Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Piecus gadus ilgstošajai kases aparātu nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas galīgo termiņu. Likumības un lietderības revīzijā par kases aparātu reformu Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu.

“Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole revīzijā secinājusi: kaut gan ēnu ekonomikas ierobežošana ir bijusi valdības prioritāte kopš 2010. gada, ne Finanšu ministrijai, ne VID nav bijusi pietiekama kapacitāte kvalitatīva normatīvā regulēja izstrādei un reformas īstenošanai.

Šī gada sākumā - piecus gadus pēc kases aparātu nomaiņas uzsākšanas - atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām bija nomainīti tikai 59% no visiem kases aparātiem. Lielāko nenomainīto kases aparātu daļu veido kases sistēmas un specializētās iekārtas, kuru nomaiņai ir nepieciešami individuāli risinājumi. Tā kā kases aparātu nomaiņa primāri ir informācijas tehnoloģiju ieviešana, pastāv risks, ka brīdī, kad tie būs nomainīti, informācijas tehnoloģijas jau būs novecojušas.

Būtisks nosacījums kases aparātu nomaiņai ir to atbilstības pārbaude: atbilstības pārbaudes institūcija sniedz apliecinājumu VID, ka kases aparāta modelis atbilst noteiktajām tehniskajām prasībām. Taču pirmā institūcija, kas šādu pārbaudi varēja veikt, VID tika reģistrēta tikai 2016. gada beigās. Uzņēmējiem saskaņā ar pagarināto termiņu kases aparātu nomaiņai bija atlicis vien pusgads, bet ne visu veidu kases aparātu modeļi tirgū bija pieejami.

Pamatojoties uz konstatētajām neatbilstībām sešos kases aparātu modeļos, kas iepriekš bija atzīti par prasībām atbilstošiem, 2018. gada sākumā VID bija jāpieņem lēmums par to izslēgšanu no atbilstošo kases aparātu modeļu saraksta. Uzņēmēju lietošanā šai laikā jau bija vairāk nekā 18 tūkstoši šādu modeļu; to atzīšana par tehniski nepiemērotiem vairoja uzņēmēju neuzticību izveidotajai sistēmai un veicināja nenoteiktību, plānojot uzņēmumu nākotnes attīstību.

Finanšu ministrija un VID reformas ieviešanas rezultātā plānoja papildu ieņēmumus valsts budžetā: 18,5 miljonus eiro 2017. gadā un gandrīz 17 miljonus eiro 2018. gadā. Šai prognozei nav pamatojuma, jo nevienai no institūcijām nav noteiktas metodikas, ar ko varētu pārliecināties, kādu valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu potenciāli sniegs reforma.

Viens no iemesliem, kas ietekmē reformas ieviešanas gaitu, ir sarežģītie un pat jomas speciālistiem grūti izprotamie un piemērojamie normatīvie akti, kuros netiek lietota vienota, nozarē atzīta terminoloģija.

Sākotnēji jaunās prasības paredzēja, ka uzņēmējam, sasniedzot noteiktu apgrozījumu, obligāti ir jālieto konkrēts kases aparātu veids, tomēr 2018. gada beigās Finanšu ministrija un VID atkāpās no šī nosacījuma. Līdz ar to arī pašlaik normatīvie akti nesniedz skaidrību, kādus kases aparātus uzņēmējs drīkst lietot.

Ar jauno regulējumu tika mēģināts noteikt arī stingrākas prasības kases aparātu apkalpojošiem dienestiem. Taču revīzijā secināts, ka jaunās prasības nav skaidri definētas un ir formālas. VID nenodrošina arī pietiekamu uzraudzību pār kases aparātu apkalpojošo dienestu pienākumu izpildi.

Lai gan kopumā pašreizējais regulējums ļautu VID labāk kontrolēt nodokļu nomaksu, šīs iespējas netiek pilnībā izmantotas, konstatēts revīzijā.

Pašlaik VID struktūrvienība, kuras darba lielākā daļa būtu jāvelta kases aparātu reģistrēto datu pārbaudēm, būtiskus resursus tērē nekvalitatīva normatīvā regulējuma seku novēršanai, kā arī atkārtoti veicot daļu no pārbaudēm, kuras pirms tam jau veikusi atbilstības pārbaudes institūcija.

Arī VID mājaslapā ievietotā informācija par kases aparātiem nav pietiekami kvalitatīva.

Iepriekšējā Pietiek publikācija par šo tēmu lasāma šeit.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...