Iesaki rakstu:

Vikipēdijā raksta, ka BIROKRĀTIJA ir IERĒDŅI. Aizdomāsimies, jo ierēdņi iestādē nevar ne slikti, ne labi strādāt, bet var strādāt tā, cik atbildīga, prasīga, galvenais – cik godīgi strādājoša ir nomenklatūra vai cik liela tai apetīte uz korupciju, interešu konfliktu, uz labumu gūšanu. Nomenklatūra, zini, vada arī valsti un visu augstāko ierēdniecību, izsakoties alegoriski, to tur īsā saitē.

BIROKRĀTIJA faktiski ir ierēdniecības, ierēdņu normāla darbība, atbildības pakāpe un tiesiska rīcība. Tikko LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā” sarunā par birokrātiju piedalījās septiņi diskusiju dalībnieki. Visi runāja it kā pareizi, skaidri un it kā saprotami, bet “sausais atlikums”, lai no diskusijas izlobītu “KAS IR BIROKRĀTIJA un KĀ TO MAZINĀT” – atbilde nu nekādi nesanāca, tas ir, neviens nepateica, ko, kā to samazinās par 5%, kur un ko tad “griezīs” nost par 5%.

Kaut kas labs un pareizi izskanēja Aigara Rostovska teiktajā, tomēr kopumā raidījuma dalībnieki, mūsuprāt, ne tuvu netika klāt “vērsim pie ragiem” un neizvilka gaismā to vaininieku, ļaundari – birokrātiju, neiezīmēja tās “portretu”, nepateica, ka tā, mūsuprāt, slēpjas birokrātu galvās un rīcībā un izpaužas pēc apetītes lieluma uz kukulīšiem un dāvaniņām, amatiņiem, ietekmi ...

Savulaik TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” viesojās Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs. Runājot par birokrātijas mazināšanu un ierēdniecības optimizēšanu, viņam tika vaicāts, kura ir kaitinošākā nozare, kurā birokrātija turpina plaukt un zelt, neskatoties ne uz kādiem norādījumiem un lēmumiem.

Kronbergs: “Es tādu vienu nevaru izcelt, protams, ka mēs visi ar šo grēkojam, un tā ir tā bēdīgā situācija, ka šī birokrātija ir radusies ar tādiem slāņiem gadu no gada, paši sevi pārregulējuši, līdz ar to cieš no saviem iekšējiem procesiem, jo tie ir gan iestrādāti, izdomāti, noregulēti, vēl pa virsu ārējiem normatīvajiem aktiem, mums ir arī iekšēji noteiktas kārtības un instrukcijas, kā rīkoties. Līdz ar to tā birokrātija ir saaugusi pa šiem visiem neatkarības gadiem, ja tā var teikt.”

Turklāt Raivis Kronbergs kādā rakstā vai raidījumā teica, ka “šausmas, kādas atbildes iestādes sniedz iedzīvotājiem”. Lūk, ar šo frāzi, manuprāt, ir noteikts GALVENAIS ADRESĀTS, par ko samērā tuvu un izsakās Raivis Kronbergs, - ir ieskicējis pēdas, pa kurām būtu jāiet un jāmeklē tas ļaunums – birokrātija. Te ir pamats, uz ko vērst izpēti, lai novērstu, izskaustu birokrātiju, un ko sākt pētīt, kā novērst, nevis samazināt birokrātiju. Samazināt – tas ir fiktīvs paziņojums. Un vai vispār vajadzēja ik uz soļa vazāt mistisko nolaidības un bezdarbības apzīmējumu ar vārdu BIROKRĀTIJA, lai maskētu tās saturu, kur tai aug kājas, kas ir “birokrāti”. Un tagad izsludināta, izveidota darba grupa birokrātijas mazināšanai (ja mazināšana, tad tā ir vajadzīga, saudzējama?).

LTRK indekss: Uzņēmējiem galvenās problēmas ir ģeopolitiskā nenoteiktība un birokrātija.

Ērglis: Jānodefinē, kas vispār ir birokrātija? Kas ir tas, ko gribat izdarīt? Neviens nesaprot!

