Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aptuveni pirms divām nedēļām pie valdības ēkas kāds bārdains vīrelis, tērpies dzeltenā vestē, uzslēja telti un paziņoja, ka ir pieteicis badastreiku ar mērķi atrisināt kā personīga, tā valsts līmeņa problēmas. Onkuli, kurš nenobijās no februāra saliem un vējiem sauc Ainārs Kadišs. Šis būs stāsts par Aināru, viņa atbalstītājiem un Latvijas „dzelteno vestu” kustības patiesā labuma guvējiem.

Kadiša kunga pieteiktie iemesli badastreika uzsākšanai no malas šķita gan cēli, gan reizē visai odiozi. No vienas puses dzeltenajā vestē tērptais aktīvists uzstāja uz to, ka valsts ir nelegāli no viņa piesavinājusies paprāvu naudas summu un atstājusi viņu bez iztikas līdzekļiem, no otras puses viņš aģitēja par nepieciešamību aizliegt „seksuālo izglītību skolā” un mainīt valsts „vērtību sistēmu”.

Jāteic, ka vismaz pirmajam Kadiša vēstījumam bija potenciāls uzrunāt sabiedrības masas, taču pagaidām čiks vien ir sanācis, un „dzelteno vestu” kustībai ir pieslējušies vien daži, bet „aktīvi” margināļi.

Vēl jo vairāk, kā noskaidroja žurnālisti no LTV, Aināra apvainojumi Latvijas valstij bija nepatiesi. Izrādījās, ka īstenībā nevis valsts bija apzagusi Aināru, bet drīzāk pats „taisnības cīnītājs” bija apzadzis valsti, nesamaksājot tai nodokļus apmēram 9 000 eiro apmērā par pārdotu nekustamo īpašumu.

Spriežot pēc nodokļos maksājamās summas, pārdotā īpašuma vērtība varēja būt ap 90 000 eiro (ja pieņemam, ka nodoklis bija +/- 10% apmērā no pamatsummas). Tātad Kadiša tēze par to, ka viņš valsts ļaunprātības dēļ ir atstāts bez iztikas līdzekļiem, ir maigi izsakoties aplama. 

Turklāt, kā norāda LTV žurnālisti, par spīti „bēdīgajai” finansiālajai situācijai, VID terorizētais Kadišs ir turpinājis nodarboties ar savu hobiju – ceļošanu uz eksotiskām zemēm. Starp citu, savus ceļojumus bada cietējs Ainārs ir aprakstījis arī divās grāmatās – „Pakistānas piezīmes. Aiz priekškara” un „Sibīrijas piezīmes”. Pēdējo no tām autors ir izdevis pagājušajā gadā.

Ir vērts atzīmēt, ka abi Kadiša ceļojumu galamērķi, visticamāk, nav tikuši izvēlēti tāpat vien. Redziet, latvju bāleliņš Kadišs ir islāmists un ļoti kritiski noskaņots pret Rietumu civilizāciju un tās vērtībām. No šīs nostājas arī izriet Aināra otrs ultimāts valstij – „mainīt vērtību sistēmu un pārtraukt dzimumaudzināšanu skolās”.

Starp citu, iespējams, tieši pieņemtā islāma ticība reiz kalpoja par iemeslu tam, ka Kadišam ar tiesas spriedumu tika aizliegta tuvošanās savai ģimenei, kurai viņš joprojām ir parādā arī alimentus par bērnu uzturēšanu. Vai tik nebūs tā, ka viņš būs salasījies pravieša Muhameda atklāsmes par sievu iepēršanu, un vai Kadiša kungs nebija pārcenties, tās īstenojot dzīvē šepat Latvijā?

Lai vai kā, bet pēc 12 dienām Kadišs, it kā veselības problēmu mākts, bija spiests pamest savu posteni. Šajā kontekstā, manuprāt, aktuāls ir jautājums par to, vai Kadišs tiešām godprātīgi ieturēja badastreiku, kā rezultātā sabendēja sev veselību līdz tādam stāvoklim, ka viņa dzelteno vesti no Ministru kabineta priekšas nācās aizvest ar NMPD busiņu?

Kā norāda pats aktīvists un viņa atbalstītāji (par tiem sīkāk pastāstīšu nākamajos paragrāfos), Kadišu akcijas laikā pastāvīgi „presēja” policija un „specdienesti”. Kadišam tika aizliegts gulēt, un pirmās dienas, cik var noprast pēc ierakstiem FB, viņš patiesi naktis pavadīja pusaizmigušā stāvoklī, sēžot uz krēsla. Ar laiku Kadišam tika atņemta arī telts, un naktis Kadišs devās pavadīt dzīvoklī, pa dienu atgriežoties sargāt savu cietoksni pie valdības.

Protams, ne jau man, Latgales pečkas siltuma lutinātam, būs spriest par cilvēka rakstura sīkstumu un spēju badoties 12 dienas no vietas. Tomēr kaut kāda iekšējā sajūta man saka, ka Kadišs ik pa laikam gan teltī, gan vēlāk dzīvoklī nekautrējās padraiskoties ar kādu savu atbalstītāju sagādātu bubļiku vai vistas stilbiņu.

