Iesaki rakstu: 
Labvakar, mīļie Latvijas cilvēki! Ir pienācis “mirklis pirms”. Pirms kā jauna. Pirms jauniem mērķiem un jauniem darbiem. Pirms jauniem sapņiem.
Ar prātu jau mēs saprotam, ka dzīvi var mainīt jebkurā dienā. Tomēr sirds atskatās uz pērno apņemšanos. Vai ir izdevies?
Cits cerējis vairāk rūpēties par sevi, bet sanācis nogurt vairāk nekā jebkad. Cits savukārt cerējis gatavot jaunus ēdienus, bet sanākuši vien tie paši trīs mūžīgie. Kāds savukārt cerējis biežāk tikties ar tuvajiem, bet mūžīgais “nu, tad kādreiz noteikti saskriesimies!” jau kļuvis par joku.
Bet, patiesību sakot, tās ir labas ziņas! Tas nozīmē, ka šogad nav jādomā nekas jauns. Vecā gada cerības var pārnest uz jauno gadu. Tikai šoreiz, lai no cerībām dzimst mērķi. Un lai no mērķa dzimst atbildība, jo neviens cits jau mūsu dzīves nepadarīs ne gaišākas, ne skaistākas. Mūsu laime ir mūsu atbildība. Un būt pašiem savas dzīves noteicējiem ir ļoti liela laime.
Dārgie Latvijas cilvēki!
Mums katram ir uzticēta šīs dienas Latvija. Tā ir kaut kas lielāks un skaistāks par dāvanu zem svētku eglītes. Gadumija paies. Svētku čalas pierims. Un mums katram ar savu attieksmi, ar savu atbildību ir jādara viss, lai mūsu Latvija taptu drošāka un skaistāka.
Esmu apņēmības pilns kopā ar jums visiem nākamgad celt mūsu labāko valsti pasaulē – mūsu Latviju. Un mums tas izdosies!
Es vēlu, lai ikdienišķas nejēdzības mūs katru mudinātu domāt – kā tieši es varu kaut ko uzlabot?
Vēlu, lai ar kaimiņu, kurš neciešami trokšņo, jūs atrastu par ko cīnīties kopā. Kopā sanestu malku tai jaukajai kundzei, kura pati nekad nelūgs palīdzību. Un kopā apēst pīrādziņus, kuri šogad sacepušies pārāk daudz, daudz par daudz.
Vēlu, lai uz citiem mēs neskatītos caur pieri. Bet gan ar gaišām acīm un atvērtu sirdi.
Mīļie draugi!
Dažs šovakar uzvilcis košākās rotas un dejos, plosīsies, smiesies ar visiem, kurus satiks. Cits Jaungadu sagaida darbā, lai mēs visi būtu pasargāti, izklaidēti, paēduši un aprūpēti. Liela daļa bauda svētku vakariņas ģimenes lokā. Un esmu gatavs saderēt, ka puse šīs runas nedzird, jo bērnu smiekli un klaigas ir skaļākas un svarīgākas. Un tā ir labi, tā ir pat ļoti labi.
Daudzi Jauno gadu sagaida vienatnē mājās. Dažs tāpēc, ka tieši tā grib, bet dažs tāpēc, ka tā ir sanācis. Domāsim viens par otru, pieskatīsim viens otru. Un rūpēsimies par tiem, kas nav mēs, bet ir mūsējie. Darīsim to ik dienu.
Nemeklēsim atšķirīgo. Tā mums ir gana. Bet kā pašsaprotamu uztversim labu vārdu, smaidu un uzmundrinājumu.
Un nebaidīsimies sapņot, darīt, kļūdīties un atkal darīt! Katrs savā Latvijā.
Lai ikvienam veselības, saticības un skaistu mirkļu piepildīts 2024. gads!
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