Oļegs Burovs: Karā ar birokrātiju uzvar birokrātija. Kā teiktu Jānis Domburs – jautājums paliek - kurš tad no ministrijām vai to iestādēm sniegs atskaiti vai priekšlikumus “SAMAZINĀT” savus pienākumus, korupciju, izdzīs no savām galvām bezatbildību, nolaidību, interešu konfliktu un kukulīšu labumiņus vai, kā saka reklāmā – “katram savs labumiņš”? Lasi: darba grupa pieprasīšot tiem pašiem birokrātiem no iestādēm birokrātijas samazināšanas priekšlikumus. Nu zini, tā pati nomenklatūra par sevi, par savu iestāžu darbā iesildīto manieru izbeigšanu vai lai pārtrauktu savās kabatās kāst, teiksim, sponsoru naudiņu, rakstīs atskaiti, lai apskādētu savu darbību? Darba grupa nesaprot, ka neviens par sevi nemēdz publiski izteikt sliktas domas, ka strādā slikti. Bet vai par to atļaus izteikties ierēdņiem, ka iestādē ir nejēdzības?

Jurģis Liepnieks: Jo vairāk papīru, jo tīrāka pakaļa.

Rakstnieks Jurģis Liepnieks par milzīgā birokrātiskā aparāta lietderību saka: „Tā atdeve ir šokējoši nekāda. Daudzas iestādes varētu likvidēt – vienkārši simtprocentīgi visus atlaist un visu likvidēt. Pēc tam izveidot jaunu (iestādi) un atlaisto 400 vietā pieņemt trīs jaunus cilvēkus.”

Cik garš, tik plats. Pie mums tā neder. Ja atmiņa neviļ, Lietuvā ES finansējumu apkalpojot 86 ierēdņi, Latvija ap 180. Starpība ir?

Drīzāk, ka jāsāk tāpat kā cīņā pret alkoholismu – nevis dzērājam atņemt pudeli, bet dzērāju atņemt no pudeles vai – vispirms noteikt iestādes darba apjomu un budžetu un tad lai birokrāti paši izlemj, par cik samazināt ierēdņu skaitu, cik to vajag, lai izpildītu iestādes darba apjomu.

Bet man kā bijušajam nomenklatūras darbiniekam nav saprotams, kā jebkura godīgi un atbildīgi strādājoša amatpersona var pieļaut birokrātiju tās klasiskā izpausmē. Kaut gan šī “nedomāšana ar galvu”, atrakstīšanās tika manīta arī manas bijušās iestādes amatpersonu darbā, kad trīs iestādes amatpersonas uz kliedzošu faktu atrakstījās TRĪS REIZES, tad CETURTO REIZI sūdzība nonāca manā pārziņā un izrādījās, ka tā bija trīs birokrātu krimināla bezatbildība, nolaidība nepārbaudīt faktu (par to jau rakstīju precīzāk kur un kad, neatkārtošos, jo notikums jau ir samēra sens). Un šie “birokrāti” interesējās un man jautāja ar izbrīnu – tā esot sena, veca problēma, kā es esmu varējis atrisināt “tik neatrisināmu” problēmu.

Vikipēdija citā rakstā skaidro, ka birokrātija: 1.Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija (lasi: nomenklatūra, mans skaidrojums); ierēdņu vara; profesionālo kalpotāju vai ierēdņu kopums ( te nu smaga kļūda, jo ierēdni valsts iestādē ir beztiesiskas būtnes – mana piebilde). 2.Pedantiski formāla attieksme pret veicamajiem pienākumiem (Te jau skaidrāka atbilde, mana piezīme). Laikam te pietiktu ar OTRO Vikipēdijas atzinumu.

Tātad, dāmas un kungi, arī LTV 1 raidījuma vadītājs: nemeklējiet vainīgo BIROKRĀTIJĀ, visaptveroši, ka tie ir ierēdņi. Tā ir nomenklatūra un viss ar to saistītais.

