Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc publikācijas Pietiek Civilās aviācijas aģentūras (CAA) sastāvā notika izmaiņas: izgaismoto Dmitriju Glinkinu “iebīdīja” atpakaļ “Latvijas gaisa satiksmē” (LGS), savukārt Elīna Millere, kura sāka kā vienkārša inspektore aeronavigācijas informācijas jomā, pēkšņi kļuva par priekšnieci jaunai struktūrai - nodaļai bezpilota gaisa kuģu jautājumos. Visinteresantākais ir tas, ka šai dāmai nav nekādas izglītības aviācijā. Viņa vien paspēja pastrādāt LGS par AFTN datora operatori, - un uzreiz pēc tam tāds galvu reibinošs lidojums!

Atzīstiet – veidojas īpatnēja situācija: valsts uzņēmumu vadītāji, kuriem ir 50 gadu un vairāk, pievērš īpašu uzmanību jaunām meitenēm, kuras pie viņiem iestājas darbā, turklāt nav zināms, pēc kādiem kritērijiem viņas tiek atlasītas.

Saprotot iestādes atbildību par lidojumu drošības nodrošināšanu Latvijas debesīs, ir tikai jābrīnās par to, cik nenopietna attieksme valda kadru piemeklēšanā. Taču iestādes vadītājam Mārim Gorodcovam būtu jādomā nevis par simpātiskām dāmām, bet gan par lidojumu drošību, par tiem pasažieriem, kuri sēžas lidmašīnās un kuri vēlas būt droši, ka, paceļoties gaisā, viņi aizlidos līdz nozīmētajam galamērķim un saņems pienācīgu servisu.

Diemžēl līdz pat šim laikam nekādas būtiskas izmaiņas šajā struktūrā nav notikušas. Ekipāžas, kuras šis kungs aizsūta lidojumā, kā nesaņēma, tā nesaņem pienācīgu pirmslidojuma medicīnisko apskati. Viņus vienkārši apskata apsargs no kompānijas “Grif”, veic alkotestera izdruku - un ekipāža var celties gaisā. Neviens pirms izlidošanas pilotiem nepārbauda asinsspiedienu, neinteresējas, kā cilvēkam ar redzi, reakciju, lēmumu pieņemšanas ātrumu utml. Tas viss nevienam nav vajadzīgs. Svarīga ir tikai mantkārība un personīgās simpātijas. To var redzēt pēc jaunu darbinieku nozīmēšanas rezultātiem CAA jaunajā nodaļā.

Kāds no lasītājiem varbūt teiks, ka nedrīkst izdarīt vispārīgus slēdzienus par iestādi, vadoties tikai no vienā nodaļā valdošās situācijas. Nu, ko, pievērsīsimies situācijai ap tādu darbinieku kā Eižens Jēkabsons. Arī viņš ir cilvēks ar interesantu izglītību. Beidzis Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju kā kājnieka vada komandieris un saņēmis pedagoģisko izglītību, bet profesijā nav nostrādājis nevienu dienu.

Toties savulaik, kad viņš strādāja projektā BALTNET, notika nopietns starptautiska mēroga konflikts. Atklājās, ka starptautiskās misijas laikā “atmazgāta” pārstāvniecības nauda, turklāt šajās darbībās bijusi iesaistīta visa maiņa. Pie viena jāatzīmē, ka šajā maiņā ietilpa arī ģenerāļa K.Krēsliņa meita Inese Krēsliņa (tagad Kreituse). Viņa šai shēmā spēlēja savu lomu, taču, kad viss atklājās, rezultātā cieta tikai viens cilvēks - Eižens Jēkabsons.

Šo noziegumu izmeklēja Militārā policijai, materiāli bija nodoti arī Drošības policijai, ar šo lietu nodarbojās arī militārā pretizlūkošana. Taču Ineses Krēsliņas tēvs tajā laikā bija Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks, un tieši viņš cita starpā pieņēma arī lēmumus par personāla sūtīšanu uz dažādiem kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem un starptautiskajam komandējumam. Ja reiz viņa meita bija iejaukta šai noziegumā, tad tētis izdarīja visu, lai slēptu šo faktu.

Pievērsīsim uzmanību vēl kādai niansei. Tajā laikā gaisa spēku komandieris bija ģenerālmajors Juris Maklakovs, kurš tagad sekmīgi darbojas kā Latvijas sūtnis Azerbaidžānā. Un, protams, divu nopietnu cilvēku - Krēsliņa un Maklakova draudzība deva nopietnus augļus. Rezultātā no aizdomās turamo vidus izdevās iziet Latvijas militārās aviācijas apakšpulkvedim Janekam Driņkam, un atkal cieta tikai viens cilvēks – Ē.Jēkabsons.

