Kas stāv aiz ceturdaļmiljarda atdošanas privātajam sektoram, vienlaikus likvidējot līdz 1200 darbavietām lielā valsts uzņēmumā?
Ceļu būves speciālisti05.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sāk izgaismoties galvenās figūras Latvijas vērienīgākajā valsts nozagšanas projektā, kurš saucas “autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršana”. Līdz šim šo valstij stratēģiski svarīgo funkciju veica valsts akciju sabiedrība “Latvijas Autoceļu uzturētājs” (LAU). Tomēr tagad Satiksmes ministrija nolēmusi atdot ceļu tīrīšanu, kaisīšanu, remontēšanu un visus citus darbus privātajiem – un nebūt ne kādiem parastiem privātajiem.
Vairākas reizes neveiksmīgi sludināts konkurss, rīt paredzēta ārtējā piedāvājumu atvēršana: par ceturdaļmiljardu eiro cīnās gan privāto miljonāru firmas, gan valsts uzņēmums LAU. Pirms iepirkuma izsludināšanas un tirgus atvēršanas LAU administrācijā un valdē un padomē ilgstoši un mērķtiecīgi tika (un joprojām tiek) nomainīti nozares profesionāļi pret paklausīgiem un pretī nerunājošiem saviem cilvēkiem, lai tikai neļautu pieredzējušajam valsts uzņēmumam konkurēt ar privāto miljonāru firmām.
Rezultāts ir tāds ka ne LAU valdē, ne administrācijā un pat ne LAU padomē vairs nav neviena reāla autoceļu būves un ekspluatācijas uzturēšanas profesionāļa. Pirms nedēļas no valdes noņēma pēdējo nozares profesionāli LAU valdes locekli A. Lapsiņu. To visu mērķtiecīgi soli pa solim ir realizējis LAU padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis (attēlā).
Rīkodamies drīzāk nevis kā valsts, bet kā privātfirmu interešu pārstāvis (tajā skaitā ar A. Šķēli vēsturiski saistītu kompāniju interešu pārstāvis), viņš ar bijušā un tagadējā LAU valdes priekšsēdētāju (attiecīgi Raita Nešpora un Viļņa Vitkovska rokām) veica sistemātisku LAU atbrīvošanu no ceļu nozares profesionāļiem.
Privatizācijas aģentūras bijušā valdes locekļa A. Dobrāja (A. Šķēles meitas vīratēvs) neatbalstīšana LAU izpilddirektora postenim maksāja amatus padomes locekļiem Ivaram Pāžem un Normundam Narvaišam. Viņu vietā stājās amatpersona, kas nevarētu būt vēl tālāks no ceļinieku profesijas: Andris Munda — Tiesu administrācijas direktors!
Jānis Lange zaudēja valdes priekšsēdētāja amatu citā valsts uzņēmumā “Latvijas Valsts Ceļi” uzreiz, kad bija izstrādājis nolikumu iepirkuma procedūrai autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanai. Savukārt, kad R. Nešpora pārāk uzkrītošās darbības Baltkrievijas sāls piegādātāja Petra Kravčenko (par to neskaitāmas reizes ziņojuši mediji) atbalstīšanā sāka mest ēnu uz pašu U. Reimani un ministru Tāli Linkaitu, tad R. Nešpors bija jānomaina.
Un šeit viņa labs paziņa no lidostas padomes laikiem — satiksmes ministrs T. Linkaits izdomāja, kā palīdzēt: jau drīz vien pēc R. Nešpora atlaišanas no LAU T. Linkaita vadītais resors palīdzeja R. Nešporam kļūt par valdes locekli valsts kapitālsaiedrībā “Pasažieru vilciens”, kur viņš atbild par finansēm.
Toties tagad U. Reimaņa cilvēks A. Dobrājs, iekļuvis LAU vadībā, kā pelēkais kardināls dara visu, lai priekšā stāvošajā autoceļu uzturēšanas iepirkumā vinnētu neviens cits kā privātais pretendents “Clean R”. Tas pats, kurš ir atkritumu izvešanas uzņēmums un par ceļubūvi vai to tīrīšanu ziemā neko nezina, toties kam vēsturiski ir saistības ar A. Šķēli.
Kas notiks ar valsts akciju sabiedrību LAU, ir pilnīga neziņa. Un vismazāk to zina tie, kam par šī valsts uzņēmuma vadīšanu un pārraudzīšanu Satiksmes ministrija maksā milzīgas algas. Izskatās, ka pašam LAU padomes priekšsēdētājam U. Reimanim un viņa komandai interesē drīzāk tas, lai viņu vadītais valsts uzņēmums NEUZVAR iepirkumā, tāpēc nozares profesionāļi un patrioti ir dabūti prom, bet viņu vietās salikti “savējie”.
Vēsturiskais iepirkums izsludināts 19 lotēs, no kurām dažas ir iekārojamas, dažas būs maz ienesīgas. Būsim ļoti pārsteigti, ja privātie atkritumu izvedēji neuzvarēs ienesīgajos ceļu posmos, bet nomalēs lai paliek strādāt LAU. Tajos iepirkumos, kur LAU zaudēs, valsts uzņēmuma nodaļas un ceļu daļas varbūt tiks pie darba kā apakšuzņēmēji.
Vai nav ideāli — uzvari konkursā kā privātais, nosmel peļņu, bet darbu faktisko veikšanu atdod LAU kā apakšuzņēmējam, jo tam tāpat nebūs, kur likties? Bet, ja tā nenotiks, tad LAU speciālo uzturēšanas tehniku (greideri, kaisītāji, traktori utt.) par dažiem miljoniem izpārdos bankrotējušā uzņēmuma maksātnespējas administrators. Tagad LAU aktīvi rēķināmi 100 miljonu apmērā. Darbu zaudēs 1200 stādājošie. Briest vērienīgākais valsts izzagšanas projekts.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