Bet citviet tiek skaidrots, ka “birokrātija” - organizācija, kuru raksturo hierarhija, noteikumi, bezpersoniskas attiecības, stingra objektīvu procedūru ievērošana un funkcijās balstīta specializācija. Re, kā! Nu tad iztieciet bez lamuvārda "birokrātija" vai birokrāti. Sāksim runāt par cēloņiem un sekām, sauksim īstajā vārdā birokrātus - NOMENKLATŪRA, kur katru dienu, katru stundu vāra šo birokrātijas putru, sagrābj varas centralizāciju savās rokās, par ko runā arī Vikipēdija, ka birokrātija mēdz koncentrēt varu un lēmumu pieņemšanu augstākos hierarhijas līmeņos. Zemākā līmeņa darbinieki ievēro priekšnieku norādījumus, un viņiem ir ierobežota autonomija lēmumu pieņemšanā. Vai nav pareizi, atkal Vikipēdijas 2. teikums jau tuvu patiesībai?

Ja jau ir birokrātija, tātad ir arī “BIROKRĀTI”, kuriem vajadzētu būt, ir saprāts, galva, zobi, ar kuriem kost, ja vajag, ir “aste”, aiz kuras tos, ja vajag, var noķert un aizvilkt pie izmeklētāja, uz Valsts kontroli, pie prokurora vai tiesas – tur, lūk, jārok un jāmeklē, un tie ir ne vairāk, ne mazāk kā NOMENKLATŪRA un iestādes darbības analīze, tās darbību regulējošo likumu ievērošana, kas attiecas uz "Paziņošanas likumu", uz Satversmes 90., 104. pantu u.c., kurus birokrāti tikpat kā nepilda.

Pārbaudiet birokrātus, kad, cik reizes nav savlaicīgi vai vispār NAV ATBILDĒJUŠI indivīdiem par saviem lēmumiem, darbībām, kas skar konkrētu grupu, kā tas ir ar Rīgas domes Dzīvojamo māju Privatizācijas komisijā, kuras darbība vērtējama KĀ ANONĪMA, SLEPENA utt. Vairākas sūdzības Rīgas domei šīs iestādes varenību nesatricināja, izpilde vienmēr tika pāradresēta tai pašai iestādei, par kuras NEJĒDZĪBĀM TIKA IZTEIKTAS SŪDZĪBAS.

Ja vajag, skatiet Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (DMPK) caur Rīgas domi “izstumto” un vēl Nila Ušakova laikā pieņemto 2010. gada lēmumu nr. 1116, kurš pat līdz šim, 15 gadu garumā nav paziņots indivīdiem, paslēpts, lai to neapstrīdētu, un uzliek pienākumu zemākām iestādēm grāmatvedībai par nelielu zemes pleķi 1034 m² aprēķināt bargu piespiedu nomas maksu, kaut šī zeme nav saistīta ar māju, neatbilst māju privatizācijas likuma 1.panta 20. punktam, kurā noteikts, ka māju funkcionāli nepieciešamā zeme ir tā, uz kuras daļēji vai pilnībā atrodas māja. Uz šīs zemes būvju nav, ko pierāda šis zemes Apgrūtinājumu plāns un pat DMPK vadītājas vēstule zemesgrāmatai, ka šī zeme “nav apbūvēta”.

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 1984. gada 2. augusta sprieduma lietā Malone v. The United Kingdom atzinusi, ka ”šādam normatīvajam aktam jāatbilst arī likumības principam. Tas neatbilstu tiesiskas valsts principiem, ja izpildvarai dotās izvēles tiesības tiktu noteiktas kā neierobežota vara. Tātad likumam pietiekami skaidri jānosaka kompetentām institūcijām doto pilnvaru apjoms un to īstenošanas veids, ņemot vērā noteiktā līdzekļa leģitīmo mērķi, lai sasniegtu indivīdam adekvātu aizsardzību pret patvaļīgu iejaukšanos.

Un vai tā ir/nav likumdošanas birokrātija, ja Rīgas domes nomenklatūra likumā https://likumi.lv/.../35770-par-valsts-un-pasvaldibu... ierosina likumu grozīt 47 reizes – pēc vajadzības un vai pēc pasūtījuma? Un izlasiet šī likuma 28.pantu – privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšana, kas šobrīd ir sevišķi aktuāls jautājums saistībā ar dzīvojamo māju “piespiedu” nomas zemes izpirkumu, kad no jauna jāpieņem lēmums un jāizstrādā jauns mājas zemes robežu plāns. Šī un citu likumu panti pašvaldībām parasti nosaka subjektīvas tiesības izdarīt secinājumus, noteikt, kas mājai ir “funkcionāli nepieciešamais zemes gabals”.