Pēc Aināra nosacītās „padošanās” protesta akcija nebeidzās, un viņa vietā kā nākamo tautas interešu aizstāvi sevi pieteica biedrs islāmists Roberts Klimovičs, bet šoreiz bez aitām. 

Atšķirībā no sava priekšgājēja Roberts gāja vienu soli tālāk un aicināja bada streikā iesaistīties visu Latvijas tautu. Protesta akcijas jaunā forma paredzēja, ka aktīvisti pie valdības ēkas turpmāk badosies pēc maiņu principa. Katrs tika aicināts ierasties pie Ministru kabineta un neēst savu spēju robežās. Praktiski tas nozīmēja, ka Kadiša uzsāktais badastreiks bija pārvērties par akciju, kurā daži margināļi bija nozvērējušies dažas stundas atteikties no ēdiena iepretim valdības mājai.

Interesanti, ka paša Klimoviča „badošanās” beidzās, īsti lāgā nesākusies, jo viņu diezgan operatīvi par atteikšanos uzrādīt personu apliecinošus dokumentus un par provokatīvu izturēšanos sašņorēja policija. Pats Klimovičs vēlāk FB video tiešraidē apgalvoja, ka policija rīkojusies prettiesiski un tā nedrīkstēja pieprasīt viņam uzrādīt pasi, tā kā tai nebija iemesla viņu turēt par kaut ko aizdomās.

Šeit nu kādreizējam narkomānam nacionālistam, tagad islāmistam Klimovičam es kategoriski nepiekrītu. Manuprāt, policijai pēc Klimoviča pagājušās nedēļas izteikumiem par savas sievas pēršanu vajadzēja ne tikai pasi pārbaudīt, bet pie reizes aizvest un nodot viņu uzraudzībā galvas slimnieku dispanserā!

Starp citu, pirms kāds man grib jautāt par Roberta „netipisko” biogrāfiju, ir jāsaka, ka, lai cik absurdi tas arī neskanētu, Klimovičs patiešām savas dzīves laikā ir paspējis no hipijanarkomāna kļūt par galēji labēju nacionālistu/antisemītu un beigās pieņemt islamistu fundamentālistu mācību!

Pameklējot Klimoviča uzvārdu internetā, var atrast vēl vairākus iemeslus, kādēļ viņš varētu šķist interesants policijai un citām Latvijas tiesību sargājošām institūcijām. Piemēram, kopš kļūšanas par islāmistu viņš aktīvi darbojas Islāma kultūras centrā, kurā viena no dominējošajām ideoloģijām ir vahabisms, papildus tam Klimovičs ir tiešraidē nogriezis kazas galvu un ar to lielījies, nemaz nerunājot par tām neskaitāmajām reizēm, kad Klimovičs ir publiski aģitējis ierobežot sieviešu tiesības un fiziski ietekmēt daiļā dzimuma pārstāves.

Starp citu, analogi Kadišam arī Klimovičs ir ne tikai „tradicionālo sieviešu sišanas vērtību” piekritējs, bet arī Kremļa apoloģēts. Tāpat ir vērts atzīmēt, ka Klimovičs aktīvi piedalījās 2017.gada priekšvēlēšanu kampaņā no „Eiroskeptiķu” partijas, sarīkojot vairākas provokācijas kopā ar bēdīgi slaveno Donbasa separātistu atbalstītāju Stasu Bukainu.

Pēc tam, kad Robertu priekšlaicīgi sašņorēja policija, „dzelteno vestu” atbalstītāju grupu komentāru sadaļās sāka parādīties pirmās sazvērestības teorijas. Vienā no tām sašutušie tūdaliņi spekulēja par Ainara Kadiša video tiešraižu zemo kvalitāti. Sliktā dzirdamība un attēla raustīšanas nekavējoties tika sasaistītas ar Latvijas viltīgajiem „specdienestiem”, kas slāpē taisnības cīnītāja telefona signālu. Kāda azartiska protestētāja fane pat vilka paralēles ar Aināra FB tiešraidēm un padomju laikos bloķētajām amerikāņu raidstacijām „Amerikas Balss” un „Radio Brīvā Eiropa”!

Eļļu ugunij pielēja „dzelteno vestu” akcijas ideoloģiskais tēvs Valentīns Jeremejevs, kurš video tiešraidē paziņoja, ka „Swedbank” cenšas viņu „apklusināt” un tā ir nobloķējusi viņa uzņēmuma bankas karti. Jeremejeva spekulācijām piekrita arī citi FB „dzelteno vestu” domubiedri, kuriem pēc iesaistīšanās kustībā pēkšņi esot bez paskaidrojumiem sākusi pazust no konta nauda, kā arī pienākuši atgādinājumi par nenomaksātām kredītsaistībām.

