dzīvē, birums muļķīgu birokrātisku likumu un aktu. Īpaši muļķīgos aktos par klimatu, kas ir globālistu naratīva.
Faktiski valsts ir zaudējusi neatkarību, ar pašlaik izveidoto režīmu valsts nevar būt neatkarīga un ir atkarīga no ES finansēm. 2025.gadā sāksies procesi ar dažu valstu vēlmi pamest ES.
Mijiedarbība starp ES valstīm 2025.gadā tiks mainīta. ES būs neapmierināta ar spēcīgi dotētām Baltijas valstīm. Bagātās ES valstis negribēs vairs uzturēt kleptokrātiskos režīmus un mēģinās piegriezt naudas krānu Latvijas “veiksmes stāstam”.
Vasarā ļoti liela saules aktivitāte un rekordlieli karstumi, bet nākošā ziemā anomāli aukstumi. Laika apstākļu maiņa klimatam Baltijas valstīs. Ziemeļeiropas nopludināšana, bet tas vēlāk, nevis 2025.gadā.
Tas īsumā par šo gadu, bet nākamgad būs vēl jautrāk.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.