Lasām Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr. 13913 2.1. punktā, ka “ēka saistīta ar zemes gabalu ...”, tas ir ar virtuālu zemi, uz kuras māja neatrodas ne ar viena mājas stūra ķieģeli, tātad fiktīvs ieraksts. Rīgas domes kapitālsabiedrību amatpersonas izdomā, ka tās ir tiesiskas neievērot ļoti precīzo likuma 1.panta 20 punktu un interešu konflikta apstākļos mājām smērē klāt nepiederošus zemes gabalus, lai izpērk “virtuālu zemi”, lai vairāk aplaimo zemes uzpircējus, kuri grib dārgi pārdot lēti uzpirkto zemi. Vai tad te “dots devējam” NE-atdodas? Un par šo nelielo zemes gabalu 1034 m² Privatizācijas komisijai gadā jāsamaksā nomas maksu, lasi: vienam dzīvoklim ceturksnī jāmaksā 8 EUR, bet četros ceturkšņos 32 EUR un visai mājai 44 dzīvokļiem kopā 1296 EUR. Pamēģiniet Latvijā dabūt šādai patvaļai, likumu prettiesiskai interpretācijai rast nosodījumu! Un nomenklatūra saprot, ka var rīkoties nesodīti un turpināt blēdīties.

Tostarp nomenklatūru strikti sargā pašu sagatavotais un sagrozītais nevainīguma prezumpcijas 19. pants „Nevainīguma prezumpcija

(1) Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav jāpierāda savs nevainīgums.

(3) Visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

(4) Ja valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteikusies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju, procesa virzītājs, pamatojoties uz personas motivētu iesniegumu, publiski informē par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu, bet iesnieguma kopiju nosūta izvērtēšanai institūcijai, kura var lemt par amatpersonas atbildību. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2018.)”

Toties šodien, kaut šis likums nosaka, ka "nav jāpierāda vainīgums ", ja varas iestādes atradīs, ka tev kabatā ir viens apšaubāms eiro vai cents, prasa pierādīt, kur tu to ņēmi, kas tev deva... Pat krievu laikā varēja tev būt darbagaldi, garāža vai kāds cits īpašums, ko veikalā nopirkt nevarēja, daudz naudas krājkasē, tev nost neņēma, ja nav kāds pierādījis, ka tu nozagi no kolhoza darbnīcas vai valsts iestādes ...

Šis 19. pants attiecas vienīgi uz represīvām valsts iestādēm, kurām šis likuma pants liedz atkārtot Staļina laiku “troiku” tipa tiesu bez tiesas un izmeklēšanas. Tas nav attiecināms uz valsts amatpersonām, kuras saņem reālas sūdzības un informāciju par korupciju un nejēdzībām iestādēs, šis pants neattiecas ne par santīmu arī uz žurnālistiem un arī neattiecas uz KNAB darbinieku, kurš ziņoja masu medijiem, ka KNAB vadība neizmeklē informāciju un tml., bet par ko prokuratūra pret viņu cēla klasisku birokrātisku apsūdzību.

Pat tad, kad valsts prezidente izteicās, ka tiesās ir korupcija, viņu kaunināja un pārmeta – ar kādām tiesībām viņa tā drīkst teikt vai tml. Un, ja tā ir, lai sniedz pierādījumus. Tika apvainots arī tieslietu ministrs, kurš izteica neapmierinātību par tiesu. Bet zini, ka Tieslietu ministrijai, ministram ar likumu tika atņemtas tiesības pret tiesnešiem ierosināt disciplinārlietu, ja ir sūdzība par likumu pārkāpumu, proti, aizliedza izskatīt tiesnešu disciplinārpārkāpumus, par ko var teikt, ka šis 19.pants sargā arī tiesnešus. Tā ir “ demokrātija” vai birokrātija?

