Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs, Latvijas vadošo vides un dabas aizsardzības organizāciju tīkls Zaļais barometrs, kā arī citas nozīmīgākās Latvijas vides, dabas un dabas ekspertu organizācijas, stingri aicinām Jūs pārskatīt politiskās atbildības izvēli Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministrijai (KEVAM), kā arī kategoriski iebilstam pret izvirzīto kandidātu KEVAM ministra portfelim Kasparu Melni.

Pirmkārt, aicinām Jūs vadīties pēc partiju un personāliju kompetencēm un potenciāla.

Ir saprotama Zemkopības ministrijas nonākšana ZZS pārraudzībā, taču neuzskatām par pieņemamu piedāvājumu ZZS vadīt arī Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. Vēršam uzmanību, ka no trim koalīcijas partneriem šai politisko partiju apvienībai ir viszemākā izpratne un kompetence par vides, klimata un dabas aizsardzības jautājumiem.

Par to liecina Zaļā barometra vides un vides politikas ekspertu veiktais partiju vērtējums pirms 14. Saeimas vēlēšanām (Zaļais barometrs, Saeimas vēlēšanas 2022). Efektīvs ministriju sadalījums, kas ņem vērā koalīcijas partiju potenciālu un kompetenci, uzlabos valdības darbību, apmierinās sabiedrības gaidas, kā arī ļaus sasniegt jēgpilnus rezultātus un strādāt Latvijai.

Iespējamā KEVAM ministra kandidāta iepriekšējā pieredze un publiski paustais viedoklis nedemonstrē izpratni un zināšanas par klimata, vides un dabas aizsardzības politiku. Vēl vairāk - tas ir pretrunā ar Latvijai saistošajiem Zaļā kursa mērķiem un plašākas sabiedrības interesēm. Par to liecina kaut vai Kaspara Meļņa paraksts publiskai vēstulei, kur industriālās lauksaimbiecības pārstāvji aicina iestāties pret Dabas atjaunošanas regulu (https://zemniekusaeima.lv/news/latvijas-lauksaimniecibas-nvo-aicina-ep-deputatus-neatbalstit-sasteigtos-un-faktiskajai-situacijai-neatbilstosos-priekslikumus-dabas- atjaunosanas-regulai/). Kā uz to uzmanību vērsa gan vides nevalstiskās organizācijas, gan Latvijas zinātnieki, gan pētnieciskās žurnālistikas pārstāvji, industriālās lauksaimniecības argumenti bija faktos vāji balstīti, pat maldinoši. Kaspara Meļņa kļūšana par vadītāju ministrijā, kuras tiešais uzdevums ir īstenot Zaļo kursu, tai skaitā ieviest Dabas atjaunošanas likumu, mūsuprāt, ir kliedzošs un nebijis precedents, kas apdraud Latvijas vides, dabas un klimata situāciju, tai skaitā Latvijas iedzīvotāju iespējas pielāgoties klimata pārmaiņu sekām.

Uzskatām, ka tik būtiskai ministrijai kā KEVAM būtu jābūt ministru prezidentu pārstāvošās partijas pārziņā. Atgādinām, ka demokrātijā pieņemams arī t.s. tehnokrātiskās valdības risinājums, kad kādu ministriju vadīt aicina ārējus ekspertus, ja koalīcijas partneri nespēj atrast vienošanos vai savā vidū nevar atrast piemērotu kandidātu.

Otrkārt, lūdzam nopietni apsvērt iespējamās sekas, abām ministrijām nonākot tādas partijas pakļautībā, kurai ir cieša saikne ar industriālās lauksaimniecības un mežsaimniecības lobiju.

Nelīdzsvarota lobiju ietekme novedīs pie apgrūtinātas ES Bioloģiskās daudzveidības 2030 stratēģijas, Zaļā kursa mērķu, kā arī Latvijas līdzšinējo starptautisko saistību izpildes, kas apstiprināšanas gadījumā būs Jūsu vadītās valdības uzdevums.

