Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne tikai tranzīta nozarē strādājošos, bet teju ikvienu, kam svarīga Latvijas ekonomika, šokēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa pārspriedumi par slikto tranzītu, kas mūsu valsti esot atturējis attīstībā par 10–15 gadiem un no kā valsts neesot kļuvusi bagāta, – skaidrs signāls uzņēmējiem laikus sākt meklēt citus preču pārvadāšanas ceļus.

Diemžēl tas nav tikai vienas amatpersonas ekstravagants viedoklis vai neveiksmīgs izteikums. Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kas politiski atbild par nozares attīstību, ir izteicies, ka tranzīts viņu neinteresē. Pēc tam gan retorika ir mainījusies līdz izteikumiem, ka jāizmanto tranzīta iespējas, savukārt premjera vārdu pērles ministrs vienkārši nav komentējis. Taču lielākā nelaime ir tā, ka pašreizējais satiksmes ministrs diemžēl dzīvo no gadījuma uz gadījumu, bez stingras stratēģiskas vīzijas par viņam uzticēto jomu.

Uzsākot Satiksmes ministrijas vadīšanu, Linkaits paziņoja, ka nevienas nozares attīstībai pašlaik nav naudas, jo mantojumā ir saņemts valsts 2019. gada budžeta projekts ar deficītu. "Varu tikai apstiprināt, ka 2020. gadā ceļu būve atradīsies finanšu bedrē. Netiks atrasts nekāds veids, lai tiktu šai bedrei garām," toreiz pavēstīja ministrs.

Perspektīvas ministrs saskatīja tikai "Rail Baltica" būvē, kam naudu dod Eiropas Savienība, kā arī aviācijā. 2019. gadā Linkaits jūsmoja: "Ar gandarījumu vēroju, kā "airBaltic" attīstās un aug. Man ir prieks redzēt, cik stingri un stabili pamati tiek likti uzņēmuma veiksmei ilgtermiņā."

Tāpat ministrs toreiz prognozēja, ka Latvijas aviācijas nozare līdz 2030. gadam ir spējīga sasniegt Zviedrijas līmeni attiecībā uz pasažieru, lidojumu un kravu pārvadājumu skaitu uz vienu iedzīvotāju.

Taču dzīve sagrāva rožainās prognozes, un tieši aviācija nokļuva visdziļākajā bedrē, "airBaltic" nepārtraukti prasīja un turpina prasīt naudu, bet Linkaita izteikumi bija tālu no realitātes.

Vēl 2020. gada 11. martā, kad pat aklajam bija skaidri saskatāmi pandēmijas mērogi, satiksmes ministrs apliecināja, ka Latvijas aviācijas nozare esot spēcīga un konkurētspējīga, līdz ar to arī "airBaltic" pozīcija esot spēcīga un nekādi finansiāli stimuli šajā jomā neesot vajadzīgi.

Tikmēr jau 31. martā valdība atbalstīja 36,1 miljona eiro ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, bet pēc mēneša atbalsts sasniedza jau 250 miljonus eiro, kamēr ministrs joprojām nesaprotami optimistiski solīja 5–7 gadu laikā ieguldījumu atgūt. Nesen uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīti vēl 90 miljoni eiro, bet ministrs turpina sapņot, ka nu gan tas būšot pēdējo reizi un ar to atbalsts beigšoties.

Var jau teikt, ka nozares neveiksmēs vainīga pandēmija, taču der ieklausīties arī tajos speciālistos, kas saka, ka problēmas atnāktu arī bez Covid-19 un ka patiesībā dāsni atalgotā Martina Gausa vadītajam uzņēmumam pandēmija nāca kā svētība, kas ar ministra ziņu ļāva norakstīt gadiem uzkrātās problēmas un saņemt finanšu atbalstu.

Ironiski, bet ar autoceļiem, kas, pēc ministra domām, atradīsies finanšu bedrē, kurai nekādi nav iespējams tikt garām, notika tieši pretējais. Ja vēl 2019. gada aprīlī intervijā "Dienai" neveiksmīgais vizionārs prognozēja: "Nedomāju, ka ceļi būs tuvāko gadu prioritāte", tad jau gada beigās viņš ziņoja, ka nākamā gada prioritāte būs tieši ceļi.

Pēc premjera apjausmas, ka naudas ir tik daudz kā vēl nekad, sākās nopietnas finanšu injekcijas, neraugoties uz to, ka "Latvijas Valsts ceļiem" trūka gatavu projektu. Rezultātā liela daļa naudas steigā tika izlietota ceļu virsmu atjaunošanai, kas slikto laika apstākļu un izejvielu kvalitātes dēļ bieži beidzās ar brāķi. Visās Latvijas malās ir vērojami pērn "atjaunoti" asfalta segumi, kas jau pašlaik izskatās kā gadus desmit kalpojuši.

"Dzelzceļš būs nākotnes mobilitātes galvenā ass," – šis līdz ar aviācijas nozares attīstību ir bijis vēl viens ministra sapnis. Tikmēr realitātē ir noticis katastrofāls dzelzceļa pārvadājumu kritums, atteikšanās no līniju elektrifikācijas un jaunu dīzeļvilcienu iegādes.

Mūsu lielākajās ostās atšķirībā no Lietuvas ir katastrofāls kravu apjoma kritums, un neizskatās, ka tām palīdzētu pārņemšana valsts kontrolē, labi apmaksātu padomju iecelšana un ministra viedais padoms, ka "ostām aktīvi jāstrādā pie alternatīvu kravu piesaistes".

Tā varētu turpināt. Taču nelaime jau nav tikai ministrā, kurš rīkojas no gadījuma uz gadījumu. Arī viņa pārstāvētās partijas īsajā programmā 2018. gada Saeimas vēlēšanām vispār nav satiksmes sadaļas, bet plašākā partijas programma turpina dzīvot 2014. gadā.

Vietā ir veca padomju laiku anekdote. Partijas biedru atestācijā vienam prasa, vai ir bijušas atkāpes no partijas ģenerālās līnijas. "Nē!" braši atbild atestējamais. "Svārstījos kopā ar visu ģenerālo līniju."

Domājot par nākotni, ir svarīgi, lai nākamo vēlēšanu priekšvakarā pretendenti gan uz satiksmes, gan jebkuras citas nozares vadīšanu precīzi parādītu attīstības virzienus un līdzekļus izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Partijām un amatu kandidātiem ir jābūt programmām, kuru izpildei vēlāk var sekot līdzi vēlētāji. Tas ir priekšnoteikums attīstībai, kas notiek nevis nejauši un pēc situācijas, bet gan ir skaidri izplānota, apzināta un virzīta. Ceru, ka priekšvēlēšanu laikā tomēr notiks nopietna diskusija.

* Bijušais Ceļu policijas priekšnieks

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...