Un likums par dzīvesvietas deklarēšanu nosaka, ka tas nerada juridiskas sekas. Aplamības. Skola, bērnudārzs, pabalsti, atvieglojumi, pensijas un daudz kas cits atkarīgs no deklarēšanās vietas adreses. Tā nav likumiska birokrātija? Nav noslēpums, ka ierēdņi gatavo augstākai ierēdniecībai runas un rakstus, sagatavo likumprojektus, bet tos koriģē un nosaka nomenklatūra un nodiktē ierēdņiem kā tos izlabot “pēc savas vajadzības, pēc pasūtījuma vai tml.”

Vēl viens piemērs. Notika konkurss uz kādas valsts iestādes juridiskā departamenta vadītāja amata vietu. Piedalījās septiņi juristi. Konkursa kārtībā bija uzdots jautājums izstrādāt iestādes darbības likumprojektu. Bija noteikts uzvarētājs, kura likumprojekts tika atzīts kā labākais, bet tad pa kluso nomenklatūra šim kandidātam pačukstēja: nāc darbā, raksti iesniegumu, bet zini, ka “mums tāds PAREIZAIS likums tomēr neder, jo vajag tādu, lai mēs varētu strādāt kā vajag, kā gribam”. Tālāk nav, kur iet. Tādu likumu nav mazums.

Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības AUSMA ietvaros ir ne mazums nomenklatūras atbilžu, ka tā atrakstās uz 9 lapām, atsaucas vai uz desmitiem likumu normām, cik pareizi iestāde strādā, bet atbildes uz ierosinājumu, lūgumu nav un rīcības nav. Tās ir “šausmas”, par ko izsakās minētais valdības kancelejas vadītājs.

Secinājums: ierēdņi ne pie kādas “birokrātijas” nav vainojami, to samazināšana neatrisina izteikto problēmu, bet tā jāmeklē iestādes darba uzskaites dokumentos, cik savlaicīgi un pilnvērtīgi izpilda lūgumus, ierosinājumus, sūdzības un cik precīzi izpilda likumus, vai par tiem paziņo indivīdiem utt.

Nobeigumā klasiskas “birokrātijas” piemērs, kā ar birokrātijas maksimuma iedarbināšanu var paralizēt valsts iestāžu darbību vai strādāt atbildīgi, kā tas notika savulaik Francijā, kad valdība izsludināja pensionēšanās vecuma paaugstināšanu un kad streikoja visa valsts, kad ierēdņiem streikot ir liegts. Valsts iestādes ierēdņi izdomāja un streikoja “likumīgi” - izsludināja totālu likumu un noteikumu birokrātisku ievērošanu: ja noteikts izsniegt izziņu, dokumentu vai izdarīt citu darbību 10, 30 dienu laikā, katrā gadījumā gaidīja šo termiņu notecējumu un atbildi sniedza pēdējā dienā. Francijas iestāžu darbība tika paralizēta, birokratizēta līdz maksimumam. Ir saprotams, ka maksimālais termiņš likumos tiek noteikts, lai iestāde nepieciešamības gadījumā varētu regulēt savu darbību, nepārkāpjot likumu, ja tas saistīts ar pārbaudes, izpildes sarežģītību. Amatpersonām likums paredz šo robežu neizmantot ļaunprātīgi. Te ir adrese un saknes, kur aug birokrāti, un ar to arī jāsāk.

 Valdības sarba grupa, lai “samazinātu” birokrātiju par 5%, ieskatieties, kas mājo nomenklatūras galvās, TAS IR, vai pareizi kvalificē un piemēro likumus, cik ilgā laikā izpilda, vai pārbauda sūdzības, vai vēstules satur atbildi uz sūdzībā izteiktiem lūgumiem, priekšlikumiem, vai ir novērsti pārkāpumi, par ko raksta sūdzības iesniedzēji, vai sūdzības ir/nav nelikumīgi pāradresētas izpildei iestādei, par kuru sūdzas.

Tātad jāmeklē nevis birokrātijas samazināšanas procenti, samazinot iestādes darbinieku skaitu, bet jākonstatē iestādes darba kvalifikācijas un atbildības kritēriji, tos saskaitot un nosakot, cik procentos un cik gadījumos izpilda pareizi, cik pārkāpumu un tml.

Seko mums

Перевод страницы в Google Translate this page with Google