Viņu ar blīkšķi izdzina no NBS, atņēma pakāpi un izdienas gadus, un viņam savu civildienesta karjeru nācās sākt no jauna, faktiski no baltas lapas. Protams, tas vienmēr ir smagi. Pats Ē.Jēkabsons vēlāk neslēpa, ka darbā CAA viņš pieņemts pateicoties savai sievai, kura izdeva zviedru žurnālu pieaugušajiem, - Latvijā tas netiek pārdots, bet tajā netrūkst Latvijas skaistuļu kailfoto.

E.Jēkabsons sāka strādāt par inspektoru aeronavigācijas nodaļā Māra Čerņenoka vadībā, bet darbā, neievērojot jebkādus vispārpieņemtus kritērijus, viņu pieņēma Anna Čudare. Kundze saņēma rīkojumus pieņemt cilvēku darbā, pieņēma un nozīmēja viņam vairāk nekā 1000 eiro lielu mēneša algu. Un cilvēks, nonākdams šajā svarīgajā postenī, centās pildīt kaut kādus amata pienākumus atbilstoši savai nozares izpratnei, kaut gan nekādi nevarēja nopietni iedziļināties sfērā, par kuru viņam nav pat sākotnēja priekšstata.

Jā, viņš ir izgājis iepazīšanās kursu, taču tas viņam vēl nedod nekādas tiesības saukt sevi par speciālistu. Vai, piemēram, braukt uz kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem. Jo, lai saņemtu tajos kaut kādas papildu zināšanas, vajag būt sākuma sagatavotībai, taču no kurienes lai tāda rastos, ja Ē.Jēkabsons guvis zināšanas pavisam citā sfērā! Un tomēr, neskatoties uz iepriekš minēto, šo cilvēku pieņēma darbā! Atbildīgi par to ir M.Gorodcovs, M.Čerņenoks, A.Čudare...

Starp citu, arī Jēkabsona kunga pirmajai priekšniecei Ērikai Neimanes kundzei nav navigācijas vai aeronavigācijas profila izglītības. Varbūt tāpēc E. Jēkabsons var strādāt aeronavigācijas nodaļā un cita starpā nodarboties arī ar dispečeru sagatavošanu. Jāatzīmē, ka šie cilvēki atšķirībā no Ē.Jēkabsona ir tiešām sagatavoti darbam šai amatā...

Jājautā, kā Ē.Jēkabsons pārbauda viņu prasmes un zināšanas? Jādomā, galvenais, lai uz papīra viss ir gludi. Tāpēc, ka viņš prot klusēt par pārkāpumiem, E.Jēkabsons turpina virzīties pa dienesta kāpnēm. Pašreiz viņš ir pakļauts Elīnai Millerei.

Par vēl vienu vecāko inspektoru pēkšņi kļuva arī Gunārs Alksnis, kuram vienīgā lidojumu pieredze bija planieri slavenajā armijas, aviācijas un flotes atbalstītājā organizācijā DOSAAF. Godīgais komjaunietis un PSKP biedra kandidāts pēc jaunās varas atnākšanas aktīvi ķērās pie aviācijas organizēšanas Zemessardzei, bet pēc tam, kad pienāca pavēle par lidmašīnu nodošanu Gaisa spēku pārziņā, tikpat aktīvi piedalījās Zemessardzes aviācijas likvidēšanā.

Zemessardzē izveidojās ļoti interesanta situācija. Pateicoties tādiem vīriem kā Gunārs Alksnis, mūsu pārziņā ir tikai aviācijas bāze (AB). Un visaugstākā aviācijas pakāpe - šīs bāzes komandieris. Diemžēl, saņemot neatkarību, Latvija, neskatoties uz militārā budžeta palielināšanu, kuru lobēja augstākminētais Krēsliņš, pazaudēja atsevišķo profesionālo karaspēka veida spēkus.

Diemžēl pilotiem, kuri vada divus mūsu AB pārziņā esošos helikopterus, nav pilotu licences šo lidaparātu vadīšanai, kuriem vajadzētu atbilst NATO un ES vai EUROCONTROL standartiem. Vienīgā struktūra, kuriem ir savi licencēti lidotāji, ir LR Robežsardzes aviācijā.

