Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kas un kāpēc iznīcina Latvijas Onkoloģijas centru

Rita Broka, filmas 24/7 režisore
04.12.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viņi izārstē vēzi pat 4., faktiski neārstējamā stadijā, bet šo veiksmes stāstu mērķtiecīgi iznīcina kāds ierēdnis-vientuļnieks, kurš, neizejot no sava kabineta, par labu atalgojumu ir izstrādājis Latvijas Onkoloģijas centra likvidācijas plānu, kura realizācija jau ir sākusies…

Spēlējot basketbolu skolas komandā, viņš saprata, ka ar labu komandu var sasniegt daudz. Arī šodien, strādājot Latvijas Onkoloģijas centrā, tieši komandas darbs ļauj viņam uzvarēt vienu no baisākajām slimībām – vēzi. Gan pieaugušie, gan bērni ar tā saukto 4. neārstējamo vēža stadiju, kad metastāzes ir pārņēmušas vairākus orgānus, izārstējas.

Šie unikālie rezultāti tiek sasniegti, neraugoties uz to, ka kopš 2005. gada Latvijas Onkoloģijas centram vairs netiek iepirkta jauna tehnika, instrumenti vai jauni ķīmijterapijas preparāti... tāpat arī nekas netiek remontēts vai renovēts.... Mediķu pamatalga mēnesī svārstās no 330 līdz 700 EUR un nevienam no darbiniekiem nav veselības apdrošināšanas polises. Ko tas nozīmē onkoloģijas slimniekiem? Kam tas ir izdevīgi? Kas tad īsti notika 2005. gadā, un kas notiks tuvākajā nākotnē, ja paši pacienti neiesaistīsies Latvijas Onkoloģijas centra glābšanā?

Kad mēs sākām filmēt, doma bija pastāstīt par ģeniālu ārstu, kurš katru dienu, stāvot pie operācijas galda sešas un vairāk stundas, glābj tā saucamos neārstējamos pacientus. Šo ģeniālo ārstu un profesoru sauc Armands Sīviņš. Savu ārsta karjeru viņš sāka Latvijas Onkoloģijas centrā, asistējot citam slavenam ārstam Viesturam Krūmiņam. Divu ģeniālo ārstu tandēms deva savus rezultātus. Unikālas operācijas ļāva uzvarēt briesmīgo slimību – vēzi.

Mūsu varoņa, daktera Armanda Sīviņa pacienti pārsvarā ir cilvēki no laukiem un reģionu pilsētām – tādi, kuriem ir noteikta 4., neārstējamā vēža stadija. Tad arī lauku ārsti zina – vienīgais glābiņš ir dakteris Sīviņš no Latvijas Onkoloģijas centra. Tās ir ļoti komplicētas un laikietilpīgas operācijas, kuras ilgst sešas un vairāk stundas, katru dienu, piecas dienas nedēļā, jo zemā atalgojuma dēļ operāciju bloka personāls ir sarucis uz pusi.

Pacienti saka: “Dakteris Sīviņš ļoti rūpējas par mums, pienāk vairākas reizes dienā un pats visu pārbauda. Viņš atbrauc arī brīvdienās. Ja dakterim piezvana – viņš vienmēr atbild, bet ja nevar atbildēt – atzvana. Galvenais, viņš uzdāvina mums otro dzīvi”.

Arī vissmagāk slimie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pacienti – bērni – uz operācijām tiek vesti uz Latvijas Onkoloģijas centru pie daktera Armanda Sīviņa. Kā saka pats dakteris: “Lai veiksmīgi izoperētu pacientu, jābūt savā operāciju blokā un kopā ar savu komandu.”

Gandrīz vai visām augstas raudzes operāciju medmāsām ir vārds “Taņa”. “Tas ir tāpēc, ka esam piedzimušas gandrīz vai vienā gadā, kad vārds “Taņa” bija populārs. Turklāt vairāk nekā puse personāla ir aizbraukusi strādāt uz Vāciju vai Zviedriju, kur speciālisti no Latvijas Onkoloģijas centra kotējas augstu. Tā nu ir sanācis, ka starp palikušajiem patriotiem ir daudz Taņu.”

Vēl viens bēdīgs fakts ir, ka arī operāciju bloka anesteziologu skaits ir krietni sarucis, bet, kā zināms, bez narkozes operācijas nenotiek. Operāciju bloka mediķi atzīst, ka strādā uz tīra entuziasma pamata un arī, pateicoties dakterim Sīviņam. “Viņš ir labākais ārsts, ar kādu esam strādājuši, jo veic unikālas operācijas, kuras neveic nekur citur – ne Latvijā, ne arī Eiropā. Daudzi no daktera Sīviņa asistentiem ir aizbraukuši uz ārzemēm, kur operē mūsu maksātspējīgos pacientus, bet, protams, viena lieta ir asistēt ģeniālam ārstam, cita – operēt pašam, jo to, ko dara dakteris Sīviņš, pagaidām nevar izdarīt neviens”.

Pirms sākām filmēt, mēs nezinājām, ka Latvijas Onkoloģijas centra reālā dzīve ir daudz skarbāka, nekā iedomājāmies. Smagie darba apstākļi un zemais atalgojums ir iemesls, kādēļ Onkoloģijas centra personāls ir sarucis uz pusi. Palikušajiem mediķiem ir jāstrādā dubultā, lai glābtu cilvēku dzīvības, veicot vairāk nekā 7000 operāciju gadā. Par to, lai neviens neuzzinātu patiesību, gādā bargais saimnieks – SIA “A slimnīca” Valde. Kas viņi ir? Kāpēc darbojas pret mediķu un pacientu interesēm?