Industriālās lauksaimniecības un mežsaimniecības lobiju ietekme novedīs pie situācijas, kurā tiks ļoti apgrūtināts darbs pie ES vides, klimata un dabas aizsardzības mērķu sasniegšanas, kas noteikts kā uzdevums publiskotajā topošās valdības deklarācijas projektā. Eiropas Komisija jau ir iesākusi vairākas pārkāpumu procedūras pret Latviju par Biotopu direktīvā iekļauto dabas aizsardzības mērķu neizpildi, tostarp par ES nozīmes biotopa “Staignāju meži” labvēlīga aizsardzības stāvokļa nenodrošināšanu un invazīvo sugu nepietiekamu apkarošanu. Tajā pašā laikā pēdējais Latvijas ziņojums Eiropas Komisijai norāda, ka 90% no īpaši aizsargājamām dzīvotnēm Latvijā ir nelabvēlīgā aizsardzības stāvoklī (Biodiversity EU, Latvia). Šajā ziņā Latvija ir sliktākajā pozīcijā starp Baltijas valstīm.

Arī attiecībā uz klimata politiku pēdējā Klimata un enerģētikas ministrijas sniegtā informācija liecina, ka Latvija jau tagad ir ceļā uz klimata mērķu neizpildi (lvportals.lv, 08.08.2023.). Līdzīga situācija ir arī atkritumu pārstrādē un otrreizējā izmantošanā (tvnet.lv, 12.03.2023). Ja šo jautājumu kontekstā nenotiks paradigmas maiņa un ja ar tiem nestrādās kompetenti lēmumpieņēmēji, tad nākotnē situācijas, kurās Latvijai var nākties atbildēt uz pārkāpumu procedūrām un starptautiskajām tiesvedībām, kā arī maksāt soda sankcijas par vides, klimata un dabas aizsardzības mērķu neizpildi, būs aizvien vairāk.

Līdz šim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē bija vides un dabas aizsardzības normatīvo aktu izstrāde, kā arī ieviešana un izpildes uzraudzība caur ministrijas padotības iestādēm - Dabas aizsardzības pārvaldi, Valsts vides dienestu, Valsts vides pārraudzības biroju un citām. Jaunajā valdībā šis kompetences ir paredzēts pārnest uz Klimata un enerģētikas ministriju. Savukārt attiecīgi Zemkopības ministrija ir atbildīga par lauksaimniecības un mežsaimniecības politiku, tās ieviešanu un uzraudzību.

Praksē bieži šīs intereses nonāk pretrunā, jo lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu industriju intereses nereti saduras ar vides, dabas aizsardzības un klimata mērķiem un normatīvo regulējumu. Situācijā, kad visas šīs lomas koncentrējas partijā, kurai ir cieša saikne ar industriālās lauksaimniecības, mežsaimniecības un radniecīgo nozaru lobiju, rodas liels risks, ka normatīvo aktu izstrādes un politikas veidošanas procesi kļūs izteikti nesabalansēti - vides un dabas aizsardzības prasības netiks pietiekami ņemtas vērā, un jau izstrādes gaitā visticamāk tiks mīkstinātas par labu industriju un biznesa mērķiem, apgrūtinot iespējas nonākt pie līdzsvarota rezultāta.

Vēl nebijusi ir situācija, kad papildus jau iepriekš uzskaitītajām sfērām vienas partijas rokās nonāk arī klimata un enerģētikas politikas veidošana, kā arī normatīvo aktu izstrāde, tādejādi vēl vairāk pastiprinot industriju ietekmi. Pastāv arī risks, ka tiks vājināta Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta un citu vides un dabas aizsardzības normatīvu ievērošanu un izpildi uzraugošo iestāžu kapacitāte ar mērķi atvieglot attiecīgo industriju peļņas gūšanu.

* Vita Anda Tērauda, nodibinājuma “Latvijas Dabas fonds” direktore,

Jānis Brizga, biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs,

Jānis Rozītis, nodibinājuma “Pasaules Dabas fonds” valdes priekšsēdētājs,

Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs,

Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs,

Jānis Ulme, biedrības “Zemes draugi” padomes vadītājs,

Daniels Trukšāns, Vides izglītība fonda valdes loceklis, un citi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...