Kas attiecas uz mūsu tā saucamajiem armijas lidotājiem, tad viņu lielākais vairums nav beiguši speciālās skolas. Bija lidojuma notikumi, kuros gāja bojā mūsu aviaspeciālisti, taču šo notikumu izmeklēšana parasti beidzās ne ar ko un galvenokārt tāpēc, ka to misiju sastāvā, kuriem uzticēja to izmeklēšanu, ietilpa savādi cilvēki.

Lai nu kā, bet cilvēks ar tik interesantu izdienas sarakstu kā G.Alksnis nonāca CAA un ir E.Milleres pakļautībā. Šodien mēs novērojam šādu ainu: trīs cilvēki nodarbojas ar likumdošanas aktiem attiecībā uz bezpilota aviāciju un vienlaikus arī ar uzraudzību par to izpildi.

Tas liecina tikai par to, ka Satiksmes ministrija pati saviem spēkiem kvalitatīvi šo uzdevumu izpildīt nespēj. Cēloņi ir tajos nespeciālistos, kuri var tikai nošpikot citu pieredzi, piemeklēt jau gatavu līdzīga profila vajadzīgo dokumentu, nedaudz to pārveidot un pasniegt kā savu ražojumu.

Tāda pieeja savā laikā labi nostrādāja jau Latvijas Gaisa spēkos, kur Jēkabsona un Alkšņa kungi strādāja vienā štāba nodaļā. Tāpēc viņiem nav sarežģīti atgriezties pie savulaik ierastā darba stila. Par to, starp citu, savā laikā jau stingri aizrādīja mūsu aviobāzi un darba kūrējošais NATO GS eiropeiskā grupējuma štābs Ramšteinā. Toreiz tas tika piedots, jo ritēja darbs palīgstruktūru darba organizācijai patrulēšanas lidojumu izpildei NATO raķetesnesējiem.

Tāpēc diviem kolēģiem nebija nekā vienkāršāka kā, atnākot jaunā nodaļā, nokopēt dokumentus par bezpilota profiliem. Diemžēl ne Valsts kontrole, ne KNAB ar šiem jautājumiem tā arī nesāka nodarboties. Ir pagājis krietns laika sprīdis, bet valsts struktūras, kurām vajadzēja ļoti ātri reaģēt uz tamlīdzīgām lietām, līdz šim tā arī nav devušas nekādas atbildes uz tām iesniegtajiem jautājumiem.

Vai tas nozīmē, ka šo iestāžu darbiniekiem ir tādas pat kvalifikācijas problēmas kā CAA? Rodas iespaids, ka nekvalificētie darbinieki tādējādi cenšas aizsargāt pašu sistēmu, kuras ietvaros uzņēmuma vadītājs savus darbiniekus uztver kā dzimtcilvēkus, bet kadru jautājumus risina vadoties pēc tā, patīk viņam kārtējā blondīne vai ne…

Gribot negribot rodas jautājums – cik droši ir staigāt pa Latvijas pilsētas ielām, ja reiz nav zināms, kas nākamajā brīdī var nokrist mums uz galvas?

Tad kāpēc Māris Gorodcovs joprojām atrodas savā amatā, neskatoties uz visām viņa pieļautām kļūdām un pārrēķināšanos? Bezatbildība šīs organizācijas vadībā ir kliedzoša, diemžēl SM aviācijas departaments Muižnieka kunga vadībā šos jautājumus regulēt pat necenšas.

Līdz pat šim laikam nav izstrādāti kritēriji, pēc kādiem tiek vērtēti speciālisti, kuri šai valsts aģentūrā strādā. Pagaidām kadru politika tiek īstenota pēc principa – patīk darbinieks vadībai un Čudares kundzei vai ne. Taču laikam jau potenciālajiem darbiniekiem ir vērts pacensties. Jo, piemēram, Māra Kompa mēnesī saņem ap 2 tūkstošiem eiro, E. Millere - tikpat. Jautājums tikai - par ko? Savukārt E.Jēkabsons saņem 1,5 tūkst. eiro.

CAA strādā nedaudz vairāk par 60 darbiniekiem. Pietiekami daudziem, ieskaitot augstāko vadību, nav šī darba veikšanai nepieciešamās izglītības, pieredzes vai kaut vai sākotnējās kvalifikācijas. Un tomēr viņi visi mierīgi raugās nākotnē, jo šīs organizācijas 2019. gada budžets ir 4,5 miljoni eiro.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...