Kaut arī Latvijas Bankai ir astoņi juristi, kam maksā 20 000 eiro mēnesī, tā par 17 000 eiro noalgojusi Vonsoviču un viņa biroju
PIETIEK21.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Latvijas Bankas Juridiskajā pārvaldē strādā astoņi darbinieki, kuru kopējais ikmēneša atalgojums ir vairāk nekā 20 000 eiro pēc nodokļu nomaksas, Latvijas Bankas vadībai pērn un šogad ir šķitis nepieciešams noslēgt trīs juridisko pakalpojumu līgumus ar advokātu Romualdu Vonosoviču un viņa biroju par kopumā 17 tūkstošiem eiro.
Pagājušā gada augustā R. Vonsovičs piesaistīts juridiskā izvērtējuma sniegšanai pirmstiesas civiltiesiskajā strīdā, un līgumā noteiktā summa ir bijusi 5000 eiro (ieskaitot PVN). Nekādu plašāku informāciju par lietas būtību Latvijas Banka neatklāj.
Saistībā ar Pietiek jau aprakstīto Latvijas Bankas darbinieka prasībā par rīkojuma par atstādīšanu no darba uzskatīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzinājumu šā gada janvārī parakstītajā līgumā noteiktā summa par sniegtajiem pakalpojumiem ir 3630 eiro (ieskaitot PVN).
Šis līgums slēgts par „Latvijas Bankas tiesisko interešu pārstāvēšanu pirmās instances tiesā, t.sk. lietas materiālu izpēte un paskaidrojumu par prasības pieteikumu sagatavošana, kā arī apelācijas instances tiesā, ja blakus sūdzības kārtībā tiek izskatīts kāds procesuālas dabas jautājums”.
Savukārt šā gada martā R. Vonsoviča birojs ticis pie vēl viena līguma – šoreiz par 8470 eiro (ieskaitot PVN). Šis līgums saistībā ar bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasību par darba algas piedziņu noslēgts par „Latvijas Bankas tiesisko interešu pārstāvēšanu pirmās instances tiesā, t.sk. lietas materiālu izpēte un paskaidrojumu par prasības pieteikumu sagatavošana, kā arī apelācijas instances tiesā, ja blakus sūdzības kārtībā tiek izskatīts kāds procesuālas dabas jautājums”.
Latvijas Bankas vadība ir uzskatījusi R. Vonsoviča un viņa biroja pakalpojumus apmaksāt, neraugoties uz to, ka iestādes Juridiskajā pārvaldē strādā astoņi cilvēki, kuru vidējais atalgojums ir 2,660 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Latvijas Bankas vadība taisnojas, ka tās juridiskais dienests pārstāv Latvijas Banku administratīvajos procesos un vienkāršākos civilprocesos, vienlaikus centrālajā bankā netiek uzturēta padziļināta specializācija civilo tiesvedību procesos, jo no institūcijas pārvaldības viedokļa neesot lietderīgi uzturēt šauras specializācijas kompetenci apstākļos, kad Latvijas Banka šādos tiesu procesos tiek iesaistīta salīdzinoši reti. Tāpēc Latvijas Bankas interešu labākai aizstāvībai ietilpīgākos civilo tiesvedību procesos tiekot piesaistīts šajā jomā specializējies ārējs juridisko pakalpojumu sniedzējs.
„Papildus vēršam Jūsu uzmanību, ka ārējā juridisko pakalpojumu sniedzēja iesaiste apjomīgu prasību izskatīšanā un aizstāvības sagatavošanā, t.sk. saistībā ar interešu konflikta situāciju, kas veidojās Latvijas Bankas amatpersonas iesaistes dēļ, bija nepieciešama situācijas juridiskai analīzei un labākai Latvijas Bankas interešu aizstāvībai,” skaidro Latvijas Banka
Attiecībā uz iepirkumu dokumentāciju tā vēršot uzmanību uz to, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 9. panta divdesmitajai daļai, ņemot vērā nolīgtās līgumcenas par juridisko pakalpojumu sniegšanu, netika piemērotas Publisko iepirkumu likuma prasības.
Lai gūtu pārliecību par nolīgtās līgumcenas atbilstību juridisko pakalpojumu tirgus situācijai, esot tikusi veikta tirgus izpēte un gūta pārliecība, ka sarunās panāktā vienošanās par minēto juridiskās pārstāvniecības pakalpojumu summu ir saimnieciski pamatota.
„Līdz ar to Latvijas Banka ir stingri ievērojusi Publisko iepirkumu likuma normas, kā arī veikusi nepieciešamās darbības, lai gūtu pārliecību, ka tās intereses minētajos strīdos tiek aizstāvētas iespējami labi, bet nolīgtā samaksa par šo pakalpojumu saņemšanu ir atbilstoša tirgus situācijai un saimnieciski pamatota,” skaidro Latvijas Banka.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
