Kases aparātu reforma - bez nojausmas par noslēgumu un rezultātiem
Valsts kontrole25.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Piecus gadus ilgstošajai kases aparātu nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas galīgo termiņu. Likumības un lietderības revīzijā par kases aparātu reformu Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu.
“Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kontrole revīzijā secinājusi: kaut gan ēnu ekonomikas ierobežošana ir bijusi valdības prioritāte kopš 2010. gada, ne Finanšu ministrijai, ne VID nav bijusi pietiekama kapacitāte kvalitatīva normatīvā regulēja izstrādei un reformas īstenošanai.
Šī gada sākumā - piecus gadus pēc kases aparātu nomaiņas uzsākšanas - atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām bija nomainīti tikai 59% no visiem kases aparātiem. Lielāko nenomainīto kases aparātu daļu veido kases sistēmas un specializētās iekārtas, kuru nomaiņai ir nepieciešami individuāli risinājumi. Tā kā kases aparātu nomaiņa primāri ir informācijas tehnoloģiju ieviešana, pastāv risks, ka brīdī, kad tie būs nomainīti, informācijas tehnoloģijas jau būs novecojušas.
Būtisks nosacījums kases aparātu nomaiņai ir to atbilstības pārbaude: atbilstības pārbaudes institūcija sniedz apliecinājumu VID, ka kases aparāta modelis atbilst noteiktajām tehniskajām prasībām. Taču pirmā institūcija, kas šādu pārbaudi varēja veikt, VID tika reģistrēta tikai 2016. gada beigās. Uzņēmējiem saskaņā ar pagarināto termiņu kases aparātu nomaiņai bija atlicis vien pusgads, bet ne visu veidu kases aparātu modeļi tirgū bija pieejami.
Pamatojoties uz konstatētajām neatbilstībām sešos kases aparātu modeļos, kas iepriekš bija atzīti par prasībām atbilstošiem, 2018. gada sākumā VID bija jāpieņem lēmums par to izslēgšanu no atbilstošo kases aparātu modeļu saraksta. Uzņēmēju lietošanā šai laikā jau bija vairāk nekā 18 tūkstoši šādu modeļu; to atzīšana par tehniski nepiemērotiem vairoja uzņēmēju neuzticību izveidotajai sistēmai un veicināja nenoteiktību, plānojot uzņēmumu nākotnes attīstību.
Finanšu ministrija un VID reformas ieviešanas rezultātā plānoja papildu ieņēmumus valsts budžetā: 18,5 miljonus eiro 2017. gadā un gandrīz 17 miljonus eiro 2018. gadā. Šai prognozei nav pamatojuma, jo nevienai no institūcijām nav noteiktas metodikas, ar ko varētu pārliecināties, kādu valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu potenciāli sniegs reforma.
Viens no iemesliem, kas ietekmē reformas ieviešanas gaitu, ir sarežģītie un pat jomas speciālistiem grūti izprotamie un piemērojamie normatīvie akti, kuros netiek lietota vienota, nozarē atzīta terminoloģija.
Sākotnēji jaunās prasības paredzēja, ka uzņēmējam, sasniedzot noteiktu apgrozījumu, obligāti ir jālieto konkrēts kases aparātu veids, tomēr 2018. gada beigās Finanšu ministrija un VID atkāpās no šī nosacījuma. Līdz ar to arī pašlaik normatīvie akti nesniedz skaidrību, kādus kases aparātus uzņēmējs drīkst lietot.
Ar jauno regulējumu tika mēģināts noteikt arī stingrākas prasības kases aparātu apkalpojošiem dienestiem. Taču revīzijā secināts, ka jaunās prasības nav skaidri definētas un ir formālas. VID nenodrošina arī pietiekamu uzraudzību pār kases aparātu apkalpojošo dienestu pienākumu izpildi.
Lai gan kopumā pašreizējais regulējums ļautu VID labāk kontrolēt nodokļu nomaksu, šīs iespējas netiek pilnībā izmantotas, konstatēts revīzijā.
Pašlaik VID struktūrvienība, kuras darba lielākā daļa būtu jāvelta kases aparātu reģistrēto datu pārbaudēm, būtiskus resursus tērē nekvalitatīva normatīvā regulējuma seku novēršanai, kā arī atkārtoti veicot daļu no pārbaudēm, kuras pirms tam jau veikusi atbilstības pārbaudes institūcija.
Arī VID mājaslapā ievietotā informācija par kases aparātiem nav pietiekami kvalitatīva.
Iepriekšējā Pietiek publikācija par šo tēmu lasāma šeit.
Seko mums 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