Uz šī raksta tapšanas brīdi Roberta vietā ir paspējuši uz maiņām pabūt jau trīs „dažu stundu bada cietēji”. Vēl viens uzņēmējs/bada cietējs Edvards Kurmans, fotogrāfs Zigmārs Romanovskis un izbijis cietumnieks, alimentu nemaksātājs Vjačeslavs Kataļikovs. Visi iepriekšminētie kungi FB video tiešraidēs un sniegtajās intervijās medijiem jautri čalo un smaida. Ir acīmredzams, ka šo personu atrašanās pie valdības ēkas nav pamatota ar „sāpi par tēvzemi” vai „izmisumu personīgajā dzīvē”. Viņiem tā, visticamākais, ir kārtējā avantūra, ar kuru kavēt savu bezmērķīgo ikdienu.

No „dzelteno vestu” akcijas izpildītājiem pāriesim pie tās pasūtītājiem. Ieejot „dzelteno vestu” atbalsta grupās, kļūst skaidrs, ka akcijas galvenais ideologs ir Valentīns Jeremejevs, kurš šo protesta formu cenšas aktualizēt jau vismaz kopš šī gada janvāra, kad nesekmīgi centās organizēt „dzelteno vestu” protesta akcijas Barikāžu piemiņas dienu laikā.

Jeremejevs plašākai publikai kļuva pazīstams, kad 2017.-2018.gadā izvērsa agresīvu un paranoisku kampaņu pret LGBT tiesībām un 2018.gada geju praidu Rīgā. Toreiz Jeremejevs, būdams Latvijas Zaļās partijas Rīgas nodaļas vadītājs (!) un Latvijas Zinātnes fonda prezidents (!!), centās rīkot parakstu vākšanu pret praidu. Pēc tam, kad parakstu vākšana izgāzās, politiķis praida dienā organizēja rokkoncertu par „ģimenes vērtībām”, pirms kura publiski sameloja, ka tajā piedalīsies arī vairāki Latvijas hokejisti.

Neticami, bet homofobs Jeremejevs joprojām atrodas Zinātnes fonda valdē, kur viņa pašreizējais amats ir norādīts kā „zinātniskais eksperts” (!!!). Īsi pirms „dzelteno vestu” kustības uzsākšanas Jeremejevs uz brīdi centās radīt platformu latviešu un krievu integrācijai. Arī šis projekts bija nesekmīgs – Jeremejeva konspiroloģija spēja uzrunāt tikai vietējos Kremļa aģentus un krievu šovinistus, nevis adekvātus latviešus. Uz šo brīdi joprojām ir aktīvas Jeremejeva veidotās FB grupas, kas aģitē par degvielas cenu samazināšanu.

Otra persona, kas ir iesaistījusies „dzelteno vestu” kustības organizēšanā, ir viņa partijas bijušais biedrs un simulants, vieglas naudas tīkotājs Roberts Raimo. Praksē tas nozīmē to, ka „dzelteno vestu” protesta akcijas organizē cilvēki no partijas, kura pēdējos gadus ir vadījusi valsti un ir lielā mērā vainojama pie tās ekonomiskajām likstām.

Tāpat nav tālu jāmeklē, kurš ir patiesā labuma guvējs no pie Ministru kabineta ēkas notiekošā balagāna. Atliek vien ierakstīt mūsu stāsta varoņus Google meklētājā un voilà, redzam, ka par „dzeltenajām vestēm” vislielāko interesi jau no sākta gala ir izrādījuši Krievijas finansētie mediji.

Kremļa kontrolētais „Sputnik” bija pirmais medijs, kas pievērsa uzmanība Kadiša toreiz vēl vienpersoniskajam protestam. Jau nākamajā dienā Kremļa žurnālisti bija nointervējuši bada cietēju, un pirmajai intervijai sekoja vairākas citas publikācijas un video materiāli, kuros Kadišs gānīja valdību un gaudoja par neizturamo dzīvi Latvijā.

Līdz ar „Sputnik” žurnālistiem Kadišu jau pirmajās protesta dienās apmeklēja arī viens no redzamākajiem prokremliskajiem blogeriem Grigorijs Antonovs, kurš interneta vidē ir vairāk pazīstams ar pseidonīmu Grigorij LV. Pēdējo divu nedēļu laikā „dzelteno vestu” protesta akcijas ir nokļuvušas faktiski visu lielāko uz Latvijas auditoriju strādājošo Kremļa finansēto un prokremlisko mediju dienaskārtībā.

Uz šo brīdi atklāts paliek jautājums, vai Kadiša protests ir vien Jeremejeva un Raimo centieni kāpināt savu iekšpolitisko kapacitāti (?), iespējams, jauna politiska spēka izveidei vai arī „dzelteno vestu” akcijas saknes vismaz daļēji ir meklējamas daudz dziļāk, bet ne īpaši tālāk no Ministru kabineta, iespējams, turpat netālajā Antonijas ielā.

Tās, protams, ir tikai manas spekulācijas.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...