Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Žurnālistu asociācijas valde par nepieņemamu uzskata pret sabiedriskajiem medijiem vērstu politisko spiedienu, kāds jūtams saistībā ar situācijas atspoguļojumu uz Polijas-Baltkrievijas robežas.

Jau ilgāku laiku uz Baltkrievijas-Polijas robežas ir saspīlēta situācija. Baltkrievijas varas mudināti, pāri robežai cenšas pārkļūt simtiem un pat tūkstošiem patvēruma meklētāju. Lai arī skaidrs, ka krīze ir mērķtiecīgi izraisīta, liela daļa cilvēku, kas iesprūduši uz robežas, ir maldināti un nonākuši izmisumā. Ziņojot par notikumiem uz mūsu kaimiņvalsts robežas, to nevar ignorēt.

Pēdējās dienās sociālajos tīklos aktīvi tiek kritizēts,  kā Latvijas Televīzija un Latvijas Radio atspoguļo situāciju uz Baltkrievijas-Polijas robežas, uzskatot, ka humanitārie apsvērumi šajā krīzē ir jāaizmirst.

Reaģējot uz polarizētajiem viedokļiem sociālajos tīklos, par medijiem atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš Twitter profilā paziņoja, ka sasauks komisijas sēdi, lai izvērtētu sabiedrisko mediju darbu, jo “demokrātija nav visatļautība”.

Vārda brīvība ir liela vērtība. Pilsoņi Baltkrievijā cīnās par savām tiesībām brīvi runāt, brīvi domāt un rīkoties. Aicinām politiķus īslaicīgu emociju uzliesmojumos neaizmirst, kā darbojas demokrātiska valsts. Mediji ir brīvi no politiķu ietekmes un nepilda pasūtījumus, kas tiek formulēti Twiterī.

Tie laiki, kad žurnālistus sauca “uz paklāja” taisnoties par savām izvēlēm, par  laimi  ir jau vairāk nekā trīsdesmit gadus tālā pagātnē. Visi tie cilvēki, arī žurnālisti,  kas Atmodas laikā cīnījās par Latvijas neatkarību, cīnījās arī par brīvu un neatkarīgu presi. Arī mūsdienu Latvijā neatkarīgi sabiedriskie mediji ir tiesiskuma un demokrātijas pastāvēšanas priekšnosacījums. Tāpēc Saeimas komisijas sasaukšana, pamatojoties ar sarunu Twiterī, ir demokrātiskai valstij nepiedienīga rīcībā.

Veselīgai demokrātiskai valsts iekārtai ir nepieciešama mediju kritika, tostarp – sabiedrisko. Mūsu valstī ir radīti mehānismi, kā risināt domstarpības ar medijiem. Ja jums ir pamatotas aizdomas, ka mediju saturā ir pārkāptas ētikas normas, pieļautas faktu kļūdas vai ir bijuši citi pārkāpumi, jebkurš var vērsties LŽA ētikas komisijā vai Latvijas Mediju ētikas padomē.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.” Kā arī: “Valsts nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību.” 

Satura un avotu izvēle ir sabiedriskā medija redakcijas ziņā.  Jebkurš var izteikt viedokli par sabiedriska medija saturu, taču politisks spiediens nav pieņemams. Tā ir vienkārša patiesība, ko atgādinām  politiķiem un sabiedrībai.

Attēlā – organizācijas vadītāja, „sabiedrisko mediju” pārstāvja Iļjas Kozina domugrauds.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...