Lejupslīde sākās 2005. gadā, kad Latvijas Onkoloģijas centrs tika “vardarbīgi” apvienots milzīgā konglomerātā ar citām slimnīcām, tautā sauktām par Linezeru (tagad “miris”), Gaiļezeru, Infekciju un Tuberkulozes slimnīcām ar nosaukumu SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (SIA “A slimnīca”), ar bagātīgi atalgotu Valdi, kas ignorē Latvijas Onkoloģijas centra mediķu viedokli.

Šodien labi atalgotā Valde un tās ierēdņu armija ir “izaugusi” par milzīgu aparātu ar neierobežotu varu, kas dod iespēju atlaist no darba jebkuru mediķi, kurš uzdrošinātos izstāstīt patiesību par reālo situāciju Latvijas Onkoloģijas centrā. Savukārt no nevēlamiem žurnālistiem to sargā “solīds buferis” – Preses dienests.

Valde un tās ierēdņu aparāts bāzējas grezni izremontētās, milzīgās telpās Gaiļezera slimnīcā. Tieši šajās telpās sēž arī ierēdnis, SIA “A slimnīca” Attīstības direktors – “īpatnis-vientuļnieks” Igors Trofimovs, kurš, neizejot no sava kabineta, ir izpildījis Veselības ministrijas un SIA “A slimnīca” Valdes uzdevumu un izstrādājis plānu, kā restrukturizēt Latvijas Onkoloģijas centru, kas patiesībā ir tā likvidācija, jo paredz likvidēt galveno – komandu, kā arī atņemt Latvijas Onkoloģijas centram ērtas un kompaktas telpas, kur zem viena jumta ir viss, lai veiktu izmeklējumus un ārstēšanu.

Latvijas Onkoloģijas centra mediķu viedoklis Valdei un ierēdņu aparātam nav interesants.

Paši Latvijas Onkoloģijas centra mediķi laiku iedala divas daļās:

- līdz 2005 gadam, kad bija labs atalgojums, kā arī prēmijas uz Ziemassvētkiem un Jāņiem. Tad tika iepirkti jauni ķīmijterapijas preparāti, jauna un unikāla tehnika, instrumenti, kā arī daudz kas izremontēts, tostarp reanimācijas nodaļa, kas tika modernizēta un nodrošināta ar tā laika jaunākajām iekārtām un tehniku...

- un pēc 2005 gada, kad laiks apstājas... patiesībā pagriezās atpakaļ, un iestājās regress...

Protams, Valde ar ierēdņu aparātu tomēr ir šo un to izdarījuši, bet, kā teikt, labāk nebūtu darījuši... Piemēram, no darba tika atlaistas pieredzējušus apkopējas-sanitāres, un uz konkursa pamata izvēlējas lētu uzkopšanas pakalpojumu firmu, kura izmanto cilvēkus “no ielas”, bieži vien ar dažādām atkarībām, bet kuriem līdz ar to var arī nesamaksāt solīto algu... Tieši viņiem tika uzticēta operāciju bloka un dārgas aparatūras un iekārtu mazgāšana. Apzinoties, ka šīs darbības sekas varētu būt fatālas, Latvijas Onkoloģijas centra mediķi “nostājās pozā” un neielaida šos gadījuma cilvēkus operāciju blokā. Tagad šo darbu dara paši operāciju zāles darbinieki – medmāsas, dakteri un sanitāri!

Tas, ko Valde sola Latvijas Onkoloģijas centra mediķiem, ir saglabāt “zīmolu” – gluži tāpat kā pēc rūpnīcas VEF sabrukuma palika tikai zīmols – nosaukums, plāksnīte, kuru labākajā gadījumā var izmantot kādas basketbola komandas nosaukumā, protams, ja tāda atrodas.

Nesen SIA “A Slimnīcas” Valdes vadītāja krēslā “iesēdās” Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Valdes loceklis Imants Paeglītis – tagad tieši viņš valda pār Latvijas Onkoloģijas centru. Pirmais, ko Imants Paeglītis izdarīja jaunajā amatā, – panāca sev lielāku algu – 8000 EUR mēnesī.

Izskatās, ka SIA “Aslimnīca” ir mākslīgi izveidota tikai vienam mērķim, – lai ierēdņi varētu pelnīt un, turot mediķus bailēs, tostarp, liekot viņiem parakstīt obligāto solījumu “klusēt”, nenest nekādu atbildību par nodarījumiem, kurus var kvalificēt, ka kaitējumu sabiedrības un valsts interesēm.

Dokumentālā filma “24/7” caur Latvijas Onkoloģijas centra prizmu, kur uz spēles tiek likta cilvēka dzīve un dzīvība, ļauj daudz labāk redzēt un ieraudzīt, kas tad īsti notiek Latvijā. Ko mēs darām un kāpēc? Vai dažu grupējumu pārtikušo dzīvi var saukt par valsts un tautas interesēm? Vai mūsu valdība grib ieguldīt naudu cilvēku veselībā, tai skaitā onkoloģisko slimnieku, kuru ar katru gadu paliek aizvien vairāk?

Un, pats galvenais, kāpēc ir jāiznīcina tas, kas labi strādā?

Visu filmu „24/7” var noskatīties ŠEIT

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...